Vai pārdot fotogrāfijas internetā par mazu cenu ir korekti? Daudzi uzskata, ka labāk tad vispār nepārdot un netērēt laiku vai arī domā, ka tā ir foto tirgus bojāšana. Man tika uzdoti daudzi jautājumi un ir dažādi viedokļi, tādēļ nolēmu to visu apkopot un uzrakstīt saprotamā veidā vienkopus.
Fotogrāfiju pārdošana par zemu cenu ir relatīvi jauns fenomens, ko pasaulē dēvē par "microstock", un tas izveidojies pateicoties internetam un digitālo tehnoloģiju attīstībai. Visam pamatā ir tas, ka fotogrāfi no visas pasaules var pārdot savas fotogrāfijas visai pasaulei, izmantojot internetu. Te nav nepieciešama pieredze vai statuss fotogrāfu sabiedrībā. Ja iespējams savākt vairākas fotogrāfijas, kas ir kvalitatīvas, asas, pareizi eksponētas, izgaismotas, laba kompozīcija un bez trokšņiem, tad jau var uzsākt foto pārdošanas biznesu. Katru fotogrāfiju pārbauda profesionāli administratori un ja tā atbildīs visām prasībām (parasti tehniskām), tad tā tiks apstiprināta un to varēs iegādāties fotogrāfiju izmantotāji par cenu, kas parasti svārstās no 1 USD līdz 20 USD. Dažās lapās ir reģistrācijas maksa un tādēļ teorētiski var iegādāties pat lētāk. Daudzās lapās var iegādāties arī paplašinātas fotogrāfiju izmantošanas iespējas un tad jau cena ir daudz augstāka. Par katru pārdoto fotogrāfiju fotogrāfs iegūst aptuveni 0.20-2 USD. Sākumā liekas, ka tas ir smieklīgi un nav vērts tērēt laiku, bet vēlāk sapratīsiet kur slēpjas āķis.
Pirmā "micropayment" lapa ir "iStockphoto", kas šobrīd ir arī vadošā šajā nozarē. To 2006. gada februārī par 50 miljoniem nopirka pasaulē vadošā fotogrāfiju tirgošanas kompānija pasaulē – "Getty". Par visām pārējām "micropayment" Web lapām nerakstīšu, jo tās ir saradušās kā sēnes pēc lietus – tagad ir arī Latvijā viena tāda. Ja kādam interesē, tad pameklējiet vecāku rakstu, kur par to var iegūt vairāk informāciju.
Daudzi profesionālie fotogrāfi uzskata šo biznesu par graujošu nozarei un visus, kas tajā iesaistās, par ienaidniekiem. Viņi nevar saprast kā var tirgot fotogrāfiju par dažiem dolāriem un ar to pabarot ģimeni. Bet tie, kas tajā iesaistās, savukārt uzskata, ka šis biznesa modelis ir labāks nekā vecais. Galvenais pluss ir tāds, ka praktiski nav ierobežojumu iesaistīties šajā biznesā. Pēc vecās biznesa shēmas vajadzēja iesniegt vismaz 100 slaidus, kuru apstrāde maksāja ap 5Ls/gb. un kopā tas jau savācās uz kādiem pāris tūkstošiem latu. Pat tagad lielās foto pārdošanas aģentūras prasa CD ar 100 fotogrāfijām. "Micropayment" aģentūrām savukārt pietiek ar dažiem fotoattēliem, lai vispār uzsāktu ar tām strādāt. Tā ir tikai viena no barjerām, bet galvenā barjera ir tāda, ka neviens jūs neaicinās šajā biznesā – viss tas līdz šim bija samērā slēgts pasākums.
"Micropayment" aģentūras ir paņēmušas to tirgus daļu, kas nav spējīgi maksāt profesionāļiem par fotogrāfijām šo augsto cenu. Pārsvarā tie ir tādi, kas nekad nav maksājuši par fotogrāfijām, piemēram, studenti, bezpeļņas organizācijas, baznīcas, individuālo Web lapu īpašnieki (blogeri) utt. Pats zinu, ka Latvijā līdz šim tika izmantotas "zagtas" fotogrāfijas ļoti prestižām firmu Web lapām (pat apdrošinātājiem un bankām). Bet pēdējā laikā šo izdevību izmanto arī tie, kas pirkuši šīs dārgās fotogrāfijas un tādēļ ir ļoti liela neapmierinātība no profesionālo fotogrāfu puses.
