• Atis Ieviņš "Faraona dārgumi"No 12. jūnija Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma latviešu mākslinieka un fotogrāfa Ata Ieviņa personālizstāde „Faraona dārgumi”, kas notiks Rīgas Fotomēneša programmas ietvaros.
    Izstādē “Faraona dārgumi” redzamās asamblāžas ir pēdējā gada laikā Ata Ieviņa radītās vizuālās pasakas, kuru aizsākums meklējams autora interesē par Seno Ēģipti un konceptuālos mākslas eksperimentos. Autoru vienmēr ir fascinējusi Senā Ēģipte, tās tonalitāte, zeltainumus, sarkofāgi, dārgumi un nemitīgie jaunatklājumi. Asociācijas ar Ēģiptes dārgumiem, kurus joprojām izceļ no pazemes, to noslēpumainība un senatnes piegarša, fotogrāfa prātā saistījās ar pasakām par Faraonu. Autors apgalvo, ka viņš nevarot uzrakstīt labu pasaku, toties spēj tādu izdomāt un, ar dažādu tehniku un glezniecisku elementu palīdzību, realizēt.
  • Tadeuss Hudi RFMOtrdien, 26. maijā, sāksies ikgadējais fotomākslas festivāls “Rīgas Fotomēnesis”, kas ir pirmais festivāls Latvijā, kas norisināsies pandēmijas laikā. Ievērojot pulcēšanās ierobežojumus, festivāla pasākumi – izstādes, performances, projekcijas, diskusijas un ekskursijas – norisināsies ne vien interneta platformās Facebook, Zoom un Twitch, bet arī izstāžu zālēs un pilsētvidē.
  • Fotogrāfi, mākslinieki un kuratori ir aicināti iesniegt pieteikumus elektroniski latviešu valodā, sūtot materiālus uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. līdz šī gada 9. augustam, vai pa pastu (pasta zīmogs 2. augusts).
  • Maksims Saričavs plakātsNo 6. februāra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma baltkrievu fotogrāfa Maksima Saričava izstāde "Es gandrīz dzirdu putnus".
    Malijtrascjaņecas ciemats atrodas 10 kilometru attālumā no Minskas, vietā, kur no 1942. līdz 1944. gadam atradās Kārļa Marksa vārdā nosaukts kolhozs. Skolā, kuru Maksims Saričavs apmeklēja Minksā, šī vieta netika pieminēta, jo valdība neuzskatīja to par īpaši nozīmīgu. Tikai vēlāk viņš uzzināja, ka kādreiz tur atradās lielākā nacistu nāves nometne bijušajā PSRS teritorijā. Izmaiņas Otrā pasaules kara gaitā 1943. gadā un iespēja, ka tiks atklāti nacistu kara noziegumi, veicināja nometnes administrāciju uzsākt operāciju “Sounderaktion 1005", kuras mērķis bija iznīcināt pierādījumus par nāves vienību darbību. No dažādiem avotiem ir zināms, ka uz nometni atveda no 60 līdz 200 tūkstošiem cilvēku, kuri to nekad nepameta. Pēc kara PSRS valdība šo informāciju neuzskatīja par nozīmīgu, tāpēc nometnes vēsture tika noklusēta, un zeme, uz kuras tā atradās, izmantota citām vajadzībām, ļaujot tās atstātajām pēdām izgaist.
  • Ceturtdien, 16. janvārī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes "Sejas un stihijas" apskati kopā ar tās autori Laumu Lancenieci. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena). Pasākums notiks latviešu valodā.
    Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma latviešu fotogrāfa Viļa Rīdzenieka izstāde "Sejas un stihijas". Par izstādes ideju, tapšanu un tajā redzamajiem darbiem runās tās autore un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fotogrāfiju krājuma glabātāja Lauma Lanceniece.
  • sejas un stihijas Vilis RīdzinieksNo 12. decembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotovecmeistara Viļa Rīdzenieka izstāde “Sejas un stihijas”. Izstādē redzamās fotogrāfijas glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā.
