Mēģināšu padalīties ar saviem iespaidiem par šo profesionālo fotoaparātu, jo tā ir sagadījies, ka esmu to iegādājies savām vajadzībām. Līdz šim fotografēju ar Canon EOS 350D fotoaparātu un biju ar to apmierināts. Visticamāk es nerakstīšu tehnisko specifikāciju, ko var atrast internetā visos iespējamos resursos (pat latviešu valodā). Uzrakstīšu tikai kaut ko specifisku, kas man šķitīs interesanti un līdz kam daudzi neaizdomājas.
Aparāts nav no tiem lētākajiem, es pat teiktu, ka viens no neekonomiskākajiem, bet ja gribi labāko, tad par to nākas pārmaksāt kā jebkurā citā nozarē. Pirmajā nedēļā Rīgā par šo fotoaparātu prasīja 5500Ls.
Canon EOS 1Ds Mark III galvenā priekšrocība ir 21,1 Megapikseļu 14 bitu attēls, ko līdz šim pārspēj tikai vidējā formāta fotokameras. 35mm fotokameru lauciņā tas šobrīd ir līderis (domāju uz kādiem 2-3 gadiem). Daudzi domās, ka Canon saspieduši vairāk megapikseļus uz tā paša izmēra sensora, tātad palielināsies trokšņu daudzums un pasliktināsies attēlu kvalitāte. Iespējams, jo 1Ds Mark II fotoaparātiem tik tiešām bija lielāki pikseļi, kas uztvēra gaismu. Bet ja lasa informāciju Canon mājas lapā, tad viņi apgalvo, ka samazinājuši attālumus starp foto diodēm (pikseļiem). Tam es pilnībā piekrītu, jo redzu pat ar aci, ka attēlā pikseļi ir tādi kā kvalitatīvāki, smalkāki vai kaut kā tā. Izskaidrot es to nevaru. Bet ja tas jūs nepārliecina, tad paskatīsimies pikseļa izmērus (mikronos) dažādām Canon fotokamerām:
Canon EOS 400D 22.2 x 14.8mm 5.7µm
Canon EOS 450D 22.2 x 14.8mm 5.2µm
Canon EOS 10D 22.7 x 15.1mm 7.4µm
Canon EOS 20D 22.5 x 15.0mm 6.4µm
Canon EOS 30D 22.5 x 15.0mm 6.4µm
Canon EOS 40D 22.2 x 14.8mm 5.7µm
Canon EOS 5D 35.8 x 23.9mm 8.2µm
Canon EOS 1D Mark II 28.7 x 19.1mm 8.2µm
Canon EOS 1Ds Mark II 1.0x 36.0 x 24.0mm 7.2µm
Canon EOS 1D Mark III 28.1 x 18.7mm 7.2µm
Canon EOS 1Ds Mark III 36.0 x 24.0mm 6.4µm
Vismazākais pikseļa izmērs ir Canon EOS 40D fotoaparātam. Bet vai testos viņš zaudē kādam pēc attēlu kvalitātes? Canon EOS 20D un 30D ir tāds pats pikseļu izmērs kā jaunajam Canon EOS 1Ds Mark III fotoaparātam, bet ja vēl jaunajam modelim ir uzlabota CMOS matrica - attālumi starp fotodiodēm, tad tas nozīmē tikai to, ka attēla kvalitātei ir jābūt labākai par visiem šiem iepriekšējiem modeļiem. Bet tas tīri teorētiski un to lai pierāda gudri vīri no foto testēšanas laboratorijām. Ar šo teorētisko salīdzinājumu es vienkārši gribēju parādīt to, ka šī lielā matrica vēl nav sasniegusi maksimumu un gaismas pilnīgi pietiek.
