Gētes institūtā fotoizstāde "Apturētais laiks. Dejas attēli"
Kustība un fotogrāfija - kādi pretstati! Ne tikai mākslā. Kustība - ikvienas pārmaiņas dzinējspēks - iemieso dzīvīguma un klātbūtnes principu. Tās estētiskais vispārinājums izpaužas dejas mākslā. Deja nozīmē kustību, ko veido mūzika, melodija un ritma. Deja simbolizē dinamiku un nepārtrauktas pārmaiņas.
Kādas kustības fotogrāfija ir zaudējums un ieguvums vienlaikus. Zaudējums, jo fotogrāfija nevar attēlot specifiskas, organiskas kustības ilgumu. Fotogrāfija fragmentē telpu un sadala laiku. Pāri paliek reflektētas gaismas pēdas divu dimensiju virsmā, saglabāts fragments. Dejas fotogrāfija rada sastingušu mirkli un tāpēc pirmām kārtām ir "mākslīgāka" nekā tēlojošā māksla, ko tā gan "attēlo", tomēr spējot tvert tikai tās fragmentu. Dejas fotogrāfija parāda dejojošo ķermeni kā laika un gaismas melanžu, kā tikko jaušamu kustību, konfrontējoties ar dinamikas un momentuzņēmuma ambivalenci.
Kādas kustības fotogrāfija ir zaudējums un ieguvums vienlaikus. Zaudējums, jo fotogrāfija nevar attēlot specifiskas, organiskas kustības ilgumu. Fotogrāfija fragmentē telpu un sadala laiku. Pāri paliek reflektētas gaismas pēdas divu dimensiju virsmā, saglabāts fragments. Dejas fotogrāfija rada sastingušu mirkli un tāpēc pirmām kārtām ir "mākslīgāka" nekā tēlojošā māksla, ko tā gan "attēlo", tomēr spējot tvert tikai tās fragmentu. Dejas fotogrāfija parāda dejojošo ķermeni kā laika un gaismas melanžu, kā tikko jaušamu kustību, konfrontējoties ar dinamikas un momentuzņēmuma ambivalenci.