Toshiba prezentējusi SDHC zibatmiņu, kura atbalsta NFC. Ar speciālas programmas " Memory Card Preview" palīdzību uz mobilā telefona lietotājs var apskatīt 16 attēlu priekšskatījumu (sīktēlus), kā arī kopējo atlikušo atmiņas apjomu. Tas arī viss. Šī nav zibatmiņa, kas ļaus ielādēt uz datora bez vadiem lielā izmēra fotoattēlus, tādēļ tādām vajadzībām būs jāpērk līdz šim tirgū pieejamās Wi-Fi zibatmiņas (arī Toshiba tādu piedāvā – FlashAir sērija).

Nevienam nav noslēpums, ka arī mūsdienās fotogrāfi lielāko daļu sava darba laika pavada bilžu pēcapstrādes procesā. Ne gluži vairs tumšajā telpā, bet pie datora. Protams, ja neesat fotoreportieris, kas atdod bildes uzreiz no atmiņas kartes. Tieši tādēļ dators ir palicis par ļoti nozīmīgu darba optimizācijas rīku uz kā var ietaupīt būtiski laiku. Arī cenas ziņā tas nebūs pārāk traki, jo maksā aptuveni tik pat cik viens kārtīgs objektīvs. Raksts būs vairāk kā rekomendācijas un ieteikumi, bet nepretendēs uz absolūto patiesību un ideālāko variantu. Internetā joprojām ir daudz muļķības lasāms par ram diskiem, kā arī lielākā daļa informācijas ir novecojusi. Mēģināšu salikt visu pa plauktiņiem, lai būtu skaidrs kurā virzienā meklēt informāciju internetā un ko datoram vēl vajadzētu uzlabot, lai strādātu ar bildēm.

Daudzi jau noteikti zina, ka parasti izdzēstus datus (bildes, fotogrāfijas, video, failus utt.) ir iespējams atgūt vai vismaz daļu no tā var mēģināt atjaunot pat pilnīgs iesācējs šajā jomā. Arī no noformatēta datu nesēja var dabūt ārā savas pazaudētās fotogrāfijas. Viss liekas vienkārši, bet tā īstenībā nemaz nav. Programmas tomēr ir labākas un sliktākas, jo katra mēģina atgūt datus pēc sava algoritma.

Ļoti daudziem parasti grūtības sagādā izvēlēties pareizo atmiņas karti (zibatmiņu), jo viņas ir tik dažādas un katra sola kaut ko savu. Es nekad neesmu uzticējies reklāmām (jo pats ar to nodarbojos), tādēļ parasti ir jāsalīdzina tehniskie dati un cena. Tagad nestāstīšu par atmiņu karšu veidiem un visādiem specifiskiem datiem, kas jāņem vērā izvēloties karti.