Daudzi pazīst šo populāro fotogrāfiju faila formātu, bet daudziem nav ne jausmas, kas "lācītim vēderā". Tādēļ šoreiz neapskatīsim JPEG kompresijas veidus, iespējas un citu tamlīdzīgu informāciju, bet tikai tik daudz, lai saprastu, ko tad mūsu fotogrāfija satur īstenībā bez attēla, ko redzam uz sava monitora – tas ir neredzamo informāciju.JPEG (Joint Photographic Experts Group) ir zudumradošā saspiešanas metode, kas standartizēta pēc ISO 1990. gada augustā. Šim saspiešanas algoritmam visbiežāk izmantotie failu paplašinājumi ir .jpg, .jpeg, .jfif, .jpe, .jfi. Pēc tam tika radīti arī tādi formāti kā JBIG (melnbaltais faksiem) un JPEG2000 (labāka kompresija ar vairāk iespējām). JPEG2000 faili ir ar paplašinājumiem .jp2, .j2k, .jpf. Video kompresija MPEG 1 un MPEG 2 arī ir balstīta uz JPEG kompresijas metodi. Uz doto brīdi labākā fotogrāfiju zudumradošā saspiešanas metode, kas uztur arī bez zudumu attēlu saglabāšanu, ir JPEG2000 standarts. Bet dēļ neizdevīgiem licencēšanas nosacījumiem, tas nav kļuvis iecienīts, piemēram, neviens interneta pārlūks standarta konfigurācijā neuztur šo formātu, tam nepieciešami papildus spraudņi vai rīki, kas jāiegādājas atsevišķi. Arī bezmaksas attēlu apskates programmas, piemēram, IrfanView neuztur šo formātu pilnā versijā, bet tikai nereģistrēto variantu ar izšķirtspēju 640x480 pikseļi.
JPEG uztur dažādus krāsu profilus (RGB, sRGB, CMYK utt.). Visa informācija tiek glabāta vienā datu failā. Šoreiz apskatīsim to informāciju, kas atrodas šajā failā un nav redzama. Tātad JPEG failā ir vairākas sastāvdaļas, no kurām visbiežāk lielākā ir tieši pats attēls. Par visiem ir viss ir vairāk vai mazāk skaidrs, tādēļ pie tā daudz nekavēsimies.
Otrā lielā JPEG faila sastāvdaļa ir meta dati, kuros tiek ierakstīta informācija par attēlu, jeb dati par datiem. Gadījumos, ja attēls ir mazs, šie dati var aizņemt vairāk vietas nekā pats attēls. Tādēļ internetā bieži šos meta datus neliek un jau JPEG faila saglabāšanas procesā viss tiek izdzēsts autoram par to pat nejautājot/nezinot. Piemēram, Photoshop programmā, ja attēls tiek saglabāts ar komandas "Save for Web…" palīdzību, lielākā daļa šo meta datu tiek izdzēsti. Kādēļ ne visi? Tādēļ, ka programma pati vēlas atstāt savus datus šajā failā, lai programmatūras izstrādātāji varētu identificēt attēla izcelšanās vēsturi. Daļu no meta datiem "Photoshop" programmā varat apskatīties zem izvēlnes File>File info. Meta datos, līdzīgi kā jebkura faila informācijā, var ierakstīt gandrīz jebko. Standarta informācija parasti ir EXIF dati. Daļu no tiem varat redzēt, ja spiež Windows operētājsistēmā uz JPEG failu ar labo peles pogu > Properties > Summary > Advanced. Tomēr tas vēl nav viss, jo tehnoloģijas attīstās un bez slēdža laikiem, diafragmas, fokusa attāluma, autortiesībām un citiem fotografēšanas tehniskiem datiem rodas nepieciešamība pēc papildus informācijas. Piemēram, GPS koordinātes. Pēc tām ir iespējams ļoti lielu precizitāti noteikt fotografēšanas vietu. Lai apskatītu šos papildus datus, var izmantot kādu bezmaksas programmu no "Opanda". Šos datus pats var ierakstīt, ja līdzi ir bijusi GPS koordinācijas iekārta un zināmas koordinātes. Daži profesionālie fotoaparāti to piedāvā jau ierakstīt ar fotoaparāta palīdzību fotografēšanas brīdī, ja pieslēgta GPS iekārta.