Bet lai šādus lielus fotoattēlus saglabātu, tad nepieciešams jauns atmiņu karšu standarts, jo vecās ar savu 8mb/s nespēs vienā sekundē saglabāt pat vienu RAW failu uz ~21MB. Tādēļ 2007 gadā (šogad) parādījās UDMA standarts Compact Flash (CF) atmiņas kartēm. To tad arī atbalsta jaunais Mark III fotoaparāts - tātad spēj ierakstīt atmiņas kartē datus ar vismaz divreiz lielāku ātrumu nekā vecie fotoaparāti. Tam būs arī nepieciešamas jaunākās CF atmiņas kartes ar ātrumu virs 266x. Piemērotāko variet meklēt pēc ātrumiem šajā tabulā. Fotoaparātam ir iespējams ielikt arī Secure Digital (SD) atmiņas kartes, bet to maksimālais ātrums ir tikai 150x, tādēļ SD zibatmiņa jums palīdzēs tikai tajos brīžos, kad CF netiks galā ar darbu. Tā kā var rakstīt datus paralēli uz abām kartēm (CF un SD), tad ierakstīšanas ātrums palielinās. Par karšu ātrumiem laba informācija atrodama te.
No jaunumiem vēl var minēt klusā attēla režīmu, kad spogulis tiek pacelts jau laicīgi un kad fotografējat, tad klikšķis vairs nav tik skaļš. Palīdzēs putnu fotogrāfiem, vai tiem, kam jāpielien kaut kur tuvāk un jānofotografē kāds "tramīgs" pasākums. Vēl aizmugurē ir dīvaina poga parādījusies - AF-ON. Tā ļauj fotografējot ieslēgt autofokusu. Kā tikko ieslēdzu aparātu, tad nevarēju saprast kādēļ nav autofokuss. Nospiežot šo pogu, tas atkal parādījās. Vēl papētīšu sīkāk kā tas darbojās.
Paņemot fotoaparātu rokās, vai pareizāk sakot, pieliekot pie acs, uzreiz paliek skaidrs, ka tas ir profesionāls fotoaparāts. Skatu meklētājs ir tik milzīgs, ka ar Canon 350D nemaz nav ko salīdzināt - liekas pat 3 reizes lielāks. Ja es asumu manuāli varēju regulēt vecajam Zenit un Kijev aparātam, tad Canon 350D es to ļoti reti izmantoju (tad kad viņš tumsā pats nevarēja nofokusēties). Tagad atkal varu regulēt asumu ar roku manuāli. Ļoti pateicīgi tas ir pie makro fotografēšanas kad fotografē no statīva un asums nepieciešams konkrētā vietā.
Neieteiktu pirkt vecos 1D Mark aparātu akumulatorus NP-E3, bet gan jaunos LP-E4 akumulatorus. Kāda atšķirība? Es domāju, ka liela. Viena lieta ir ietilpība, otra lieta ir tāda, ka lādētājs, kas nāk līdzi aparātam var lādēt tikai jaunā tipa akumulatorus un pats galvenais, ka jaunajam akumulatoram ir komunikācijas iespējas ar aparātu. Tas nozīmē to, ka izvēlnē ir iespējams paņemt: Battery info. un tur tiks precīzi attēlota informācija par to cik % vēl palikuši baterijā elektroenerģijas (man šobrīd rāda 5%), cik fotoattēli jau ir uzņemti (rāda 97 kadrus), kā arī parāda akumulatora stāvokli - vai viņam vēl ir maksimālā uzlādes iespēja vai mazāk. Nezinu vai viņš tur kaut ko pēc tam rēķinās no tā cik kadri uzņemti un tad rādīs cik tad varēs ar to akumulatoru kadrus uzņemt, bet vēlāk noskaidrošu.
