ķivere fotografēšanaiTāpat kā salātu mazgāšana ir (bija) mīts :) - tad arī izpletņlēkšanas fotografēšanā un priekšstatos par to ir savi mīti, tādēļ, lai tos kliedētu, uzsāku ierakstu sēriju, kurā nedaudz detalizētāk apstāstīšu foto/video operatora darbu/tehniku/īpatnības krītot no 4km augstuma ar vidējo ātrumu 200 km/h!

Biežāk dzirdēto mītisko jautājumu un uzskatu tops:

1) Viss brīvā kritiena laikā notiekošais tiek fotografēts no lidmašīnas!?
2) Viss brīvā kritiena laikā notiekošais tiek fotografēts no zemes!?
3) Attēli ir video stopkadri?!

Atbilde uz visiem šiem jautājumiem ir NĒ! :)

Zemāk detalizētāk izklāsts par vēsturi, par pirmajām gaitām, nedaudz arī par tehniku niansēm un pāris attēlu, lai redzētu kā izskatās operatora darbs no malas.

Kopš pirmās dienas, kad sāku nodarboties ar izpletņlēkšanu, zemapziņā zināju (vai drīzāk cerēju), ka tieši foto un video būs tā mana lieta, uz kuru virzīties un attīstīties.

Bērnībā, kad katrā Rīgas rajonā pastāvēja foto-pulciņi, tad arī es biju viens no šo pulciņu centīgiem dalībniekiem. Melnbaltās filmiņas, filmiņu pārtīšana ar roku attīstīšanas rimbuļos, filmiņu žāvēšana ar fēnu, sarkanās gaismas kambari un galu galā foto pludināšana fiksāžā un aizraujošais galarezultāts. Toreiz tā bija ikdiena :) Pēcāk bilžu izstādes un arī pāris godalgotas vietas foto konkursos. Nedaudz tā visa pietrūkst, taču visdrīzāk tieši šie pirmsākumi bija tie, kas ievilka un radīja veselīgu augsni šai foto nodarbei.

Oficiāli lekt ar foto/video tehniku iesaka pēc 200 lēcieniem. Tas ir tādēļ, ka visa šī papildus tehnika prasa sevišķu uzmanību un visām pārējām ar izpletņlēkšanu saistītām lietām - kā brīvais kritiens, atvēršanās, lidošana ar izpletni un piezemēšanās jābūt jau pašsaprotamām un tik automātiskām, lai nebūtu pie tā jāpiedomā.

Es gan tik ilgi neizturēju un video kameru pie ķiveres piekabināju jau ap 100 lēcienu. Neizturēju, jo nežēlīgi alku parādīt visiem radiem un draugiem, kādas ir debesis, kā izskatās mākoņi no augšas, un kas notiek krītot mākonim cauri. Parādīt to bezgalīgi plašo un skaisto telpu, par ko ikdienā neviens nenojauš, bet kuru baudīt ir iespēja izpletņlēcējiem un varbūt nedaudz arī tiem, kas lido lidmašīnā.

Lieki piebilst, ka pirmajā manis filmētajā lēcienā tandēms kadrā parādījās uz pāris sekundēm un maksimums reizes divas! :) Lieta tāda, ka cilvēks vispirms skatās ar acīm, un tikai pēc tam, kad objekts nobīdās stipri vairāk no centra, tikai tad līdzi sāk griezt līdzi arī galvu. Savukārt lecot ar ķiveri uz kuras uzstiprināta foto/video tehnika visa kadrēšana ir jādara ar galvu, nevis ar acīm, lai ķivere arīdzan grieztos līdzi un objekts visu laiku būtu kadrā. Šo īpatnību var trenēt uzlīmējot uz brillēm mazu punktiņu, kas rāda tieši centrā un jākadrē tā, lai ar acīm skatoties objekts visu laiku sakrīt ar punktiņu uz brillēm.

Lecot kā foto/video operatoram vienmēr jāpārliecinās par pilnām akumulatoru uzlādēm, kasetītēm un kartiņām, visiem uzstādījumiem, jo lidmašīnā vai kur nu vēl brīvā kritiena laikā vairs nav iespēju neko mainīt, uzlādēt vai papildināt :)

Brīvā kritiena laikā jādomā par kadru un rakursu, lai saule nespīd no muguras, lai nevienam neuzskrietu virsū, lai pielidotu gana tuvu utt. utt. Ir perfekti jājūt telpa ap sevi, jājūt kur ir pārējie izpletņlēcēji, kurā virziena aizlidoja lidmašīna, kāds ir izmešanas kurss un kur atrodas lidlauks. Lai nesabojātu kadru, jāaizmirst par skatīšanos altimetrā (augstummērītājs) - tā vietā vai nu jāuzticas tandēma instruktoram, kurš vienmēr atveras nedaudz augstāk kā ierasts vai arī jālieto pīkstulis, kas signalizē par atvēršanās augstuma tuvošanos.

Tehnika uz ķiveres ir arī papildus svars, kas nedaudz izjauc ķermeņa simetriju un nobīda smaguma centru, sevišķi jāpiedomā par to ir atvēršanās brīdī, lai netraumētu kaklu.

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ arī ir atbilde uz jautājumu, kādēļ nepieciešama lēcienu un pieredze bāze lecot ar foto/video tehniku.

Tālāk jau seko lēcieni, lēcieni un vēlreiz lēcieni. Pieredze lēnām lēnām aug un pamazām tu sāc justies un pārvietoties gaisā kā zivs ūdenī, taču joprojām kā maza zivs lielā lielā okeānā. Iespējas attīstībai ir neizmērāmas un, vieta kur pilnveidoties ir ļoti daudz. Tandēmus un RW formācijas filmēt vēl nav tas sarežģītākais, taču, lai filmētu un fotografētu liela ātruma Freefly lēcienus (līdz 300 km/h vertikālais ātrums), tur man pieredzēs vēl daudz par maz - tas arī ir virziens uz kuru tiecos un pie kura turpmākos gadus piestrādāšu aizvien vairāk.

izpletņlekšana fotografējot, Foto: Aleksejs Krūmiņš

Paldies par uzmanību. Turpmākajās daļās aprakstīšu sīkāk gan tehnikas nianses, gan atšķirības filmējot dažādas disciplīnas - Tandēmus, formācijas vai freefly. Izstāstīšu, kā 15min laikā iespējams ierakstīt foto un video DVD diskā un paralēli vēl paspēt salocīt izpletni nākamajam lēcienam, kā arī daudz citas interesantas lietas!

Blue skies! ;)

ķivere fotografēšanai

Avots: www.adventure.lv


Sekot jaunumiem

LatFoto