Leonards Laganovskis Latvijas mākslā pazīstams kā konsekvents konceptuālisma un postmodernisma pārstāvis. Absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu, mākslinieks jau 20.gadsimta 80.gados sadarbojās ar Neierastu sajūtu restaurēšanas darbnīcu un Hardiju Lediņu, rīkojot un noformējot pirmās diskotēkas Rīgā. Svarīgi atzīmēt Laganovska dalību 1988.gadā Rietumberlīnes galerijā notikušo latviešu mākslinieku grupas izstādi ar nosaukumu "Rīga - latviešu avangards" un tai sekojošo sadarbību ar citām Berlīnes galerijām (Wewerka un Barbara Weiss).
Būtiska loma mākslinieciskā rokraksta tapšanā bijusi rakstītajam tekstam, literatūrai un līdz ar to arī valodai kā unikālam sazināšanās veidam, ko augstākā mērā izkopuši vienīgi cilvēki. Leonards Laganovskis pēta valodas un tās vizualitātes jeb teksta satura un tā vizuālās uztveres attiecības. Latvijas mākslas telpā tekstualitātes un vizualitātes attiecību jautājumu risināšanai netiek pievērsta tik liela uzmanība kā Rietumu valstīs, kur konceptuālā māksla kā virziens ienācis jau kopš 1970.gadiem.
Leonards Laganovskis regulāri rīkojis personālizstādes dažādās galerijās, piedalījies izstādēs kā Latvijā, tā ārzemēs, ieguvis atzinību, tomēr tik plaša personālizstāde kā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls māksliniekam ir pirmā. Apmeklētājiem būs iespēja aplūkot gan nozīmīgākos iepriekšējos gados tapušos, dažādās tehnikās izpildītos Leonarda Laganovska darbus, gan autora jaunāko sniegumu, tā zināmā mērā gūstot iespaidu par mākslinieka daiļradi kopumā.
Izstādes nosaukums "Normāli" ir latviešiem raksturīga standarta atbilde, ja kāds uzdod jautājums "Kā jums iet?", lai ikdienas steigā nevajadzētu ieslīgt sīkākā dzīves situācijas izklāstā. Tas ir kā vidusceļš, sabalansētība, apmierinātība, bet pat ja tā nav - ir normāli.
Daži biogrāfiski dati par mākslinieku
Leonards Laganovskis dzimis Rīgā 1955.gada 1.novembrī. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu scenogrāfijas specialitātē (1979). 1980.gadu sākumā darbojies scenogrāfijas un grafikas jomā. No 1984. līdz 1988.gadam strādājis par Rīgas Pilsētas Izpildu komitejas Pilsētas noformēšanas darbnīcas mākslinieku. Savukārt no 2003. līdz 2005.gadam viņš bija Rīgas pilsētas galvenais mākslinieks.
Darbības jomas: zīmējums, fotogrāfija, objekti, glezniecība.
Saņēmis vairākas starptautiskas stipendijas: Berlīnes Kultūras fonda stipendiju (Vācija, 1991), Berlīnes Kultūras senāta stipendiju (Vācija, 1995), Mūsdienu Mākslas centra „Banffa" stipendiju (Kanāda, 1992) u.c.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Rīga / Latvija), Igaunijas Mākslas muzeja (Tallina / Igaunija), Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzeja (Ratgersas Universitāte, Ņujorka / ASV) krājumā, Neue Berliner Kunstverein, Kupferstich Kabinett (Berlīne / Vācija), Eestipank (Tallina / Igaunija) kolekcijās.