Reāli nepatīk viena lieta - sensora tīrīšana. Galīgi nesaprotu kādēļ sensors ir jātīra aparātu izslēdzot. Varbūt tādēļ, lai pēc fotografēšanas nokratītu visus liekos putekļus, lai tie stāvot nepiekalstu? Nekur neatradu iespēju atslēgt atsevišķi sensora tīrīšanu pēc aparāta izslēgšanas. Var atslēgt to funkciju vispār un tad netīrīs ne aparātu ieslēdzot ne arī izslēdzot. Tas arī kaut kā nebūtu pareizi. Laikam jau tā matricas kratīšana ar ultraskaņu daudz nebojā sistēmu, ja dod garantiju uz 300.000 kadriem. Pēc vienas nedēļas fotografēšanas secināju, ka tā sensora tīrīšana ir kaķim zem astes. Aparāts tika saudzīgi lietots un putekļi īpaši iekšā netika laisti, bet tie jau pie aizvērtas diafragmas ir redzami pa visu matricu. Tas ir pie nosacījuma, ka visu laiku man tas sensora tīrītājs ir ieslēgts. Un galvenais, kas ir pats interesantākais - tas, ka pat vairākas reizes slēdzot aparātu iekšā un ārā (tiek veikta sensora priekšējā stikla kratīšana ar ultraskaņu), putekļi nemaina pat par mikrometru savu atrašanās vietu, nemaz nerunājot par to daudzumu samazināšanos. Tā, ka mierīgi varat plānot vecās tīrīšanas metodes un uz uz to tīrīšanas sistēmu īpaši nepaļauties. Aparātā ir gan vēl programmatūra, ko var ieslēgt un tad automātiski tiks dzēsti tie putekļi ar procesoru apstrādi. Bet arī tam es negribu uzticēties, jo netīšām var kaut ko ne tā nodzēst, kas nav puteklis.
Es ļoti ilgi gaidīju vēl vienu fīču no Canon, jo Nikon to vienreiz liekas bija uztaisījis un pēc tam atteicās tāpēc vairs laikam nepiedāvā to, bet neesmu īsti pārliecināts un varbūt vēl joprojām tāda lieta ir. Un tas ir GPS atbalsts. Tagad varat iegādāties datu bezvadu raidītāju WFT-E2 (vai WTF-E2A - nezinu atšķirības) un tas caur bezvadu tīklu atbalsta GPS marķēšanu, kad tiek izmantota ar pārnēsājamo GPS ierīci. Tātad savas fotogrāfijas jau fotografēšanas brīdī varat marķēt ar GPS koordinātēm. Domājat es atkal rakstu muļķības? Nē, tā ir tehnoloģiju nākotne un iespējams arī amatieru fotoaparātos centīsies šo sistēmu ieviest. Studijā fotografējot šī lieta simts gadus nav vajadzīga, bet fotogrāfiem ceļotājiem tas ir vairāk nekā nepieciešams. Ir programmas, kas saliek GPS koordinātes kopā ar attēlu, izmantojot datumus un laiku, bet tur ir nepieciešama perfekta laika sinhronizācija un diezgan laba programmatūras pārzināšana. Ja nu kādam interesē, tad ieteiktu izmantot RoboGEO. Lai saprastu kādus rezultātus var sasniegt, tad apskatieties šādas mājas lapas: jetphotosoft.com, globalmotion.com, everytrail.com, flickr.com/map, maps.smugmug.com, locr.com. Papildus informācija te un te.
