1. jūnijā festivāla “Rīgas Fotomēnesis 2020” ietvaros tika piešķirta FK Balva labākajam jaunajam Latvijas fotogrāfam un šogad to saņēma Filips Šmits. Balvā viņš ieguva Baltijas Foto Servisa dāvanu karti, žurnāla “Foto Kvartāls” (FK) izdotos drukātos izdevumus, kā arī savu darbu publikāciju žurnālā FK.

FK Balvu organizē žurnāls Foto Kvartāls un tās mērķis ir piedāvāt platformu jaunajiem fotogrāfiem, lai ar saviem darbiem sasniegtu plašāku auditoriju. Fināls šogad norisinājās Zoom vebinārā, kur fotogrāfi uzstājās ar savu darbu prezentācijām, kuras vērtēja starptautiska žūrija – žurnāla Bird In Flight fotoredaktore Ļoļa Goldšteina no Kijevas, neatkarīgais kurators Braņislavs Stepaneks no Bratislavas un žurnāla FK galvenais redaktors un festivāla “Rīgas Fotomēnesis” direktors Arnis Balčus. Finālu vēroja arī vairāki simti skatītāji Zoom un Facebook tiešraidē.

Pasaules fotogrāfijas organizācija (The World Photography Organisation) un Sony pārstāvniecība Latvijā sveic fotogrāfu Arvīdu Barānovu ar panākumiem prestižajā fotogrāfijas konkursā, uzvarot nacionālajā kategorijā ar attēlu “Rudens serpentīns”.

Konkursa nacionālā kategorija (The National Awards program) ir Pasaules fotogrāfijas organizācijas un Sony iniciatīva nolūkā atbalstīt vietējās fotogrāfu kopienas 63 pasaules valstīs – no Argentīnas līdz pat Austrālijai. Tiek apbalvots viens fotogrāfs no katras valsts, sniedzot iespēju izstādīt savu konkursa darbu plašai publikai Sony World Photography Awards 2020 izstādē Somerseta mājā (Somerset House), Londonā no 17. aprīļa līdz 4. maijam.

No 26. septembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Ilmāra Znotiņa izstāde "Latgales ļaudis".

Izstāde "Latgales ļaudis" ir ļoti personisks projekts, jo izstādes autora tēvs bija no Latgales un bērnībā vasaras Ilmārs bieži pavadīja laukos. Tas, ko labi zinām, liekas ikdienišķs, un bieži nepamanām savdabīgo, unikālo un izzūdošo. Ierosmi fotografēt Latgalē viņš guva no sava drauga, dāņu fotogrāfa Stiga Stasiga, kurš, viesojoties viņa tēva mājās, teica: "Fotografē, drīz tā visa pirmatnējā, unikālā nebūs, mums Dānijā vairs nav." Pirmie Latgales projekta attēli tapuši 1989. gadā, jaunākie – 2018. gadā. Vērtējot foto materiālu, jāsecina, ka autora dāņu kolēģa teiktais ir piepildījies. Liela daļa cilvēku foto stāstos ir pārcēlušies uz mūža mājām, citi uz Angliju. Daļa no mājām vairs nepastāv, nelielo piemājas lauku vietā iekoptas plašas lielsaimnieku saimniecības. I. Znotiņa fotoprojekts ir balstīts uz vizuālu stāstu par vienkāršajiem, sirsnīgajiem Latgales cilvēkiem, par viņu dzīves ritmu, kurā svarīgu vietu ieņem ticība Dievam gan tagad, gan arī tad, kad baznīcā iet uzdrošinājās ne katrs. Bet latgalieši gāja un joprojām iet. Cilvēks, Dievs, Darbs ir šo ļaužu pamats, uz tā balstās projekta vizuālā koncepcija.

Ceturtdien, 8. decembrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes "Misija" aplūkošanu kopā ar autoru – fotogrāfu Gati Indrēvicu. Maksa par ieeju 1,42 eiro (izstādes ieejas cena).