    Izstādi “Sejas un stihijas” veido divas daļas – portreti un ainavas fotogrāfijas. Portretu sadaļā skatāmas fotogrāfijas, kas lielākoties tapušas slavenajā Viļa un Marijas Rīdzenieku mākslas fotogrāfijas salonā “Klio” (1915–1935), mēģinot ieskicēt salona viesu plašo diapazonu un Rīdzenieka kā portretista rokrakstu un estētiskās kvalitātes. Fotogrāfs centies noķert portretējamā būtību – neatkārtojamo un individuālo, ko var nolasīt katra sejā, cenšoties to saprast un izcelt.
  • Iveta ĶestereCeturtdien, 5. decembrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz lekciju “Politiskā propaganda un slēptā pretošanās Padomju Latvijas klases telpā” un diskusiju ar Latvijas Universitātes profesori, Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošo pētnieci Ivetu Ķesteri.
    Latvijas pedagoģijas vēstures pētnieki gadu gaitā ir apkopojuši vairākus simtus klases telpu fotogrāfiju, kas uzņemtas padomju režīma laikā. Šīs fotogrāfijas atklāj klases telpas vizuālo ainavu ar tās oficiālajām nodevām politiskajai varai, gan arī klases neoficiālo kultūru, ko veidojuši paši skolēni un skolotāji. Padomju vizuālās propagandas stāsts atbild uz jautājumiem, cik ātri propagandas materiāli nokļuva klases telpā, kuri klases telpas ikdienas elementi tika padarīti par politiskās propagandas līdzekļiem, kas bija galvenie propagandas „varoņi”, kā skolotāju un skolēnu tēli tika izmantoti propagandas nolūkos un kā propaganda mainījās gadu gaitā. Taču ikviena vara neizbēgami producē interešu konfliktu un, lai cik tā būtu nežēlīga un represīva, vienmēr pakļautajiem atliek neliela vieta pretestībai. Jaunās – padomju – Latvijas iedzīvotāji ātri apguva, cik bīstama ir atklāta pretošanās, tāpēc par viņu ikdienu kļuva apzināta vai neapzināta slēptā pretošanās, kuras stāstu atklāj arī klases fotogrāfijas.
  • Sergiy MelnichenkoPiektdien, 8. novembrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes „Ķermenis – propagandas veids” apskati kopā ar tās autoriem un kuratori. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena). Pasākums notiks angļu un krievu valodā.
    No 7. novembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma sešu ukraiņu fotogrāfu – Romāna Pjatkova, Valērija Miloserdova, Saša Kurmaza, Milas Tešajevas, Sergija Melničenko, Mihaila Palinčaka – izstāde „Ķermenis – propagandas veids”. Kuratore: Katerina Radčenko.
  • 2019 augusts plakats "Pazušana"No 15. augusta Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma četru somu fotogrāfu – Mia Damberga, Esi Orpana, Tīna Palola, Patrisia Rodasa – izstāde "Pazušana". Kuratore: Tūla Alajoki.
    Izstādē "Pazušana" tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar pārkāpumiem un vardarbību, pazemošanu un kaunu, sevis apšaubīšanu, identitāti un tās zaudēšanu – pazušanu no citiem, kā arī no sevis. Mēs mantojam un pārņemam uzvedības modeļus, balss toņus, žestus, lai padarītu citus nepārliecinātus pašiem par sevi, mēs iemācāmies sevi apspiest. Mēs interpretējam un atjaunojam atmiņas un situācijas. To, kas mēs esam un kā jūtamies, ietekmē un nosaka arī citi faktori, ne tikai mēs paši, – mūsu pagātne, mūsu vecāki, mūsu partneri – katrs, kas kļūst mums tuvs un svarīgs. Dažreiz mēs pazūdam, citreiz mēs apzināti slēpjamies, meklējot patvērumu, līdz mēs jūtamies droši, lai paši no jauna definētu robežas un atgrieztu savu telpu.
  • Agnjezska plakatsNo 4. jūlija līdz 11.augustam Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma poļu fotogrāfes Agņeškas Raisas izstāde "Pēdējā saruna ar akadēmiķi Saharovu".