Uztaisīju testa kadrus gandrīz pilnīgā tumsā fotografējot monitoru. Lūk abi attēli: 1Ds Mark III un 350D. Iesaku viņus pilnā izmērā ielādēt datorā, lai būtu skaidrs par ko es te rakstu. Daudzi saka, ka pie šāda attēla izmēra (21.1 MPix) būs nepieciešami L klases objektīvi un tikai fiksētie. Lai nebūtu maldīgs priekšstats par objektīviem, tad salīdzinājumam tika izmantots ne L klases (parastais) Canon EF 50mm f/1.4 objektīvs, kas ir jau vairāk nekā 10 gadus vecs modelis. Man viņš pagaidām pašam ir mīļākais objektīvs. Fotografēts tika no rokas, tādēļ kaut kādas atšķirības varbūt ir tajā, ka nevaru tumsā noturēt un roka trīc, bet principu vajadzētu saprast un izskatās tīri sakarīgi kadri salīdzināšanai. Attālums līdz monitoram daudz mainīts netika, tādēļ pirmo ko var pamanīt, tas ir attāluma izmaiņas. Canon 350D ir palielinājums 1,6 reizes, tādēļ attēls tiek pievilkts tuvāk stāvot tādā pašā attālumā. Bet ja skatīsities bildes oriģinālā izmērā, tad redzēsiet, ka burtu lielums daudz nav mainījies. Tātad vieglāk būs salīdzināt kādas ir atšķirības starp šīm kamerām. Asums tika uzstādīts uz 3 fotogrāfijas centrā. Fotografēju pusautomātiskajā P režīmā uz ISO 100 un AWB (automātiskais baltā balanss). Tādejādi var salīdzināt kādas bildes sanāk no šāda režīma abām kamerām. Interesants novērojums bija tāds, ka Canon 350D visu laiku mēģināja izvēlēties diafragmas atvērumu f/1.6 vai f/1.8, bet 1Ds Mark III gandrīz vienmēr izvēlējās f/1.4 un līdz ar to arī ātrāku slēdža laiku. Esmu pārsteigts, ka ar vienu un to pašu objektīvu ar vieniem un tiem pašiem uzstādījumiem pat pie atvērtākas diafragmas, kad attēla kvalitātei būtu bijis jāsamazinās, ir noticis pretējais - 1Ds Mark III attēls ir daudz kvalitatīvāks pēc ļoti daudziem parametriem. Varbūt tas atkal ir tīri mans subjektīvais viedoklis, bet mēģināšu pamatot. Tātad pirmais un svarīgākais ir hromatiskās aberācijas - tāds violets krāsojums starp balto un melno. Esmu vienkārši šokā kā to ir programmatūriski apstrādājis 1Ds Mark III, jo objektīvs jau ir viens un tas pats. Canon 350D attēls ir vienkārši violets un tur pat ar Photoshop diez vai izdosies to novākt, bet 1Ds Mark III pat pie atvērtākas diafragmas, kad it kā hromatiskām aberācijām bija jābūt vēl vairāk, ir panācis ļoti labu efektu. Nevar teikt, ka vispār pazudušas, bet ir ļoti minimālas.
Tālāk varam salīdzināt detalizāciju, kas parasti ir pirmais parametrs ko salīdzina. Arī šajā gadījumā Canon 1Ds Mark III ieliek mazo Canon 350D vienos vārtos - visas līnijas ir taisnas bez grauzumiem, nav ap burtiem kaut kādi artefakti (tādi lieki kropļojumi). Varat pat vertikālās līnijas uz monitora salīdzināt (tur kur asumā ir baltais fons), un redzēsiet atšķirību kas ir tīrs kadrs un kas ir ar kropļojumiem. Tiešām esmu pārsteigts par šādu detalizāciju un atšķirību. Līdz šim uzskatīju, ka bilžu procesuālā apstrāde fotoaparātā nav tik svarīga. Tagad savas domas esmu mainījis pēc šī testa. Varbūt, ka šeit ir starpība divās paaudzēs un salīdzinājumā ar Canon 40D tik lielas atšķirības nebūtu, bet tik un tā es domāju, ka atšķirība būs jūtama un profesionālā fotoaparāta veikums būs krietni labāks. Pārējās atšķirības paši varat papētīt un padomāt kas labāks. Tāpat varat padomāt vai parastais ne L klases objektīvs ir pietiekami labs, lai fotografētu ar tik lielu izšķirtspēju. Kaut kādu lēto zoom objektīvu droši vien nevajadzētu skrūvēt virsū, bet ar labiem objektīviem būs labāki rezultāti nekā uz mazās matricas ar mazo izšķirtspēju - tas man arī pašam bija pārsteigums, ka atšķirība ir tik liela pat pie tik liela attēla izmēra. Un tie, kas jums stāstīs, ka šim aparātam der tikai fiksētie L stikli, tad zināt, ka viņš stāsta pasakas un neko no tehnikas nesaprot. Tikai neaizmirstat vienu lietu - nederēs neviens no EF-S objektīviem, kas ir paredzēti mazajām matricām.
