12. un 13. aprīlī "Rīgas mākslas telpā" Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 ietvaros norisināsies starptautisks simpozijs "Tagadnes atmiņas". Astoņās kritiķu, vēsturnieku un mākslinieku prezentācijās no Baltijas valstīm un Eiropas būs iespēja dzirdēt paškritisku kopsavilkumu par to, kā tiek rakstīta un veidota fotogrāfijas vēsture trijās Baltijas valstīs, aplūkojot gan "80. gadu kailfoto un vieglo porno", gan "fotogrāfijas lomu sociālajos medijos", "fotogrāfijas kartēšanu" un citas tēmas. Simpoziju vadīs kurators Indreks Grigors (Indrek Grigor, EE). Simpoziju organizē Rīgas Fotogrāfijas biennāle sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību, "Rīgas mākslas telpu", Somijas vēstniecību un Igaunijas Republikas vēstniecību Latvijā. Simpozijs notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.Simpozija dalībnieki: Antons Holcers (Anton Holzer, AT), Adams Mazurs (Adam Mazur, PL), Agne Narušīte (Agnė Narušytė, LT), Prof. Anna-Kaisa Rastenbergere (Prof. Anna-Kaisa Rastenberger, FI), Ilva Skulte (LV), Marguss Tamms (Margus Tamm, EE), Alise Tīfentāle (LV), Annika Totsa (Annika Toots, EE)
Austriešu fotogrāfijas vēsturnieks Antons Holcers runās par to, kā nacionalitātes ideja ietekmē vēstures uztveri. Latvijas un Igaunijas kontekstā tiks aplūkots fenomens, kad vēstures rakstīšana nonāk vienas personības rokās. Latvijas mediju pētniece Ilva Skulte savā prezentācijā apskatīs žurnālu "Foto Kvartāls", kuru 2006. gadā dibināja Alise Tīfentāle. Igaunijas kontekstā tiks pievērsta uzmanība starptautiski plaši atzītā Pētera Linnapa projekta fenomenam. Linnapa rakstīšanas stratēģijas analizēs viens no Igaunijas asākajiem kritiķiem Marguss Tamms. Lietuviešu fotogrāfijas vēsturniece un teorētiķe Agne Narušīte apskatīs fotogrāfijas mainīgo statusu pēc tās vēstures (pār)rakstīšanas.
Institūciju lomu vēstures rakstīšanas procesos aplūkos trīs atpazīstami pētnieki. Tēmu atklās Alise Tīfentāle, prezentācijā koncentrējoties uz izstāžu lomu fotogrāfijas vēsturē, kam ikdienā nereti tik piešķirta liela nozīmē, tomēr mākslas vēsturē izstādes bieži tiek ignorētas. Fotogrāfijas vēsturnieks no Polijas Adams Mazurs prezentēs visnotaļ specifisku pētījumu par to, kā padomju sistēmas stīvā birokrātija radīja robus sava laika cenzūrā, aiz aktu fotogrāfijas apzīmējuma ļaujot uzplaukt vieglajai pornogrāfijai. Mūsdienu skatījumu uz institūciju lomu fotogrāfijas vēsturē prezentēs pētniece no Somijas Anna-Kaisa Rastenbergere. Šobrīd viņa ir Helsinku Mākslas Universitātes profesore, iepriekš strādājusi Somijas Fotogrāfijas muzejā, tostarp pētot pārmaiņas fotogrāfijas sociālajās lomās. Iespējams, Anna-Kaisa Rastenbergere varēs atbildēt uz jautājumu, vai un kādu apsvērumu dēļ muzeji varētu sākt kolekcionēt selfijus.
Simpozijs ir veltīts iespaidīgajai trīsdaļīgajai sešu sējumu enciklopēdijai The History of European Photography 1900−2000 ("Eiropas fotogrāfijas vēsture 1900−2000"), kuru izdevis Centrāleiropas Fotogrāfijas nams Slovākijā un koordinējis prof. Vāclavs Maceks. Grāmatas unikalitāte slēpjas ne tikai tās vērienīgumā un iecerē apkopot simt Eiropas fotogrāfijas vēstures gadus, bet pirmkārt tās izmantoto pētniecības metožu izvēlē.
Pilnu Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 notikumu programmu skat.: http://www.rpbiennial.com/programma.html
Austriešu fotogrāfijas vēsturnieks Antons Holcers runās par to, kā nacionalitātes ideja ietekmē vēstures uztveri. Latvijas un Igaunijas kontekstā tiks aplūkots fenomens, kad vēstures rakstīšana nonāk vienas personības rokās. Latvijas mediju pētniece Ilva Skulte savā prezentācijā apskatīs žurnālu "Foto Kvartāls", kuru 2006. gadā dibināja Alise Tīfentāle. Igaunijas kontekstā tiks pievērsta uzmanība starptautiski plaši atzītā Pētera Linnapa projekta fenomenam. Linnapa rakstīšanas stratēģijas analizēs viens no Igaunijas asākajiem kritiķiem Marguss Tamms. Lietuviešu fotogrāfijas vēsturniece un teorētiķe Agne Narušīte apskatīs fotogrāfijas mainīgo statusu pēc tās vēstures (pār)rakstīšanas.
Institūciju lomu vēstures rakstīšanas procesos aplūkos trīs atpazīstami pētnieki. Tēmu atklās Alise Tīfentāle, prezentācijā koncentrējoties uz izstāžu lomu fotogrāfijas vēsturē, kam ikdienā nereti tik piešķirta liela nozīmē, tomēr mākslas vēsturē izstādes bieži tiek ignorētas. Fotogrāfijas vēsturnieks no Polijas Adams Mazurs prezentēs visnotaļ specifisku pētījumu par to, kā padomju sistēmas stīvā birokrātija radīja robus sava laika cenzūrā, aiz aktu fotogrāfijas apzīmējuma ļaujot uzplaukt vieglajai pornogrāfijai. Mūsdienu skatījumu uz institūciju lomu fotogrāfijas vēsturē prezentēs pētniece no Somijas Anna-Kaisa Rastenbergere. Šobrīd viņa ir Helsinku Mākslas Universitātes profesore, iepriekš strādājusi Somijas Fotogrāfijas muzejā, tostarp pētot pārmaiņas fotogrāfijas sociālajās lomās. Iespējams, Anna-Kaisa Rastenbergere varēs atbildēt uz jautājumu, vai un kādu apsvērumu dēļ muzeji varētu sākt kolekcionēt selfijus.
Simpozijs ir veltīts iespaidīgajai trīsdaļīgajai sešu sējumu enciklopēdijai The History of European Photography 1900−2000 ("Eiropas fotogrāfijas vēsture 1900−2000"), kuru izdevis Centrāleiropas Fotogrāfijas nams Slovākijā un koordinējis prof. Vāclavs Maceks. Grāmatas unikalitāte slēpjas ne tikai tās vērienīgumā un iecerē apkopot simt Eiropas fotogrāfijas vēstures gadus, bet pirmkārt tās izmantoto pētniecības metožu izvēlē.
Pilnu Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 notikumu programmu skat.: http://www.rpbiennial.com/programma.html