Maksims Saričavs plakātsNo 6. februāra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma baltkrievu fotogrāfa Maksima Saričava izstāde "Es gandrīz dzirdu putnus".
Malijtrascjaņecas ciemats atrodas 10 kilometru attālumā no Minskas, vietā, kur no 1942. līdz 1944. gadam atradās Kārļa Marksa vārdā nosaukts kolhozs. Skolā, kuru Maksims Saričavs apmeklēja Minksā, šī vieta netika pieminēta, jo valdība neuzskatīja to par īpaši nozīmīgu. Tikai vēlāk viņš uzzināja, ka kādreiz tur atradās lielākā nacistu nāves nometne bijušajā PSRS teritorijā. Izmaiņas Otrā pasaules kara gaitā 1943. gadā un iespēja, ka tiks atklāti nacistu kara noziegumi, veicināja nometnes administrāciju uzsākt operāciju “Sounderaktion 1005", kuras mērķis bija iznīcināt pierādījumus par nāves vienību darbību. No dažādiem avotiem ir zināms, ka uz nometni atveda no 60 līdz 200 tūkstošiem cilvēku, kuri to nekad nepameta. Pēc kara PSRS valdība šo informāciju neuzskatīja par nozīmīgu, tāpēc nometnes vēsture tika noklusēta, un zeme, uz kuras tā atradās, izmantota citām vajadzībām, ļaujot tās atstātajām pēdām izgaist.

22.01.–12.03.2020.
Goethe-Institut Riga
Torna iela 1, Rīga
Ieeja bez maksas.

"Mani interesē visi, bet tas ir kā dzīvē – katram ir sava vieta. Katram savs veiksmes stāsts vai liktenis. Visi kopā mēs esam valsts iedzīvotāji, bet ļoti dažādi," teic Inta Ruka.
Vai nu tas bija veiksmes stāsts vai liktenis, taču tālajā 2003. gada vasarā Rīgā, kādas Gētes institūta rīkotās vācu fotoizstādes atklāšanā izstāžu zālē Arsenāls, satikās divas fotopasaules izcilības - pazīstamā latviešu fotogrāfe Inta Ruka un toreizējā Folkwang muzeja, Essene, Fotogrāfijas krātuves direktore Ute Eskildsena. Un tas bija sākums ilgu gadu draudzībai un sadarbībai, ka arī Intas izstādēm Gētes institūtā. Sadarbībai, kuras rezultātā Intas fotodarbi atrodas dažādās kolekcijās, kā, piemēram, Essenes un Minhenes Fotogrāfijas muzejos, Stokholmas Modernās mākslas muzejā un daudzviet citur. Laikā no 2003. līdz 2008. gadam Vācijā vien bija 8 Intas fotomākslas izstādes. 2008. gadā Intas darbi tika iekļauti ļoti apjomīgā un prominentu autoru pārstāvētā izstādē "On the Human Being. International Photography 1950-2000" Seviljā, kuras kuratore bija Ute Eskildsen. 2012. gadā izdevniecība Max Ström, Zviedrija, laida klajā retrospektīvu grāmatu ar Intas Rukas fotogrāfijām, kurā Ute Eskildsena publicēja eseju par Intas Rukas radošo darbību.

Ceturtdien, 16. janvārī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes "Sejas un stihijas" apskati kopā ar tās autori Laumu Lancenieci. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena). Pasākums notiks latviešu valodā.
Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma latviešu fotogrāfa Viļa Rīdzenieka izstāde "Sejas un stihijas". Par izstādes ideju, tapšanu un tajā redzamajiem darbiem runās tās autore un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fotogrāfiju krājuma glabātāja Lauma Lanceniece.

fotoizstāde labirintsNo 13. decembra līdz 15. decembrim Biznesa Vēstniecības telpās būs skatāma četru Latvijas Kultūras koledžas studentu izstāde "Labirints".
"Labirints" skatītājam liek sekot četru vadātāju pēdām, atspoguļojot katra ceļu ārā no labirinta, pa kuru ir meklējuši izeju 2,5 gadus. Beidzot šis brīdis ir pienācis un ir laiks parādīt citiem šo apjukuma sajūtu, kas pārņem, atrodoties "labirintā".

sejas un stihijas Vilis RīdzinieksNo 12. decembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotovecmeistara Viļa Rīdzenieka izstāde “Sejas un stihijas”. Izstādē redzamās fotogrāfijas glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā.
Izstādi “Sejas un stihijas” veido divas daļas – portreti un ainavas fotogrāfijas. Portretu sadaļā skatāmas fotogrāfijas, kas lielākoties tapušas slavenajā Viļa un Marijas Rīdzenieku mākslas fotogrāfijas salonā “Klio” (1915–1935), mēģinot ieskicēt salona viesu plašo diapazonu un Rīdzenieka kā portretista rokrakstu un estētiskās kvalitātes. Fotogrāfs centies noķert portretējamā būtību – neatkārtojamo un individuālo, ko var nolasīt katra sejā, cenšoties to saprast un izcelt.