    Agņeška Raisa ir apsekojusi bijušās padomju kodolizmēģinājuma vietas. Ziemeļkazahstānā. Tieši šī vieta bija pazīstama kā "poligons", un tā bija viena no svarīgākajām Padomju Savienības kodolprogrammas realizēšanas teritorijām. Līdz 1989. gadam, kad teritorija tika slēgta, 40 gadu laikā tika veiktas vairāk nekā 450 detonācijas. Pat mūsdienās daudzi vietējie iedzīvotāji cieš no radioaktīvā piesārņojuma, kas konstatēts augsnē, pārtikā un ūdenī. Mazā pilsēta Semipalatinska 21 tika uzbūvēta, lai pārvaldītu zinātnisko centru un eksperimentālās teritorijas, kas atradās tuvākajā apkārtnē. Mūsdienās pilsēta tika pārdēvēta – Kurčatova, nosaukta par godu padomju atombumbas projekta vadītājam Igoram Kurčatovam.
  • Foto: Strenču fotodarbnīcaStarptautiskā Muzeju nakts šogad norisinās 18. maijā, un, iekļaujoties Latvijas simtgades stāstā, Muzeju nakts tēma 2019. gadā ir Tālavas taurētājs.

    Tās ietvaros Latvijas Fotogrāfijas muzejs aicina viesus uz pasākumu programmu "Varonības ceļš”.

    Šogad četri muzeji – Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Rīgas Kino muzejs, Latvijas Sporta muzejs, Tautas frontes muzejs – atkal ir apvienojušies "Muzeju salā”, lai kopīgi atzīmētu Muzeju nakts 2019 pasākumu (kura ietvaros īpaši tiks atzīmēta akcija Baltijas ceļš), kā arī turpmāk ziņotu sabiedrībai par gaidāmajiem pasākumiem muzejos kopīgā Facebook lapā https://www.facebook.com/Muzejusala/.
  • Kapajeva plakātsNo 16. maija līdz 30.jūnijam Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma igauņu mākslinieces Marijas Kapajevas izstāde "Sapnis ir brīnišķīgs, tomēr neskaidrs", kas notiks Rīgas Fotomēneša programmas ietvaros.
    Izstādē tiek aplūkotas attiecības starp kolektīvo un individuālo atmiņu, pētot cilvēku kopumu kādā tekstilmateriālu rūpnīcā, kas tagad ir slēgta un kur strādāja mākslinieces ģimene. Vienas mazas kopienas stāsts tiek apskatīts pasaules postindustriālo pilsētu plašākā kontekstā, jo tiek meklētas jaunas identitātes. Izstādē atainota tekstila rūpnīca, kas piepildīta ar spēcīgiem steļļu ritmiem un dzīvespriecīgiem sieviešu kolektīviem, kas mūsdienu konkurētspējīgajā pasaulē šķiet gaišs un tāls sapnis. Kapajeva pievērš uzmanību sievietēm, uzsverot sociālos un politiskos jautājumus postpadomju kultūrā. Būdama tekstila dizaineres meita, viņa bērnību pavadīja pie tekstila dzirnavām, zīmējot auduma modeļus un sapņojot par to pašu darbu, ko veica viņas māte. Izstādē viņa saista mātes darbu, viņas bērnības sapņus un neveiksmes ar kolektīvajām, lai uzsvērtu dalījumu starp personīgo un kolektīvo atmiņu, kas kopā veido mūsu vēsturiskos stāstus.
    Izstādes nosaukums ir aizgūts no dziesmas "Entuziastu gājiens" vārdiem, kas bija atskaņota padomju laiku filmā "Gaišais ceļš" (1940), skatoties uz Ļubovas Orlovas lomu, kas spēlēja audēju, viņa veica "pelnrušķītes" ceļu no zemnieces līdz stahanovietei – varonīgajai strādniecei. Šī dziesmas rinda vēlāk tika cenzēta, jo radās šaubas par vārdu "neskaidrs". Ideja par brīnišķīgu sapni ir paredzēts kā kopīgs pavediens visiem izstādes darbiem, bet tas ir arī skaidrības trūkums, kas raksturo mūsu atmiņas par pagātni.
