Nevienam nav noslēpums, ka vislielākā nozīme attēlu veidošanā ir tieši objektīvam, nevis pašam fotoaparātam. Attiecīgi objektīvu izvēlei jāpieiet īpaši rūpīgi. Šis raksts jūs neiepazīstinās ar fotografēšanas žanriem un to, kuru objektīvu tad attiecīgi izvēlēties, piemēram, dabai, portretam, sportam un tamlīdzīgi. Tādu rakstu ir daudz un paši varat to atrast internetā. Raksts vairāk būs par attēla kvalitāti un tehniskiem aspektiem.
Jau rakstījām par objektīvu izvēli Canon fotoaparātu lietotājiem, kā arī nedaudz par Pentax objektīviem, toties pārējiem sanāk visai grūti izvēlēties sev piemērotāko, it īpaši, ja ir vēl trešie ražotāji (Sigma, Tamron, Tokina, Zeiss utml.). Sāksim ar vienkāršāko - neapstrīdamiem fizikas likumiem. Tātad optiku nepiemānīsi un praktiski vienmēr fiksēta attāluma objektīvi optiski būs labāki par maināma fokusa attāluma (zoom) objektīviem. Īsumā par to angliski var lasīt te.
Otra svarīga lieta, kas ietekmēs attēla kvalitāti, būs fotografēšanas leņķis. Tātad uz 35mm standarta aparātu vislabāko rezultātu dos ~35mm-135mm. Jo platāks leņķis, jo optiski grūtāk "sakombinēt" pareizu attēlu uz filmiņas/matricas. Bet ja fokusa attālums pārāk liels, tad tas tiek panākts ar daudz optiskiem elementiem, kur katrs kaut kādā veidā samazina attēla kvalitāti, kā arī rodas visādi optiskie kropļojumi, kas cilvēka acij rada "diskomfortu". Attiecīgi jums sākumā jau jāizvēlas vai ziedosiet attēla kvalitāti ērtības labā, strādājot ar zoom objektīvu, vai otrādi. Maināma fokusa attāluma objektīvi nosegs lielāku fokusa diapazonu pie mazākiem izmēriem (jūsu foto somā). Reportāžas foto žanrā parasti tiek ziedota kvalitāte, lai iegūtu operatīvi nepieciešamos kadrus. Ainavu fotografēšanai vai mākslas foto žanrā, kur nav jāsteidzas, parasti labāk izvēlēties fiksēta fokusa attāluma objektīvu. Bet ar maināmā fokusa attāluma objektīviem ir tā pati fizika - jo lielāks optiskais diapazons, jo sliktākus rezultātus iegūsiet no šī objektīva. Varbūt tas nav visos gadījumos 100 procentīgi, bet pārsvarā šādi varat jau novērtēt attiecīgo objektīvu, neko daudz par to nezinot.
Kā trešais būtiskais faktors ir diafragmas maksimālais atvērums (F skaitlis). Parasti, jo iespējams plašāk atvērt diafragmu (f skaitlis mazāks), jo labāks un "gaišāks" objektīvs - var nofokusēties tumšākos apstākļos un arī fotografēt, iegūt mazāku asuma dziļumu (skaistu DOF), kā arī optiski sarežģītāks un noteikti dārgāks. Tomēr ne vienmēr šis faktors strādā, jo ir viena slikta īpašība - pie aizvērtām diafragmām ar "tumšākiem" objektīviem (kam maksimālais F skaitlis ir lielāks) var iegūt asākus attēlus un pat optiski kvalitatīvākus (ne 100% gadījumos). Tātad ja jums nepieciešami attēli ar lielu asuma dziļumu (viss asumā), tad labāk izvēlēties objektīvus ar lielāku f. Bet pie atvērtām diafragmām (mazs f skaitlis) labākus rezultātus parasti uzrāda tā saucamie "gaišie" objektīvi.
Kā ceturto neapstrīdamo faktoru objektīva izvēlē varat ņemt objektīva ražošanas gadu. Iespējams daudzi teiks, ka vecais objektīvs bija optiski labāks utt., bet tādi apgalvojumi reti iztur kritiku. Tehnoloģijas attīstās un tiek izgudroti dažādi pārklājumi, dzidrinājumi un citi nemanāmi faktori, kurus nemaz neuzskaita un pie tehniskās specifikācijas neuzrāda. Piemēram, mainījusies filmiņa pret gaismasjutigo matricu, kas atstaro gaismu atpakaļ un kropļo attēlu. Tādus sīkumus neviens plaši nestāsta, kā arī reti kurš tam pievērš uzmanību, bet varat ticēt, ka ražotāji par to domā un cīnās par iespējami labāko attēla kvalitāti, tikai šobrīd jau uz digitāliem datu nesējiem. Tātad ar vecāku objektīvu visticamāk jūs iegūsiet lielāku hromatisko aberāciju, flāres, attēla dubultošanās, objektīva atspīdumi, mazāks kontrasts, krāsu kropļojumi, sliktāka aizsardzība pret mitrumu/netīrumiem utt. Piemēram, Olimpus palepojās ar savām jaunākajām tehnoloģijām.
