Laikmetīgās mākslas institūts sadarbībā ar Krievijas valsts laikmetīgā mākslas centra Sibīrijas filiāli aicina apmeklēt izstādi "Uz viļņa. Latvijas un Sibīrijas laikmetīgā māksla". Izstāde tiks atvērta Rīgas mākslas telpā sestdien, 2014. gada 14. jūnijā plkst. 14:00 un būs apskatāma līdz 24. augustam.
Sibīrijas un Latvijas laikmetīgās mākslas kopizstāde "Uz viļņa" ir iecerēta kā aktuālās mākslas skate, kas īpašu uzmanību velta t. s. reportāžmākslas virzienam laikmetīgajā mākslā. Izstādē piedalās gan starptautisku slavu jau ieguvuši mākslinieki, gan vēl uzlecošas mākslas zvaigznes. Izstāde ir mobilizējusi arī tos latviešu māksliniekus, kas vismaz reizumis pievēršas dzīves aktualitāšu analīzei mākslā. Domājams, ka abu valstu reportāžmākslas virziena pārstāvju dialoga veidošanās būs pamats jaunam uzrāvienam kā Latvijas, tā Sibīrijas laikmetīgajā mākslā.
Ik vasaru Jūrmalā notiekošā jauno izpildītāju konkursa kontekstā, kas latviešiem gadu no gada piedāvā teju citplanētiešu uzlūkošanas iespējas, nosaukums "Uz viļņa" skan ironiski un kariķējoši. Taču burtiskā nozīmē šo izteicienu mēs lietojam tad, kad divi vai vairāki partneri ir noskaņojušies vienās emocionālās frekvencēs – viņi vienādi joko un saprot viens otru no pusvārda. Tajās reizēs mēs tā arī sakām – "viņi ir uz viena viļņa"!
Sibīrijas laikmetīgās mākslas teorētiķis Sergejs Samoiļenko ir pārliecināts, ka latviešu un sibīriešu mākslinieku pamata atšķirība ir saistāma ar temperamentu: "Sibīrieši no Latvijas autoriem atšķiras ar to, ka nespēj laikā apstāties. Tur, kur Latvijas mākslinieks, atklādams kādu tematu, aprobežojas ar vienu, maksimums, diviem darbiem, sibīrietis rada veselu sēriju, līdz viņam neaptrūktas audekla, krāsu un šņabja. Nemaz nerunājot par idejām. Vēl – Sibīrijas mākslinieki daudz vairāk ir atkarīgi no politikas, precīzāk – no masu saziņas līdzekļos un sabiedrības apziņā cirkulējošajiem politiskās propagandas tēliem. Bet šī atkarība nekādā veidā nepadara izstādi par politisku izteikumu – māksliniekus interesē nevis politika pati par sevi, bet tas, kā politiskais absurds iederas viņu mākslinieciskajā pasaules ainā. Kopumā jāteic, ka Sibīrijas mākslinieks uz valsts vadīšanas līnijas līkločiem un ģeopolitikas perturbācijām raugās ar krietnu humora devu, paliekot ironiska komentētāja pozīcijās. Viņi ar prieku izmanto sibīriešu stereotipus (lācis – cirvis – velteņi), lai sakāpinātu tos līdz galējam absurdam, atņemtu tiem jēgu un padarītu bezspēcīgus."
Viens no izstādes uzdevumiem ir kultūras un ideoloģijas stereotipu un aizspriedumu nojaukšana. Ir acīmredzams, ka māksla ar šo uzdevumu tiek galā daudz ātrāk un veiksmīgāk nekā politika; mākslinieki – lai cik atšķirīgi būdami – cits citu saprot daudz labāk nekā valdības!
Izstādi papildinās katalogs, kas tiek izdots 100 eksemplāru tirāžā.
Izstādes kuratori ir Ieva Kalniņa un Vjačeslavs Mizins.
Izstādes dalībnieki:
(LV)
Arnis Balčus, Aigars Bikše, Ēriks Božis, Kristians Brekte, Ivars Drulle, Gundega Evelone, Jānis Filipovičs, Ivars Grāvlejs, Reinis Hofmanis, Edgars Jurjāns, Ernests Kļaviņš, Katrīna Neiburga, Juris Utāns, Kārlis Vītols.
(SIB)
Сергей Беспамятных, Ольга Тээр, Татьяна Букова, Евгений Иванов, Василий Слонов, Константин Еременко, Дамир Муратов, Артем Лоскутов, Игорь Шерко, Группа «Синие носы», Николай Копейкин, Зинаида Рубан, Константин Скотников, Маяна Насыбуллова, Александр Белоусов, Александр Закиров, Иван Дмитриев, Юрий Ушаков, Ринат Вoлигамси, Дмитрий Булнигин, Игорь Антропов, Юрий Артюшкин.
Izstādi organizē: Laikmetīgās mākslas institūts, Krievijas Valsts laikmetīgā mākslas centra Sibīrijas filiāle, Laikmetīgās mākslas atbalsta fonds "Sibīrija".