Lai mani vārdi nebūtu tukša runāšana, tad lūk testa bilde, kas fotografēta ar Canon 17-40mm F4.0 L objektīvu pie ISO 200, F16, 19mm, AWB, 6 sec bez statīva. Baznīcās statīvus neļauj lietot. Kā varat redzēt, tad visur ir perfekts asums pie tik lielas izšķirtspējas un pat pa stūriem nav vinjetēšanas vai neasas vietas. Iespējams, ka tas ir pateicoties aizvērtai diafragmai, bet man ar šiem platleņķa objektīviem neko savādāku arī nevajag, jo tusiņus telpās maz fotografēju. Šis pats kadrs man ir arī RAW formātā (28 MB) un konvertējot ar Photoshop CS3 es secināju, ka aparātā JPEG fails netiek tik labi apstrādāts pret trokšņiem (laikam esmu atslēdzis Noise reduction). Pēc CS3 es pie šiem ISO 200 vispār trokšņus gandrīz neatradu. Plus vēl tas, ka attēls jau ir 14-Bit - tātad lielākas krāsu koriģēšanas iespējas un plašāks dinamiskais diapazons.
Ar iepriekšējo Canon EOS 1Ds Mark II es neesmu tik daudz strādājis (izpētījis visas iespējas), tādēļ nevarēšu salīdzināt visu ar to, toties padalīšos iespaidos ar šīs kameras iespējām. Pirmajā vakarā mani jau pārsteidza Autofokusa uzstādīšanas/regulēšanas iespējas. Zem individuālajiem uzstādījumiem es skatījos tās iespējas un pusi nesapratu. Varat iedomāties, ka Autofokusa funkcijām vēl ir 18 apakšfunkcijas - tas ir kā pieregulēt autofokusu pēc savām vajadzībām. Un tas nav ņemts vērā asuma mērīšanas punktu režīmu maiņu utt.
Vēl salīdzinot ar savu mazo brāli, secināju, ka šim aparātam kaut kas iekšā grab. To es konstatēju uzreiz, kā paņēmu pirmo reizi rokās. Man īpaši nepatīk, kad kaut kas iekšā ļurkājās. Akumulators tas nebija, bet kaut kas jau bija. Vēlāk mēģināšu sīkāk papētīt un cerams tas nav kaut kāds spogulis vai ļurkājošās mikroshēmas.
Tagad esmu studijā vairākas stundas fotografējis ar šo aparātu un rezultāts ir pārsteidzošs. Ja ar Canon 350D man aptuveni ceturtdaļa no kadriem kaut kādā veidā nesanāk - ļoti liels brāķa procents, tad ar Canon EOS 1Ds Mark III man šis brāka procents ir būtiski samazinājies. Paskaidrošu, kas man skaitās brāķa procents - tie ir kadri, kas nav ar pareizi iestādītu asumu un neveikmīgi noķerti momenti. Lielā marka priekšrocība ir lielais skatu meklētājs un līdz ar to ir iespējams daudz labāk kontrolēt situāciju. Bet ar asuma iestādīšanu manuprāt viņš tiek galā lieliski - tie kadri, kur nav trāpījis asums, tur bijusi mana kļūda. Cik zinu, tad tā ir liela problēma daudziem fotogrāfiem (arī man līdz šim ar iepriekšējo fotoaparātu), bet tagad var pat sakarīgi iestādīt asumu manuāli. Ja fotografējat ar ziepju traukiem vai ar mazu diafragmas atvērumu, tad visticamāk jūs šo problēmu neesat novērojuši un jums tas diez vai būtu aktuāli.