Tie bija tādi vispārpieņemti standarti, kas saistīti ar fizikas likumiem, bet tālāk jau aiziet nopietnāks salīdzināšanas process starp konkrētiem objektīvu modeļiem.
Parasti speciālisti pēta MTF tabulas, kuras jau tālajā 1943. gadā izstrādāja Carl Zeiss, bet ne visi ražotāji tās piedāvā apskatei, kā arī parastam lietotājam tās ir grūti saprotamas. Ja nu tomēr vēlaties iedziļināties visos sīkumos, tad ieteicams būtu pētīt arī MTF tabulas.
Lai saprastu kā viņas analizēt, tad var angliski izlasīt kaut vai šos rakstus www.luminous-landscape.com un www.normankoren.com. Arī ražotāji paši piedāvā iepazīties ar nelielu aprakstu kā jālasa MTF tabulas: Carl Ceiss, Sigma, Nikon, Tamron, Canon vai krāsainā versija pa daļām atrodama te. Starp citu, to Canon grāmatu var pat iegādāties, ja nepatīk digitālās grāmatas versijas, piemēram, Amazon.com.
Kad jau būsiet sapratuši kā nolasīt MTF tabulas, tad vienkārši veiciet salīdzinājumu vairākiem izvēlētiem objektīviem, piemēram, reithian.com. Bet pārāk nesapriecājaties, ja esat sapratuši šo daļēji sarežģīto sistēmu. Nāksies jūs apbēdināt, jo reālas MTF tabulas spēj piedāvāt tikai Carl Zeiss (kas to sistēmu izstrādājuši). Pārējie tikai aptuveni zīmē tās līknes, jeb veido teorētiskās MTF līknes. Attiecīgi būs grūti saprast starp dažādām firmām dažādo objektīvu piedāvājumu un iegūto rezultātu. Bet tas nav pats bēdīgākais. Bēdīgākais ir tas, ka ir ļoti daudz nianses, ko īsti nevar nolasīt pēc tabulām - bilde ir bilde, bet skaitļi ir skaitļi. Tāpēc diez vai kāds fotogrāfs izvēlējies sev objektīvu vadoties tikai no MTF tabulām un nāksies vien pētīt visus aspektus, lai saprastu, kurš objektīvs būtu jums piemērotākais.
Kā nākošo aspektu varētu ieteikt izpētīt tehnoloģijas. Ja godīgi, tad arī šis aspekts jums neko daudz nedos, jo tās ir tik sarežģīti sarakstītas un pasniegtas "caur puķītēm" reklāmas tekstā, ka beigās tāpat nāksies pētīt reālos attēlus. Viens no šādiem tehnoloģiskiem objektīva izvērtēšanas faktoriem ir attēla stabilizācija - ir vai nav. Dažiem fotoaparātiem stabilizācija jau ir iestrādāta un objektīvā vairs nav nepieciešama, bet ja lielākas vibrācijas pie lielāka fokusa attāluma, tad labāka stabilizācijas sistēma būs objektīvā. Ja mazs fokusa attālums un mazas vibrācijas (mazs solis), tad pārsvarā fotoaparātos esošās stabilizācijas sistēmas ir labākas.. Otra svarīga lieta objektīvā ir putekļu/mitruma blīvējums. Blīvējumu parasti nodrošina augstākās klases objektīviem un par to nāksies piemaksāt, bet tas parasti atmaksājas, jo objektīvs kalpos ilgāk un varēs lietot sarežģītākos laika apstākļos. Tāpat objektīvos ir vēl citas tehnoloģijas, piemēram, AF - autofokuss, USM/USD utt. - ultraskaņas motors ātrākai fokusēšanai, LD/UD/ED - zemas dispersijas lēca labākam asumam, DO: Diffractive Optic - samazinātiem objektīva izmēriem, asfēriskie elementi, iekšējā fokusēšanas sistēma un citas vērtīgas lietas. To visu jāpēta katrā ražotāju mājas lapā atsevišķi, piemēram, Tamron, Canon SWC, Nikon, Olympus, Sigma un tamlīdzīgi. Jāpēta ko visi tie burtiņi nozīmē un vai tas jums ir svarīgi. Reizēm svarīgs faktors ir svars, piemēram, ceļojumiem, jo atsevišķi teleobjektīvi var izrādīties ļoti smagi un neērti pārvadāšanai vai reportāžai.
