NOBEIGUMS, BET NE KOPSAVILKUMS
Es ļoti atvainojos, ka man savulaik nav diezko rūpējis precīzi fiksēt, kas un ar kādiem darbiem piedalās katrā izstādē. Man toreiz šķita, ka pietiks, ja kaut viens no grupas "veic izstādes fotofiksāciju", un man tas nav jādara ik reizi. Tāpēc arī man ir bijis jājautā toreizējo notikumu līdzdalībniekiem - kā viņi to atceras; paldies par atsaucību Mārcim Bendikam, Andrejam Grantam, Gvido Kajonam, Valtam Kleinam, Gunai Millersonei, Nikifam, Egona Spura dēlam Egīlam, arī manai bijušai sievai Gunai Zelmenei, kas palīdzēja atcerēties un atsaukt atmiņā lietas, ko pats vairs neatcerējos precīzi. Tā kā es nevaru pretendēt uz absolūtu patiesību un dzelžainu precizitāti pagātnes notikumu atvedinājumā, tak ir arī citi paņēmieni, kā pārliecināties par to, cik precīzi esmu atcerējies faktus un interpretējis notikumus. Katrā muzejā, kas pretendē uz zinātniskas iestādes nosaukumu, un tajā ir elementāra kārtība, jābūt "izstāžu darba uzskaitei", kur jāparādās eksponēto darbu sarakstiem. Tātad arī autoru sarakstiem. Tāda padlaikos bija ministriju prasība, un diez vai tā būtu pilnībā atmesta. Secinājums: ja A grupa nākotnē vēl izraisīs interesi, tad nākamiem pētniekiem vajadzētu meklēt Valmierā un Talsos. Un Šauļos. Vai arhīvā, ja materiāli ir turp pārsūtīti.
Vēl beidzamais par L. Lindenbaumas rakstu. Vārds "neformāls", kas lietots raksta nosaukumā, latviski nozīmē "bez formas" (pretstatā nozīmei "formāls", t.i., "ar formu saistīts"); domāts acīmredzot bija, ka mūsu grupa nav bijusi reģistrēta un oficiāli uzskaitīta kur citur kā - droši vien - stūramājas annālēs. Tā arī būtu jāraksta - "neoficiāla padomju laiku beigu foto grupa" - jo tai piemita gan forma, gan saturs. Gluži kā tantriskai jogai, Valts varētu teikt.
