Šī gada Nobela prēmija fizikā piešķirta britu zinātniekam Čārlzam Kao, kanādietim Vilardam Boilam un ASV pētniekam Džordžam Smitam par atklājumiem optiskās šķiedras un pusvadītāju pētījumos, otrdien paziņoja Nobela komisija.Pusi no prēmijas saņems Šanhajā dzimušais Kao, kurš guvis "revolucionārus panākumus gaismas pārvadē pa optisko sakaru šķiedrām", teikts komisijas paziņojumā.
Otra puse prēmijas sadalīta starp Boilu un Smitu - viņi "radījuši iekārtu, kas ļauj attēlu pārveidot digitālā formā".
"Šogad Nobela balva fizikā piešķirta par diviem zinātniskiem sasniegumiem, kas sekmējuši mūsu šodienas tīklā sasaistītās sabiedrības pamatu veidošanu," teikts prēmijas komisijas paziņojumā. "Viņi ikdienas dzīvē radījuši daudzas praktiskas inovācijas un sagādājuši instrumentus zinātniskajai izpētei."
Kao atklājums, kuru viņš veicis 1966.gadā, sagatavojis ceļu optiskajām šķiedrām, kas mūsdienās tiek izmantotas televīzijā un interneta sakaros. Viņam izdevās radīt ultratīras optiskās šķiedras ražošanas metodi, un, pateicoties tai, gaismas signālus bez izkropļojumiem iespējams pārraidīt līdz pat 100 kilometru attālumā, nevis tikai dažus desmitus metru, kas tobrīd bija galīgā robeža. Mūsdienās optiskā šķiedra nodrošina interneta sabiedrības asinsriti. Bez optiskās šķiedras sakariem mūsdienu internets nebūtu iespējams.
"Teksts, mūzika, attēli un video sekundes daļā var tikt pārraidīti apkārt pasaulei," norāda balvu komisija.
Lielu plūsmas daļu veido digitālie attēli, kuru rašanos sekmēja Boila un Smita izgudrojums 1969.gadā, kad viņi radīja pirmo veiksmīgo attēla veidošanas tehnoloģiju, izmantojot digitālo sensoru jeb lādiņsaites matricu (CCD).
"Fotogrāfijā tas radīja revolūciju, jo gaisma var tikt uztverta elektroniski, nevis uz filmas," norādīja komisijā.
Info: kva.se/Nobel-Prize-in-Physics-2009
nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/2009
| < Iepriekš | Nākošais > |
|---|