27. oktobrī, plkst. 17:30 tiks atklāta jaunizveidotā ekspozīcija "Izstāde par fotogrāfu Mārtiņu Bucleru un viņa ieguldījumu latviešu fotogrāfijā", lai iepazīstinātu ar vienu no latviešu foto rūpniecības aizsācējiem, latviešu foto terminoloģijas izveidotāju, fotogrāfu un skolotāju Mārtiņu Bucleru, kuram šogad tiek svinēta 150 gadu jubileja. Ekspozīcija papildināta ar jauniem materiāliem, kas iegūti gan no citiem muzejiem, gan kolekcionāriem, kā arī ir digitalizēti viņa raksti par fotogrāfijas vēsturi un pamācības fotogrāfiem. Ekspozīcijā tiks iekļauti arī viņa paša uzņemtie attēli.

Jā, šādi skaļi nosaukumi tiek minēti katru gadu vairākas reizes un parastam lasītājam vairs nav skaidrs kurš tad tas ir un vai vispār tāds ir. Varētu īsumā apkopot cik tad Latvijā gada laikā tiek nominēti no dažādām kompānijām (sponsoriem) šie labākie gada fotogrāfi. Vai ir kādi kritēriji, lai šādi skaļi paziņotu? Protams, ka nav. Kultūras ministrija to nenosaka, nav arī kādi vienoti kritēriji, piemēram, cik nopelnījis, cik izstādes, cik valstīs, cik konkursos gūtas uzvaras utt. Tie kas strādā un pelna naudu ar savu fotografēšanas darbu, vispār netiek nominēti gada labākā fotogrāfa titulam. Tādēļ interesanti apskatīties kādas mums ir līdz šim bijušas nominācijas.

Cilvēki sevi apkarina ar visādām lietām, uzliek masku, tādā veidā slēpjot savu patieso seju. Pirmais iespaids mēdz rasties tieši no šīm papildus lietām - apģērba, frizūras, dārglietām, mašīnām, kurās braucam un, jā, protams, arī fotoaparāta. Nolobot visas šīs "čaulas", mēs ieraugām pašu personu, kāda tā ir.

20. maijā festivāla Rīgas Fotomēnesis ietvaros tika piešķirta FK Balva labākajam jaunajam Latvijas fotogrāfam un šogad to saņēma Luīze Nežberte. Balvā viņa ieguva – Sony ILCE-5100L fotokameru, fotogrāmatas Latvijas ainava un Latvijas fotogrāfija 2016, kā arī savu darbu publikāciju žurnālā FK. Savukārt Elīna Semane no portāla Delfi saņēma īpašu balvu kā skatītāju balsojuma uzvarētāja, kas divu nedēļu garumā norisinājās portālā.

Žurnāls Foto Kvartāls sadarbībā ar Sony un festivālu Rīgas Fotomēnesis izsludina pieteikšanos FK Balvai.

FK Balva ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem fotogrāfiem prezentēt savas fotogrāfijas plašākai auditorijai, gūt publicitāti, saņemt kritiku un ieteikumus no starptautiskas žūrijas. Pieteikšanās balvai notiek divās kārtās. Vispirms līdz 25. aprīlim jāiesūta savu darbu portfolio, no kuriem otrajai kārtai tiks atlasīti 10 dalībnieki, kuri savus darbus prezentēs žūrijai un publikai š. g. 20. maijā koprades telpā The Mill. FK Balvas žūrijā darbojas Vītauts Mihelkevičs (Vytautas Michelkevičius), kurators, kritiķis un pētnieks no Lietuvas, Viļņas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, mākslas centra Nida Art Colony radošais direktors, Lietuvas paviljona kurators Venēcijas biennālē, kā arī vairāk nekā 10 mākslas un fotogrāfijas grāmatu autors un redaktors; Kataržina Majaka (Katarzyna Majak), māksliniece un kuratore no Polijas, festivāla Warsaw Photo Days radošā direktore; Arnis Balčus, fotogrāfs, žurnāla FK galvenais redaktors un festivāla Rīgas Fotomēnesis 2016 programmas vadītājs.

Izstādē "Latgales piktoreālisms" ir autora retrospektīvie darbi, kas ir veidoti piktoreālās fotogrāfijas žanrā, tas raksturojas ar gleznieciskumu, romantismu, sižeta stāsta nepabeigtību, tas ir viens no klasiskās fotogrāfijas paveidiem.