Sarežģīti? Jā, objektīvu izvēle nav vienkārša un tālāk būs vēl būtiskāki aspekti, kas jāņem vērā. Tātad lieliskie digitālās tehnikas testētāji DxOMark ķērušies arī pie objektīvu testēšanas un salikuši tos reitingu tabulā www.dxomark.com. Ja vēl neesat izvēlējušies kompāniju, kurai pieslēgties, tad arī pēc objektīviem var redzēt, kuriem būs labākie rezultāti. Šobrīd topā ir Nikon objektīvi, kuram seko Sony objektīvs, kurš patiesībā ir Calr Zeiss izstrādājums un tad Canon. Procentuāli pārsvarā augšgalā tagad ir Nikon objektīvi, bet tas nav īsti korekti, jo šobrīd nav apkopoti visi objektīvi www.dxomark.com/All-tested-lenses. Nikon pārsvarā ir augšgalā dēļ tā, ka fiksētā fokusa attāluma objektīvi vairāk ir no Nikon notestēti. Piemēram, pirmā vietā esošais Nikon AF-S VR Micro-Nikkor 105mm f/2.8G IF-ED nav salīdzināms ar Canon EF 100mm f/2.8L IS objektīvu, lai varētu izdarīt secinājumus. Tāpat arī Nikon 24mm fiksētā attāluma objektīvs nav salīdzināms ar analogu Canon izstrādājumu. Toties var redzēt, ka Canon EF 85mm f/1.8 USM ir labāks par Nikon AF Nikkor 85mm f/1.4D IF, bet Nikon AF-S Nikkor 50mm f/1.4G ir labāks par Canon EF 50mm f/1.4 USM. Tātad varat atlasīt sev interesējošos objektīvus un veikt salīdzinājumus pēc to izšķirtspējas, gaismas caurlaidības, kropļojumiem, vinjetēšanu un hromatisko aberāciju. Ir pat iespēja mainīt fotoaparāta modeli. Slikti ir tas, ka tieši fotoaparāta modelis vēl papildus ietekmē testa rezultātus. Kādēļ aparāts ietekmē rezultātu? Grūti tā pa punktiem izskaidrot, bet to labāk sapratīsiet ar vienu piemēru no dpreview mājas lapas. Kā redzat, tad Canon 60D un 50D ir lietots viens objektīvs EF 50mm f/1.4, bet rezultāti ir tik atšķirīgi, ka tīri teorētiski tur būtu jābūt diviem dažādiem objektīviem. Uz melnā laukuma redzat krāsu nobīdi, hromatiskās aberācijas, nežēlīgas asuma atšķirības un tamlīdzīgi. Vai tiešām fotoaparāta matrica un attēla apstrādes process (procesors) spējis iegūt tik būtisku attēla kvalitātes uzlabojumu? Izskatās, ka jā. Tādēļ ja DxOMark objektīvu testos ir iesaistīti arī fotoaparāti, tad uz ticamiem testa rezultātiem ir grūti cerēt, jeb viņiem visu laiku jāpievieno klāt jaunākie fotoaparāta modeļi, piemēram, Canon 60D. Toties šādi jūs varat konstatēt kā strādā konkrētais tandēms: fotoaparāts+objektīvs, kas arī nemaz nav slikti. Tikai jau brīdinājām, ka uz vienu metodi paļauties nevar un arī šie rezultāti ir visai apšaubāmi, jo neredzat konkrēto bildi (rezultātu). Piemēram, ja saliekat salīdzinājumam Canon EF 50mm f/1.2L, 85mm f/1.2L II un 85mm f/1.8, tad redzat, ka vislabākais objektīvs pēc šī salīdzinājuma sanāk vislētākais Canon EF 85mm f/1.8 USM. Jebkurš fotogrāfs jums pateiks, ka labākais ir Canon EF 85mm f/1.2L II vai sliktākā gadījumā EF 50mm f/1.2L. Tad kur āķis? Āķis tajā, ko jau rakstījām sākumā - ka objektīvi ar mazāku maksimālo diafragmas atvērumu (lielāks f skaitlis) pie aizvērtas diafragmas (ap f/8) dos jums labāku (asāku) bildi nekā "gaišie" objektīvi. Tādēļ DxOMark testu nevajadzētu ņemt īpaši nopietni pie izvēles, bet virspusēju ieskatu jūs dabūsiet, ja nav galīgi nekādas sajēgas. Tomēr iegaumējiet, ka katram objektīvam ir savi optimālie uzstādījumi, lai iegūtu kvalitatīvāko attēlu un parasti tas ir pie diafragmas atvērumiem f/5.6-f/16. Ja diafragma būs pavisam ciet, tad attēla kvalitāte atkal samazinās tāpat kā pie pilnīgi atvērtas diafragmas.