Bilžu apstrādei tiešām vajadzīgs ir jaudīgs dators - apstrāde tiek veikta salīdzinoši 2-3 reizes ilgāk. Pat bilžu apskatīšanai ir vajadzīgs ilgāks laiks. Man no 3 stundas aktīvas fotosesijas sanāca 8GB JPEG labas kvalitātes attēli. Tad varat iedomāties kādi ir datu apjomi un kāda procesošana tur nepieciešama. Praktiski mājās jau nepieciešams serveris ar lielu monitoru, lai varētu bildes izbaudīt pilnībā.
Šajā modelī ir parādījusies tāda jauna iespēja kā Highlight tone priority. Tīri teorētiski tā ir ļoti laba sistēma, jo mēģina nepārdedzināt gaišās vietas un izvilkt no kadra maksimālo dinamisko diapazonu. Domāts darīts un uzliku no standarta disable un enable. Tad vēl šo to patestēju un vairs nevarēju saprast kādēļ nekādi nevaru dabūt ISO zemāk par 200. Izrādās Highlight tone priority režīms to neļauj - laikam vajadzīga kaut kāda rezerve. Tad nu es tomēr uztaisīju disable tai lietai, jo ISO 100 man tomēr ir svarīgāk reizēm nekā pārdedzinātās vietas.
Pateicoties Live view funkcijām (tiešās apskates režīms), tagad var fotoaparātu pieslēgt pie datora un fotografēt neatejot no datora. Visus parametrus var mainīt ar Canon EOS Utility. Pat EXIF datos ierakstīt uzreiz savu vārdu, lai rakstās katrā bildē. Tāda iespēja principā bija jau arī agrākajos modeļos, bet nu tagad es arī to izbaudu. Fotografēt ar Live view diemžēl es nefotografēju - nav autofokusa, tādēļ lielas jēgas no tās funkcijas navun nevajadzētu tikai dēļ tā mainīt aparātus.
Noptieni apdomājat vai jums šādu dārgu fotoaparātu vajaga. Piemēram, ja jums jau ir Canon EOS 1Ds Mark II, tad izmaiņas nav ļoti būtiskas. Salīdzinājumu var skatīties te vai te. Nu tur ir vēl visādi live view (tiešās apskates režīms), kam es īpašu jēgu neredzu, jo asumu var iestādīt tikai manuāli un vēl ir citi papildinājumi kā ērtāka izvēlne utt. Secināju, ka dpreview.com raksta neprecīzus datus par fotoaparātiem, tādēļ vēl labi var salīdzināt ar Canon mājas lāpā dotajiem datiem.
Bet kādas tad atšķirības ir ar Canon EOS 1D Mark III? Sākumā liekas, ka tikai kadra izmērs, bet papētīsim nedaudz smalkāk to lietu, jo katrs aparāts ir paredzēts savai vajadzībai. Uzskatu, ka reportieriem (tie kas strādā uz avīzēm un žurnāliem) nav vajadzīgs šis 21 Mpix aparāts, jo reti kad no viņu bildēm tiek taisīti lielie plakāti vai bildes izstādēm. Mēģināšu tādēļ īsi uzrakstīt katra modeļa priekšrocības.