Canon ef rf 50mm f/1.2Maldīgs ir uzskats, ka hibrīdsistēma būs kompaktāka un svērs mazāk. To jau daudzus gadus atpakaļ pierādīja dažādi fototehniku apskatnieki, jo tas ir saistīts ar fizikālām likumsakarībām. Tagad arī tirgus līderis Canon piedāvā savu pilnā kadra hibrīdsistēmu ar RF bajoneti, kuru varētu salīdzināt ar standarta EF bajoneti. Jā, pati kamera sanāk plānāka un nedaudz vieglāka, jo nav jāintegrē spoguļmehānisms, bet sistēmu vajadzētu apskatīt kopumā ar objektīviem, jo reti kad tiek pirkta spoguļkamera, lai to izmantotu ar vienu objektīvu. Šo fotoaparātu galvenā priekšrocība ir iespēja manīt objektīvus. Tātad katram fotogrāfam vajadzētu būt kādiem pāris objektīviem, lai varētu fotografēt dažādos apstākļos dažādām vajadzībām.

Egons Spuris (1931–1990). No cikla “Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos”. 1970–1980. Sudraba želatīna kopija. Intas Rukas dāvinājums. LNMM kolekcijaŠodien, 2019. gada 27. novembrī, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kopā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš” iepazīstināja ar jaunu izglītojošu video projektu “Viena fotogrāfa stāsts”.
“Viena fotogrāfa stāsts” ir turpinājums Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” partnerībā īstenotam sadarbības projektam, kas 2017. gadā uzsākts kā iniciatīva “Vienas gleznas stāsts” un ieguvis saturisku paplašinājumu.
8 video mini-sērijās skatītāji varēs uzzināt vairāk par 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta mākslas fotogrāfijām, kas iekļautas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, un to autoriem. LNMM fotogrāfijas kolekcija koncentrējas uz to meistaru darbiem, kuru vārdi kļuva plaši pazīstami 80. gados un jo īpaši 90. gados – pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Iveta ĶestereCeturtdien, 5. decembrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz lekciju “Politiskā propaganda un slēptā pretošanās Padomju Latvijas klases telpā” un diskusiju ar Latvijas Universitātes profesori, Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošo pētnieci Ivetu Ķesteri.
Latvijas pedagoģijas vēstures pētnieki gadu gaitā ir apkopojuši vairākus simtus klases telpu fotogrāfiju, kas uzņemtas padomju režīma laikā. Šīs fotogrāfijas atklāj klases telpas vizuālo ainavu ar tās oficiālajām nodevām politiskajai varai, gan arī klases neoficiālo kultūru, ko veidojuši paši skolēni un skolotāji. Padomju vizuālās propagandas stāsts atbild uz jautājumiem, cik ātri propagandas materiāli nokļuva klases telpā, kuri klases telpas ikdienas elementi tika padarīti par politiskās propagandas līdzekļiem, kas bija galvenie propagandas „varoņi”, kā skolotāju un skolēnu tēli tika izmantoti propagandas nolūkos un kā propaganda mainījās gadu gaitā. Taču ikviena vara neizbēgami producē interešu konfliktu un, lai cik tā būtu nežēlīga un represīva, vienmēr pakļautajiem atliek neliela vieta pretestībai. Jaunās – padomju – Latvijas iedzīvotāji ātri apguva, cik bīstama ir atklāta pretošanās, tāpēc par viņu ikdienu kļuva apzināta vai neapzināta slēptā pretošanās, kuras stāstu atklāj arī klases fotogrāfijas.

Sergiy MelnichenkoPiektdien, 8. novembrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes „Ķermenis – propagandas veids” apskati kopā ar tās autoriem un kuratori. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena). Pasākums notiks angļu un krievu valodā.
No 7. novembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma sešu ukraiņu fotogrāfu – Romāna Pjatkova, Valērija Miloserdova, Saša Kurmaza, Milas Tešajevas, Sergija Melničenko, Mihaila Palinčaka – izstāde „Ķermenis – propagandas veids”. Kuratore: Katerina Radčenko.

CFexpress type B Card 1TBJa daudzus gadus tirgū pastāvēja tikai divi zibatmiņu karšu veidi, ko lietoja fotoaparātos – CF (Compatc Flash) un pēc tam nāca mazākā māsa SD (Panasonic, SanDisk un Toshiba). Toties pēdējos gados ir parādījusies galīga putra un neskaidrība. Katram fotoaparātam jāpērk bez maz vai sava atmiņas karte un to dažādība ir milzīga, piemēram, CF, SD, SDHC, SDXC, miniSDHX, SD Express, microSD, XQD, CFast un citas. Veco atmiņas karšu ātrumi un veidi aprakstīti šajā rakstā par zibatmiņām.