Vēl varat izskriet cauri dpreview objektīvu testiem un iespējams jūsu objektīvs jau būs notestēts. Tur arī tīri MTF tabulas un skatīšanās pēc dažādiem diafragmas attvērumiem un dažādiem fokusa attālumiem. Tātad kārtējie skaitļi un paši bildi nemaz neredzat.
Kā pēdējo soli objektīva izvēles procesā ieteiktu tomēr apskatīties arī bildi pašam. To var izdarīt dažādos interneta portālos. Jāskatās bilde bez apstrādes un pilnā izmērā, bet reti kur tādām bildēm ir pieeja. Pāris Web lapas kur derētu ieskatīties: www.pixel-peeper.com/lens-finder/, photography-on-the.net/showthread.php?t=141406, photozone.de, www.photodo.com/browse-lenses, photo.net/lenses, www.16-9.net/lens_tests, www.slrgear.com un galvenais jau www.the-digital-picture.com/ISO-12233-Sample-Crops. Šajā lapā varat salikt vairākas markas objektīvus un savā starpā salīdzināt reālu bildi gan centrā, gan pa stūriem. Piemēram, ja skatīsities DxOMark labāko Canon objektīvu 85mm f/1.8 pie diafragmas atvēruma f/1.8 un sliktāk novērtēto 85mm f/1.2L II pie tāda paša atvēruma, tad redzēsiet, ka attēla kvalitāte L klases objektīvam ir krietni labāka. Tad kādēļ DxOMark to novērtējis zemāk? Par to jau rakstījām, ka testi visticamāk tiek veikti pie pievērtas diafragmas ar f/8.0 un ja šādus uzstādījumus uzliekam www.the-digital-picture.com testa tabulā, tad redzam, ka tomēr 85mm f/1.8 objektīvs dod labāku rezultātu par krietni dārgāko 85mm f/1.2L II. Attiecīgi tad jums precīzi jāzina ko fotografēsiet, lai varētu izvēlēties piemērotu objektīvu - vai ar pievērtu diafragmu labākai attēla kvalitātei, vai ar atvērtu diafragmu tumšākos gaismas apstākļos (telpās) ar mazāku asuma dziļumu un tamlīdzīgi.
Tā kā the-digital-picture nav vispār apskatījis Pentax objektīvus, tad tos būs jāanalizē atsevišķi no pārējiem objektīviem pa dažādām fanu lapām, kur reizēm salīdzinājumi nav objektīvi. Tātad detalizēta informācija par Pentax objektīviem te www.bdimitrov.de, lietotāju viedokļi www.pentaxforums.com, pentaxworld.com/reviews, vispārējam ieskatam www.markcassino.com un vecā informācija stans-photography.info. Kopējais Nikon objektīvu saraksts skatāms te www.photosynthesis.co.nz/nikon/lenses.html.
Un nobeigumā vēl viens ražotāju noklusēts parametrs objektīvu izvēlē www.luminous-landscape.com. Tātad ja skataties uz gaišajiem objektīviem (ar lielu diafragmas atvērumu), tad rēķinaties, ka pie pilnā atvēruma f/1.2 būs gaismas zudumi dažādiem fotoaparātu modeļiem. Pārliecinieties vai gribat pārmaksāt par f/1.2, jo varbūt pietiksies ar f/1.4 uz jūsu fotoaparāta modeļa.
Pēc šīs garās ķēdītes jums būtu daudzmaz jākļūst skaidrs kuru objektīvu vajadzētu pirkt kā nākamo. Ja kaut kas te ir piemirsies vai neprecīzi, tad lūgums atsūtīt korekcijas un ieteikumus uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , lai cilvēkiem palīdzētu izdarīt labāko izvēli plašajā objektīvu klāstā.