Canon EOS 1Ds Mark III galvenās priekšrocības salīdzinājumā ar Canon EOS 1D Mark III:
-
21,1 megapikselis pret 10.1 megapikseļiem
-
Pilna kadra CMOS sensors pret APS-H izmēru (1.3x palielinājums)
-
lielāks skatu meklētājs un tur ir arī kaut kādas ekspozīcijas mērīšanas priekšrocības. Arī autofokuss mazajam Markam pie lieliem ātrumiem it kā gļukojot un netiek līdzi
-
UDMA standarts. Vairāk par to lasiet šeit
Canon EOS 1D Mark III priekšrocības:
-
Lielāks pikseļa izmērs 7.2µm pret 6.4µm, kas dod nedaudz kvalitatīvāku kadru un līdz ar to arī iespēju paaugstināt ISO līdz 6400
-
10 kadri sekundē pret 5 kadriem sekundē un līdz ar to arī bufera izmērs 110 JPEG vai 30 RAW kadri pret 56 JPEG vai 12 RAW kadriem
-
zibspuldzes sinhronizācija 1/300 sek. pret 1/250 sek. (tikai EX sērijas Speedlites)
-
ar vienu akumulatora uzpildi var uzņemt vairāk fotoattēlus 2200 pret 1800
-
nedaudz mazāks svars
-
cena divreiz mazāka
Nezinu vai visas atšķirības esmu apkopojis, jo neviens to pagaidām nav izdarījis un norakstīt to nebija no kā, bet galveno centos uzrakstīt. Ja kādam ir vēl kas piebilstams, tad rakstiet man uz e-pastu un mēģināšu papildināt.
Tagad katrs var izvēlēties ko viņam vairāk vajag un vai par šo lielo Canon brāli ir vērts tik daudz maksāt.
Salīdzinājumu Canon EOS 1D Mark III vs. Canon EOS 5D var lasīt te.
Canon EOS 1D Mark III vs Mark II N:
Oriģinālais EOS-1D Mark III Intro Video reklāmas rullītis:
Kas nāk līdzi un salīdzinājums ar 1Ds Mark II:
Sākumā iegādājos nopietnu optiku un aksesuārus, jo uzskatu, ka attēla veidošanai svarīgāka loma tomēr ir optika (objektīvi), bet aparāts ir sekundāra lieta. Fotoaparāta uzdevums ir tikai fiksēt šo "sagatavoto gaismu". Gaismu sagatavo fotogrāfs un optika. To daudzi amatieri nesaprot un tādēļ man regulāri jautā nevis ar kādu optiku es strādāju, bet kāds man ir fotoaparāts. Daudzi savukārt izsakās par maniem foto darbiem tā: nu te jau tikai profesionāla fototehnika ir pastrādājusi un nekādas mākslas te nav. Bet kad viņi pēc tam uzzina to, ka fotoaparāts ir pat "sliktāks" nekā viņiem pašiem, tad es saku: priļiķela pķica oblamingo. Nav fotoaparāts tik svarīgs attēla veidošanā, bet pats šo aparātu nopirku tikai tādēļ, lai varētu taisīt fotogrāfijas reklāmai (plakāta izmēra bildēm). Man tas ir arī darbs, tādēļ darbam vajadzīga normāla tehnika ar ko strādāt un kas būtu uzticama. Vēl es kā ar ekonomista izglītību sarēķināju, ka tāds aparāts īstenībā var sanākt pat lētāk nekā ik pa pāris gadiem mainīt vidējā līmeņa fotoaparātus. Šī aparāta morālā novecošana notiek daudz lēnāk nekā, piemēram, Canon 400D - tātad savus 2-3 gadus aparāts būs samērā moderns un noteikti nekas labāks tirgū nebūs gaidāms. Tad vēl savus 2 gadus varēs normāli strādāt un viņš būs kā pārējiem - tātad 4 gadi darba mūžs, bet šajā laikā jūs būsiet strādājis ar profesionālu aparatūru un ieguvis daudz labākas fotogrāfijas (vismaz lielāka izmēra) nekā pārējie. Vēl ir tāda atšķirība kā slēdža resurss. Ja Canon 350D tas garantētais ir 50 000 kadri, tad Mark III aparātiem tas jau ir 300 000 kadri. Kā saka, tad skopais maksā divreiz un ar sākuma līmeņa aparātiem tā arī ir. Ziepju traukiem vispār morālā novecošanās ir gads - pēc gada jau gribas ko labāku un jaunāku. To arī zina ražotāji un tādēļ katru gadu piedāvā jaunu modeli (uzlabojumu) iepriekšējam.
