Informācija noderēs arī profesionāļiem, kam šķiet, ka jau viss digitālajā fotogrāfijā ir zināms. Tomēr reizēm vienkāršas pamatlietas mēs palaižam garām un pat neaizdomājamies, ka tas tomēr ir svarīgi.

Mēģināšu sagrupēt visu pa punktiem, lai ir pārskatāmi.

1. Attēla sensoram ir būtiska nozīme

Jo lielāks sensors, jo vairāk gaismas uz tā nonāk un mazāk kropļojumu. Standarts 35mm fotokamerām skaitās 36 x 24 mm. Ja ir mazāks attēla sensors un tiek lietota tā pati optika vai ja aparātam ir tā saucamais "crop" faktors, piemēram, Olympus ditālie fotoaparāti, tad attēla kropļojumi palielinās. Ja attēlā ir kāds defekts, piemēram, hromatiskā aberācija, tad tas defekts tiek palielināts ar šo "crop" faktoru – dažiem fotoaparātiem tas ir 1.3, 1.5, 1.6, 2 reizes utt. Jo lielāks "crop" faktors, jo lielāki kropļojumi. Daži "crop" faktoru lielumi:

Olympus, Panasonic: 2x
Canon: 1.6x (izņemot 5D un Mark klases aparātus)
Nikon, Pentax, Sony, Fujifilm, Samsung, Konica-Minolta: 1.5x (izņemot D3).

Ja kādam šī tēma interesē padziļināti, tad lielisks raksts ir izlasāms angļu valodā photo.net.

2. JPEG kompresija zaudē daudz informācijas

Pēc iespējas mazāk izmantojiet JPEG formātu attēlu apstrādei un glabāšanai. Tas nozīmē, ka katru reizi kā jūs veicat nelielas izmaiņas savā JPEG failā un atkal saglabājat, tad zaudējat daudz informācijas, jo attēls tiek atkal sakompresēts. Vislabākais ir visu arhīvā saglabāt RAW formātā, bet ja fotogrāfijas nav pārdošanai vai arī tur nekā svarīga nav, tad var glabāt arī JPEG un nekādi dati tur nezūd no stāvēšanas.

3. Komercfotogrāfijai ir augstāki standarti

Ja daudzi būs priecīgi par jūsu fotogrāfiju, kas nofotografēta ar "ziepju trauku", tad nopietnām reklāmas kompānijām ir ļoti stingri standarti un no "cropotām" matricām iegūtos rezultātus viņi nemaz nepieņem. Viņi pat ir priecīgi par vidējā formāta filmiņu skenējumiem, jo tiem kvalitāte ir daudz augstāka. Pēc Hewlett Packard datiem sanāk, ka 35mm filmiņa ir aptuveni 20 MB digitālais fails. Tātad parasta filmiņu kamera izšķirtspējas ziņā līdzinās augstākā līmeņa digitālajiem fotoaparātiem.

4. Daudzi kāzu fotogrāfi joprojām izmanto filmu aparātus

Viens no iemesliem ir iepriekš minētais – vidējā formāta filmiņas ir lētāks risinājums un kvalitāte ir ļoti augsta. Dinamiskais diapazons ir lielāks, kas ir ļoti svarīgi melnā līgavaiņa un baltās līgavas tērpu attēlošanai fotogāfijā. Vēl daudzi vēlas iegūt veclaicīgu efektu, kas labi piestāv kāzu fotogrāfijā.

5. Ne visam ir vajadzīga pēc iespējas augstāka izšķirtspēja

Ar augstākas izšķirtspējas attēliem ir vieglāk operēt, bet ne visiem tas ir vajadzīgs. Piemēram, ja jums ir zemākas izšķirtspējas printeris, tad tas pats samazina attēlu līdz vajadzīgajam izmēram un tad to izdrukā. Arī interneta vajadzībām nav vajadzīgi augstas izšķirtspējas attēli, jo tur kāds tos jums var "nozagt".

6. Neticiet uz kameras rakstītajiem megapikseļiem

Parasti neviens precīzi neraksta un noapaļo. Tādēļ ja gribat precīzi zināt cik liels attēls sanāk no jūsu digitālā fotoaparāta, tad sareiziniet pikseļus no fotogrāfijas izmēra. Piemēram, ja fotogrāfijas izmērs ir 4272 x 284, tad sanāk 12 166 656, kas ir 12,17 megapikseļi. Vēl viena problēma ir tā, ka gaisma tiek sadalīta RGB krāsu modelī. Visizplatītākais ir tā saucamais Bayer filtrs, kur foto diodes tiek sadalītas 50% zaļais, 25% sarkanais un 25% zilais. Tātad no 4 diodēm jūs iegūstat 4 pikseļus, kas īstenībā ir katrs savā krāsā ar noteiktu spilgtuma intensitāti. Pēc tam sarežģīts algoritms aprēķina (samiksē šos pikseļus) un veic tādu kā interpolāciju (mākslīgi palielina pikseļu skaitu) un iedod šiem 4 pikseļiem jaunas vērtības, kas ir aprēķinātas no šīm 4 diodēm. Ir vēl citi algoritmi, bet ja kaut kas atšķiras, tad ražotāji uzskata, ka viņiem ir vairāk reālo pikseļu nekā sanāk attēlā, piemēram, Fujifilm ar savu SuperCCD SR sensoru, kam ir iestrādātas papildus foto diodes vai arī Sigmas Foveon X3 sensors, kur gaisma iziet caur 3 diožu slāņiem (bet tas nav tā, ka visu var reizināt ar 3 un iegūs no attēliem ar Bayer filtrēšanas metodi). Tomēr attēla kvalitāte ir daudz labāka (oriģinālā), jo nav interpolēšanas procesa (netiek papildus izrēķināts kādā krāsā būs tie 4 pikseļi).

8. Megabaiti nav tas pats, kas Megapikseļi

Tie ir tikai līdzīgi nosaukumi, bet nozīme dažāda. Megabaiti ir datu apjoms, kas var būt teksts, bilde, video utt., kas tiek sarakstīts vieniniekos un nullītēs (izslēgts vai ieslēgts) uz jūsu datu nesēja, bet megapikseļi ir pikseļu skaits, ko uztver foto diodes. Šī informācija var tikt saglabāta uz jūsu datu nesēja un tad parādās megabaiti, kuros mēra aizņemto vietu uz šī datu nesēja. Bet viena pikseļa informāciju cik zināms nevar ierakstīt vienā baitā (gandrīz tūkstošā daļa no megabaita), jo vienā baitā ir tikai 8 biti un katrā bitā ir 1 vai 0 un lai aprakstītu pikseļa informāciju (krāsu), tad nepieciešams vairāk par 8 vieniniekiem vai nullītēm.

Iespējams kaut ko vēlāk papildināšu. 


Sekot jaunumiem

LatFoto