  • Valentīna Odnovjuna izstāde "Tumsā"No 28. februāra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma lietuviešu fotogrāfa Valentīna Odnovjuna izstāde "Tumsā".
    Izstādē "Tumsā" tiek parādīti projekti "Novērošana" un "Horizonti", kuros redzams, kā tēli var kļūt par notikuma liecībām un radīt paradoksālu uztveri, izmantojot fotogrāfiju kā lauku, kas ir vairāk atvērts interpretācijai, nevis reprezentācijai. Šīs fotogrāfijas liek apšaubīt saistību starp to, ko mēs redzam, un to, ko mēs uztveram.
  • KorhonenaNo 17. janvāra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma zviedru fotogrāfes Ninas Korhonenas izstāde "Anna – Amerikas vecmāmiņa".
    Izstāde ir stāsts, kas ir arī veltījums Ninas Korhonenas mīļotajai vecmāmiņai Annai. Fotogrāfijas ir tapušas Ņujorkā un Floridā laika posmā no 1993. līdz 1999. gadam. Darbos tiek atainota ikdienas dzīve, tie ir jutekliski un sirsnīgi fotoattēli, kuros ir arī daudz humora. Izstāde ir veltījums sievietei cienījamos gados, kura meklēja citu dzīvi un to atrada.
  • Foto Georgs Avetisjans HomelandCeturtdien, 29. novembrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes "Dzimtene" apskati kopā ar tās autoru Georgu Avetisjanu. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena).
    Sarunu vakara gaitā viesiem būs iespēja apskatīt izstādi kopā ar izstādes autoru, jautāt un noskaidrot to, kas šķita nesaprotams, kā arī iepazīt un iegādāties Georga Avetisjana šogad atklāto fotogrāmatu "Dzimtene. Valstī garākais ciems".
    "Dzimtene" ("Homeland"), izmantojot ģeogrāfiski garāko piekrastes ciemu kā metaforu, ir konstruēts un daudzslāņains stāsts par cilvēka dzimto vietu, dzīves ceļa garumu un atmiņām. Tas ir stāsts par zemi, cilvēka saikni ar zemi, atspoguļojot arī informāciju, ko zeme spēj glabāt cauri gadu gadiem, kas atklāj gan pagātni, gan tagadni, gan arī nākotni, un to, kā laiks spēj ietekmēt un mainīt cilvēka sajūtas un izpratni par kādu vietu.
  • Avetisjans dzimteneNo 1. novembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Georga Avetisjana izstāde "Dzimtene".
    "Dzimtene" ("Homeland"), izmantojot ģeogrāfiski garāko piekrastes ciemu kā metaforu, ir konstruēts un daudzslāņains stāsts par cilvēka dzimto vietu, dzīves ceļa garumu un atmiņām. Tas ir stāsts par zemi, cilvēka saikni ar zemi, atspoguļojot arī informāciju, ko zeme spēj glabāt cauri gadu gadiem, kas atklāj gan pagātni, gan tagadni, gan arī nākotni, un to, kā laiks spēj ietekmēt un mainīt cilvēka sajūtas un izpratni par kādu vietu. Stāsts reizē mudina arī domāt un kritiski novērtēt notiekošo, kur vizuālais naratīvs par dzīvi ārpus pilsētas ir kā signāls dialogam par modernizāciju, politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, kuri veicina jaunākās paaudzes izceļošanu. Ģeogrāfiski šis darbs arī kalpo kā dokumentāla liecība par valstī garāko ciemu – Kalteni – fotogrāfijās, aprakstos un intervijās divās valodās – angļu un latviešu, kurā tiek atainota un pētīta mūsu tautas identitāte, vēsture, atmiņas, iedzīvotāju attiecības ar apkārtējo vidi, kā arī viņu emocionālā saikne ar jūru, mežu un akmeņiem. Stāsts nav tikai par dzimteni vai Kalteni, kur pats autors arī ir dzimis, bet arī par mūsu tautu kopumā – par tās vērtībām, rituāliem un tradīcijām. Izstāde "Dzimtene" notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.