Vēl JPEG fotogrāfijās ir iespēja ierakstīt IPTC datus. Tos parasti ieraksta ar datora palīdzību un tie ir nepieciešami fotogrāfiju aprakstam: nosaukums, apraksts, atslēgas vārdi, kategorijas, īpašnieks, objekta nosaukums, valsts utt. Vairāk par šo standartu var uzzināt mājas lapā www.iptc.org vai controlledvocabulary.com. Viens no pēdējiem populārāko meta datu veidiem ir komentāri (Comment). Tajos var izpausties pēc sirds patikas. Vēl katras fotogrāfijas EXIF datos atrodas sīktēls (thumbnail), kas ir oriģinālās fotogrāfijas 160x110 (120) pikseļu kopija. Tas paredzēts ātrai fotoattēla attēlošanai uz digitālo fotoaparātu ekrāniem, neverot vaļā visu attēlu. Sīktēls parasti parāda, kāda fotogrāfija bijusi pirms apstrādes. Piemēram, ja vēlaties aizkrāsot kādas konkrētas vietas fotogrāfijā, tad jābūt uzmanīgiem ar šo sīktēlu, jo tas saglabā oriģinālā attēla kopiju. Tātad šajā gadījumā vēlams izdzēst EXIF datus, ja nezināt kā izmainīt šo sīktēlu.
Pārējās JPEG sastāvdaļas principā ir atvasinājumi no iepriekš minētajiem datiem. Bet nedaudz apskatīsim kādas mēdz būt variācijas. Agrāk tika izstrādātas dažādas tehnoloģijas, kas aizsedza konkrētus laukumus JPEG attēlos un, ievadot paroli šos laukumus bija, varējāt aplūkot. Bet tehnoloģija nomira dabīgā nāvē, jo tika izdomāts kā apiet šo paroli un tā kļuva bezjēdzīga. Vēl JPEG attēlos var paslēpt dažādus datus. Ir speciālas programmas, kas ļauj savienot praktiski jebkādu datu failu ar JPEG attēlu un pēc tam to arī atvienot. Attēls ir pilnībā izmantojams kā bilde, tikai tā izmēri palielinās par pievienoto datu failu izmēriem. Šāda tehnoloģija varētu būt interesanta slepenai informācijai, kuru vēlaties pārsūtīt. Vienu vienkāršu pamācību varat apskatīt šajā lapā: thetechtray.net/videos/rar.
Pēdējā laikā ir parādījusies jauna tendence apstrādāt JPEG attēlus un saglabāt tos bez zudumiem, piemēram, google.lv/search?q=JPEG+lossless. Tāpat nav noslēpums, ka EXIF datus var koriģēt ar datorprogrammu palīdzību, tādejādi ne vienmēr šiem datiem var uzticēties. Reizēm arī pašam JPEG failam nevar uzticēties, jo tas var būt modificēts un ir iespēja nobrucināt jūsu sistēmu, piemēram, Windows operētājsistēmu: microsoft.com/technet/security/bulletin/MS04-028.mspx. Tomēr par laimi pagaidām nav bijuši gadījumi, kad JPEG fails ļautu palaist citu procesu un tādejādi darbotos kā ļaunprātīga programma.
JPEG aizsardzība: no pieredzes var teikt, ka nav iespējams 100% aizsargāt fotoattēlu bez vizuāliem kropļojumiem. Ja kāds sola neredzamās ūdenszīmes, konvertāciju uz PDF ar paroles aizsardzību, Web lapā kādu unikālu tehnoloģiju vai ko savādāku, tad tās visas ir blēņas. Ja fotoattēlu ir iespējams atvērt, tad ar funkcijas Print Screen palīdzību var saglabāt visu, kas ir redzams uz ekrāna, tādejādi zūd failam pievienotā informācija. Tādēļ, ja gribat ko aizsargāt, tad dariet to ar vizuāliem līdzekļiem uz fotoattēla. Pagaidām internetā nav redzēts nekas tāds, ko nevarētu saglabāt un apstrādāt. Tomēr jūsu autortiesības aizsargā iepriekš minētie meta dati un tādejādi fotogrāfijas potenciālajam izmantotājam būs iespējams jūs atrast. Ja kaut ko esat atraduši un nevarat saprast kas tas ir, tad izmantojat vārdnīcu: useplus.com/glossary.asp. Vēl viens veids kā pasargāt savu fotogrāfiju autortiesības ir meklēt šīs fotogrāfijas internetā, bet tā kā internets ir pārāk plašs, tad tas fiziski ir gandrīz nereāli izdarāms. Tādēļ ir radītas vairākas sistēmas, kas to atvieglo. Viena no populārākajām ir picscout.com, kas meklē jūsu vietā fotogrāfijas, uz kurām jums ir autortiesības – tas ir tās fotogrāfijas, ko esat pie viņiem ielādējuši. Par to attiecīgi ir arī jāmaksā, bet ja bizness ir nopietns, tad tas ir to vērts.