Projekta pamatā ir vizualitātes pētniecība, izmantojot īpašus - "mīkstos"objektīvus, kas veido neasu attēlu, kura rezultātā arī veidojas piktoreālais attēls, kuram piemīt gleznieciskuma īpašības.

Šoreiz projekta pamatā ir darbi kas veidoti izmantojot vēl analogo fotogrāfijas tehnoloģiju (2000 – 2004.g).

Olaines Vēstures un mākslas muzejs aicina uz Jāņa Vējkrīgera un Andra Apšenieka fotogrāfiju izstādes "Melnbalts un krāsains" atklāšanu 06.01.2016. plkst. 18:00. Izstāde apskatāma līdz 02.02.2016.

 

Jāņa Vējkrīgera un Andra Apšenieka fotogrāfiju izstādē "Melnbalts un krāsains" būs apskatāmi darbi portretu un mākslas kailfoto žanrā. Sievišķība un trauslums akcentēts darbos, kuri radīti pilnīgi pretējā tehniskajā izpildījumā. Sievietes fotografētas vairāku gadu garumā. Izstādē apskatāmi darbi gan gaišos, saulainos toņos, gan pretstatam apskatāmas melnbaltās fotogrāfijas, kur darbs ar gaismu rada noslēpumainību.

Ideja par kopīgu izstādi autoriem radās jau pirms vairākiem gadiem - sapazīstoties un vēlāk kopā fotografējot fotogrāfu apvienībā "Usmas darba grupa".

No 2015. gada 3. decembra līdz 2016. gada 17. janvārim Latvijas Fotogrāfijas muzejā (Mārstaļu ielā 8) būs skatāma mūsdienu latviešu fotogrāfu izstāde "Ielu fotogrāfija". Izstādē ar saviem darbiem piedalīsies Irēna Stefanoviča, Laura Appena, Gints Ivuškāns, Juris Justs, Olafs Ošs, Romāns Drics un Viesturs Pinka.

Rīgas fotogrāfijas biennāles balvas 2016 – “Meklējam jauno fotogrāfijā!” mērķis ir atklāt un novērtēt jaunu mākslinieku radošos centienus, kuri savos darbos demonstrē attēla spēku, piedāvā oriģinālu, laikmetam atbilstošu skatījumu un konceptuālu dziļumu. Biennāle meklē tādu autoru portfolio, kuri rosina diskusijām un piedāvā daudzveidīgas idejas. Vienlaicīgi vēlamies dot iespēju jauniem māksliniekiem, kuri uzsāk radošos meklējumus fotogrāfijā vai ar to saistītā medijā, pieteikt sevi plašākai auditorijai.

Izstādes autors Māris Bogustovs stāsta par savu ieceri: "Šo izstādi man radās doma izveidot šogad – sakarā ar Latvijas Laikmetīgās Mākslas Centra (LLMC) pasludināto Hardija Lediņa gadu, kaut gan jau biju NSRD (Nebijušu Sajūtu Restaurācijas Darbnīcā) šo tēmu prezentējis, iekļaujot to savā foto izstādes ekspozīcijā jau Vācijā kopš 1990. gada.

Hardijs Lediņš bija mans favorīts 1987. un 1988. gadā. Viņš atstāja uz manu radošo darbību ļoti spilgtu iespaidu. Man sanāca sadarboties ar sev līdzīgi domājošo, laikam tāpēc šajā periodā Hardijs mani aicināja uz piecām performancēm pēc kārtas: performance "Dr. Enesera binokulāro deju kursi" Salaspils Botāniskā dārza Palmu mājā (1987); akcija "Pavasara tecīla" (1987); ikgadējais gājiens uz Bolderāju (1987); pirmā "aptuvenās" mākslas izstāde Zinību namā, Rīga (1987) un otrā "aptuvenās" mākslas izstāde "Kurmis alā" Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zāle, Rīga (1988).

Kauņas Izstāžu kompleksā oktobrī ir apskatāma Raivo Freimaņa 6. personālizstāde "Skaista mana tēvu sēta". Fotomākslinieks uzskata, ka lauku lielākā vērtība ir cilvēki. Tāpēc ar dziļu mīlestību ir atainojis lauku ainavas, latviešu zemes kopējus un viņu atvases ikdienas gaitās.