  • Foto Kristine MadjareCeturtdien, 11. oktobrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes "Izstāde pēc izstādes" aplūkošanu kopā ar autoru – fotogrāfu Arni Balčus. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena).
    Sarunu vakara gaitā viesiem būs iespēja aplūkot izstādi kopā ar izstādes autoru, jautāt un noskaidrot to, kas šķita nesaprotams vai nepieņemams, apmeklējot izstādi.
    Tā ir izstāde par fotogrāfa-mākslinieka darba specifiku, radošo mantojumu, attiecībām ar skatītāju un varu. Izstādē "Izstāde pēc izstādes" A. Balčus pievēršas jautājumiem, kas skar fotogrāfa-mākslinieka radošo mantojumu – kā to aptvert, atlasīt, aprakstīt, kontekstualizēt, popularizēt, saglabāt un izstādīt?
  • Balčus plakātsNo 27. septembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Arņa Balčus izstāde "Izstāde pēc izstādes".
    Tā ir izstāde par fotogrāfa-mākslinieka darba specifiku, radošo mantojumu, attiecībām ar skatītāju un varu.
    Izstādē "Izstāde pēc izstādes" A. Balčus pievēršas jautājumiem, kas skar fotogrāfa-mākslinieka radošo mantojumu – kā to aptvert, atlasīt, aprakstīt, kontekstualizēt, popularizēt, saglabāt un izstādīt? Parasti māksliniekam dzīves laikā veidojas ievērojama darbu kolekcija, taču situācijā, kad to nav iespējams realizēt, institucionalizēt vai utilizēt, tā kļūst pašam autoram gan par nopietnu loģistikas problēmu, gan ietekmē viņa pašapziņu. Lai arī izstādei ir retrospektīvs raksturs, tās mērķis ir ne tikai atklāt Arņa Balčus centrālo darbu tēmu – Latvijas identitāte, veidojot jaunu naratīvu no galvenokārt veciem darbiem, bet arī rosināt diskusiju par mākslinieku, institūciju, kuratoru, kolekcionāru un pētnieku lomu un atbildību mākslas vēstures veidošanā. Līdz ar to par nozīmīgiem izstādes elementiem kļūst pat telpu iekārtojums, klātesošais darbu apjoms, kuratora un pētījuma neesamība.
  • Elīna Ruka RelativitateCeturtdien, 16. augustā, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz ekskursiju ar izstādes "Visi viļņi pieder jūrai" autori-fotogrāfi Elīnu Ruku. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena).
    Ekskursijas laikā apmeklētājiem būs iespēja jautāt autorei par izstādes "Visi viļņi pieder jūrai" ideju, tapšanu un rezultātu, noskaidrot jautājumus, kas radās, apmeklējot izstādi.
    Izstādē "Visi viļņi pieder jūrai" apskatāmi darbi, kas radīti laikā no 2015. līdz 2018. gadam, atspoguļojot autores rokrakstu, kas veidojies studiju laikā ASV. Izstādē ir iekļauti darbi no cikla "Aqueous".
  • Elīna Ruka RelativitāteIzstādē "Visi viļņi pieder jūrai" apskatāmi darbi, kas radīti laikā no 2015. līdz 2018. gadam, atspoguļojot autores rokrakstu, kas veidojies studiju laikā ASV. Izstādē ir iekļauti darbi no cikla "Aqueous".
    Impulss ūdens tēmai autorei radās neizpratnes dēļ, kā ūdens spēj vienlaicīgi ar milzu spēku vilināt un atgrūst. Jūra vienmēr viņu valdzinājusi tās noslēpumainības un dažādības dēļ. Lai cik liela būtu apbrīna par šo dabas varenību un skaistumu, jūra autorei radīja arī neizskaidrojamas bailes, kas vēl joprojām ietekmē viņas dzīvi. Daudzās filozofijās ūdens saistās ar emocijām, zemapziņu un intuīciju. Apmēram 60% cilvēka ķermeņa sastāv no ūdens, iespējams, tādēļ ar ūdeni saistītas lietas uztveram tik emocionāli. Kad skatītājs vēro E. Rukas darbus, autore vēlas, lai viņš jūt, reaģē.

Sekot jaunumiem