Atbildot uz jautājumu par anonimitāti, var teikt, ka JPEG bilde satur tik daudz neredzamas informācijas, ka ir iespējams pateikt, kas ir šīs bildes autors. Līdzīgi kā noteikt īpašnieku pēc rokraksta, teksta, balss vai kā savādāk. Tādēļ, publicējot internetā krimināla rakstura bildes vai vēloties palikt anonīms, ir jārēķinās ar to, ka gadījumā, ja kāds vēlēsies jūs atrast, tas būs izdarāms. Katram fotoaparātam ir savs unikālais "pirkstu nospiedums". Pat printeros agrāk tika iestrādāta speciāla marķēšanas sistēma, lai varētu izsekot naudas viltotājus.
Raksts nepretendē uz 100% taisnību vai precīzu strukturizāciju, jo pašlaik internetā nav analogu rakstu, kuros šis jautājums tiktu iztirzāts. Ja ir kādi labojumi vai priekšlikumi, sūtiet tos uzŠī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. . Pārpublicēšana vai kāda raksta daļas izmantošana bez autora piekrišanas nav atļauta.
JPEG aizsardzība: no pieredzes var teikt, ka nav iespējams 100% aizsargāt fotoattēlu bez vizuāliem kropļojumiem. Ja kāds sola neredzamās ūdenszīmes, konvertāciju uz PDF ar paroles aizsardzību, Web lapā kādu unikālu tehnoloģiju vai ko savādāku, tad tās visas ir blēņas. Ja fotoattēlu ir iespējams atvērt, tad ar funkcijas Print Screen palīdzību var saglabāt visu, kas ir redzams uz ekrāna, tādejādi zūd failam pievienotā informācija. Tādēļ, ja gribat ko aizsargāt, tad dariet to ar vizuāliem līdzekļiem uz fotoattēla. Pagaidām internetā nav redzēts nekas tāds, ko nevarētu saglabāt un apstrādāt. Tomēr jūsu autortiesības aizsargā iepriekš minētie meta dati un tādejādi fotogrāfijas potenciālajam izmantotājam būs iespējams jūs atrast. Ja kaut ko esat atraduši un nevarat saprast kas tas ir, tad izmantojat vārdnīcu: useplus.com/glossary.asp. Vēl viens veids kā pasargāt savu fotogrāfiju autortiesības ir meklēt šīs fotogrāfijas internetā, bet tā kā internets ir pārāk plašs, tad tas fiziski ir gandrīz nereāli izdarāms. Tādēļ ir radītas vairākas sistēmas, kas to atvieglo. Viena no populārākajām ir picscout.com, kas meklē jūsu vietā fotogrāfijas, uz kurām jums ir autortiesības – tas ir tās fotogrāfijas, ko esat pie viņiem ielādējuši. Par to attiecīgi ir arī jāmaksā, bet ja bizness ir nopietns, tad tas ir to vērts.
Atbildot uz jautājumu par anonimitāti, var teikt, ka JPEG bilde satur tik daudz neredzamas informācijas, ka ir iespējams pateikt, kas ir šīs bildes autors. Līdzīgi kā noteikt īpašnieku pēc rokraksta, teksta, balss vai kā savādāk. Tādēļ, publicējot internetā krimināla rakstura bildes vai vēloties palikt anonīms, ir jārēķinās ar to, ka gadījumā, ja kāds vēlēsies jūs atrast, tas būs izdarāms. Katram fotoaparātam ir savs unikālais "pirkstu nospiedums". Pat printeros agrāk tika iestrādāta speciāla marķēšanas sistēma, lai varētu izsekot naudas viltotājus.
Raksts nepretendē uz 100% taisnību vai precīzu strukturizāciju, jo pašlaik internetā nav analogu rakstu, kuros šis jautājums tiktu iztirzāts. Ja ir kādi labojumi vai priekšlikumi, sūtiet tos uz