Jau rīt, 16.oktobrī, plkst.12.00 Rīgā, Doma laukumā tiks atklāta lielformāta brīvdabas starptautiska foto izstāde "OSTA. CILVĒKS. VĒSTURE."! Izstādes 99 fotogrāfijās aplūkojama Rīgas ostas ikdiena, darba ritms, cilvēki un vēsturiskā izaugsme.

Galvenais pārsteigums — tiks paziņoti un apbalvoti fotokonkursu uzvarētāji, kā arī tiks pasniegta specbalva skatītāju balsojuma uzvarētājam!

Izstāde Doma laukumā būs skatāma līdz 18. novembrim. Aicinām visus!

Foto: Sergejs Kivrins

10.oktobrī plkst.13.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Daugavas filiālbibliotēkā (Aviācijas ielā 15, 2.stāvā) tiks atklāta Eiženijas Annas Freimanes fotoizstāde "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!". Pasākumā piedalīsies Rīgas Centrālās bibliotēkas bibliotekāres, Dramaturgu teātra aktrises Renāte Krūma un Anita Matisone-Ozola ar fragmentu lasījumiem no lekcijas – performances "Aspazija un Rainis. Gals un sākums".

"Jāņa Gleizda skaistākie dzīves mirkļi" – ar šādu nosaukumu 8. oktobrī plkst. 16.30 Valmieras muzeja Izstāžu namā tiks atklāta fotomākslinieka Jāņa Gleizda piemiņas izstāde. Jānis Gleizds (1924. 07. 05. – 2010. 17. 04.) ir viens no pasaulē pazīstamajiem Latvijas foto māksliniekiem, kurš fotomākslai veltījis pusgadsimtu no sava garā, traģiskā mūža.

Pēckara foto leģendas Jāņa  Gleizda veikums jau tādēļ vien ir cienījams, ka tas atspoguļo mūsu kultūras vibrācijas neviennozīmīgā vēstures periodā. Jāņa Gleizda nozīmīgākās foto kompozīcijas radītas galvenokārt 20. gadsimta. 60., 70. un 80. gados. Jāņa Gleizda radītie attēli saistībā ar viņa personības likteni ir ieguvuši patstāvīgu vietu Latvijas sabiedrības priekšstatos par nu jau pagājušā gadsimta otrās puses Latvijas mākslas fotogrāfijas sasniegumiem. Jānis Gleizds pārsvarā strādāja melnbaltajā fotogrāfijā, perfekti pārvaldot sarežģīto, smalko un darbietilpīgo izohēlijas tehniku. Iespējams, ka visatpazīstamākās ir Jāņa Gleizda sieviešu aktu fotogrāfijas, tomēr viņš darbojies arī citos žanros – ainavā, klusajā dabā, portretu fotogrāfijā..

Izstādē "Fantāzija un daba starp betonu un tēraudu" tiekas divu ES valstu pārstāvju Daigas Kalniņas (Latvija) fotogrāfijas un Dirka Fissera (Vācija) grafikas. Abus neparastās izstādes autorus saista Reinas-Rūras industriālā apgabala pārvērtības, kas pēdējos gados ir piedzīvojušas daudzus atspoguļojumus gan mākslas projektos, gan presē. Latvijā, kur industrializēto vidi mūsdienās pārsvarā saista ar aizgājušajiem padomju laikiem, tiek piedāvāts redzējums uz citu industrializācijas piemēru Rietumvācijā. Abu mākslinieku -, radošais dialogs piedāvā svaigu un neierastu šī reģiona vērojumu. Daiga Kalniņa raugās uz šo cilvēka veidoto vidi, kuru pamazām aizvien vairāk pārņem kultūras un dabas biezoknis, ar latvietes, dabas bērna acīm. Viņas dokumentālos uzņēmumus papildina dīsburgieša Dirka Fissera grafīkas. Viņa grafikas spēlējas ar dažādajiem, cilvēka realitātes uztveres veidiem. Dirku Fisseru interesē cilvēka daba. Viņš savos darbos tematizē stereotipus, ironizē un apšauba klišejas, tajā pašā laikā nepiedāvājot tiešus skaidrojumus.