Pagaidām ar šo jauno Canon 1Ds Mark III fotoaparātu neesmu iepazinies padziļināti, bet apmazgāt paspēju. Savus testus un novērojumus mēģināšu rakstīt šajā lapā. Aparāts iespaidīgs un bildes sanāk visai labas pie miksētās gaismas (bārā). Par trokšņiem gribu uzreiz teikt, ka tas nav brīnumaparāts un skatos bāra bildes, kur pat pie ISO 400 ir diezgan manāms troksnis ja skatās izgriezumus pilnā izmērā. Ja kaut kā nedaudz samazina, tad vispār neko no trokšņiem neredz. Lai saprastu kāds rodas attēls auto uzstādījumos, tad ielādēju te arī vēsturisku oriģinālo attēlu. Kādēļ vēsturisku? Tādēļ, ka tā ir pirmā bilde, kas tapusi ar šo aparātu un pat faila nosaukums to norāda 0T3Y0001.JPG.
Ak, jā, ja gribat lētāk iegādāties šo aparātu nekā Canon IB servisā, tad varat rakstīt manam draugam no Dators Tev uz e-pastu
Ļoti daudzi fotogrāfi iepērkas ārzemēs, jo tad sanāk lētāk. Jā, man arī šis tas atnāk no ārzemēm, bet ar šādu lielu pirkumu ir jābūt uzmanīgiem. Ja sūtat bez nodokļiem, tad pasts var atraut vaļā un salikt tādas soda naudas, ka labāk nemaz nezināt to tagad. Tāpat arī aptuveni 5-10% no paciņām pa ceļam pazūd. Es izvēlējos samaksāt vairāk un neiekļūt tajos mistiskajos procentos. Šādiem profesionāliem aparātiem ir vajadzīgs arī serviss, jo cik ir novērots, tad parasti atklājas kaut kādas kļūdas šādām sarežģītām tehnikām. Iepriekšējie Canon 1D Mark III ar konkrētiem numuriem tika aizsūtīti atpakaļ uz labošanu. Anglijā pat veselu partiju parāva atpakaļ. Droši vien kaut kāds mārketinga triks atkal vai arī, lai melnā prece tirgū neparādītos un to bez servisa nevarētu salabot. Ja tas būtu parasts/vienkāršs aparāts ko pats vari izjaut, tad savādāk uz to skatītos. Savu pirmo Panasonic FZ10 biju izjaucis un nekāda vaina - saliku un strādāja kā jauns. Objektīvus gan es pasūtu ASV, jo tur mazāka iespēja viņiem saplīst un tā garantija ir mazsvarīgāka.
Tātad nav pagājis mēnesis un jau izlaists programmaparatūras atjauninājums versijā 1.0.6. Nopērkot aparātu bija versija 1.0.4, tādēļ vienu versiju esmu palaidis garām vai arī viņi izlaiž tikai pāru skaitļu atjauninājuma versijas. Ja jums patrāpījusies kāda melnā tirgus kamera ar neīstu seriālo kameras numuru, tad jūs pie šiem atjauninājumiem nemaz netiksiet vai tiksiet ar lielām grūtībām (var arī nederēt), jo lai ielādētu šo jauno programmaparatūras atjaunināto versiju, ir nepieciešams ievadīt jūsu kameras seriālo numuru.
Un visbeidzot apdomājat vai jums šādu aparātu vispār vajag. Piemēram, ja jums jau ir Canon EOS 1Ds Mark II, tad izmaiņas nav ļoti būtiskas. Salīdzinājumu var skatīties te vai te.
Pēc kāda laika, strādājot ar šādu aparātu, vēl papildus bija jāinvestē jaunā datorā, jaunā lielā monitorā, jaunās ātrās atmiņas kartēs, jaunā pārnēsājamā cietā diskā, jaunā objektīvā un vēl šādos tādos atribūtos. Tādēļ rēķinieties ne tikai ar jauna fotoaparāta iegādi, bet vēl būs jāinvestē citās dārgās lietās, lai normāli varētu strādāt.