"Micropayment" noslēpums slēpjas parastā tirgus pieprasījuma un piedāvājuma principā – jo lētāk piedāvāsiet, jo vairāk būs pircēju. Tātad šo fotogrāfiju iegādāsies ļoti daudz reizes un ienākumi parasti ir pat lielāki nekā pārdodot pēc vecās metodes. Šāds princips ir nostrādājis arī tādā aizsargātā nozarē kā mūzikas industrija – katra dziesma tika pārdota par salīdzinoši lētu naudu un nelegālajiem lietotājiem bija pat izdevīgāk iegādāties šo dziesmu, kas tās pārdevējam deva lielāku peļņu nekā pārdodot mazākos apjomos par lielāku cenu.
Vēl viena priekšrocība ir operativitāte - ir iespējams ātrāk reaģēt uz pieprasījumu un izzināt tirgu. Ja fotogrāfija tiek pirkta vairākas reizes, tad jau redzat kas ir pieprasīts un varat to sižetu turpināt fotografēt. Bet ja jums būs pārdošanā viena fotogrāfija par lielu naudu, kas varbūt tajā gadā pat nepārdosies, tad nemaz nesapratīsiet kas ir kas un ko pircējam vispār vajag.
Ja tā nopietnāk analizē veco sistēmu, tad tā ienākumu ziņā būtiski neatšķiras no jaunās – vismaz fotogrāfa ienākumi ir gandrīz tie paši. Ja kādreiz pirkāt CD ar bildēm, tad par vienu bildi samaksājāt aptuveni to pašu cenu kā jaunajā Royalty Free (RF) sistēmā. Bez tam šīs bildes tika izmantotas vairākkārtīgi, bet RF fotogrāfiju atkārtoti izmantot nevar – jums tā ir jāiegādājas katrai izmantošanas reizei vai arī jāpērk licence ar paplašinātām iespējām. Tas ļauj izmantot to vairākkārtīgi, lielākām tirāžām un vēl visādi atvieglojumi, ko ierobežo RF – sanāk gandrīz kā Rights Managed (RM) fotoattēls. Ir vēl Exclusive Buyout fotoattēli, kas maksā ap 3000-5000 USD, bet tad autors atdod visas autortiesības un visu fotogrāfiju sēriju. Tātad tiek pārdots kaut kas unikāls. Parasti šādi fotoattēli tiek radīti pēc konkrēta pasūtītāja vēlmēm un iepriekš tos neviens nebūs redzējis.
Pateicoties jaunām tehnoloģijām klients var izvēlēties tieši to fotogrāfiju kas viņam ir nepieciešama un vairs nav jāpērk kaudzēm CD ar fotogrāfijām, kuras glabājas plauktos un tiek izmantotas vairākkārtīgi – tātad fotogrāfam tas pat ir neizdevīgāk. Jaunās tehnoloģijas nav apstādināmas un tās skar ne tikai fotogrāfus, bet arī mūzikas, kino, reklāmas un citas industrijas nozares. Tādēļ, ja nespēsiet pielāgoties jaunajai sistēmai, tad rēķinieties ar to, ka agri vai vēlu jūs no šā biznesa "izstums".
Microstock ir pateicīgs bizness tādiem fotogrāfiem, kas "ražo" masveida produktu. Individuāliem māksliniekiem, reportieriem, pasūtījumu izpildītājiem u.c. tas diez vai būs piemērots un nāksies vien turpināt strādāt tāpat kā līdz šim, jo tur nekas nemainīsies. Ar masveida produktu var saprast daudz ko – principā tas ir viss tas, kas nav unikāls un ir izmantojams ļoti daudzās vietās. Piemēram, biznesa tēma ir ļoti populāra.
Bet viss nav tik vienkārši, jo parādās arī tādas Web lapas, kas jau sāk dot fotogrāfijas bez maksas. Un tie, kas šīs fotogrāfijas dod bez maksas ir priecīgi redzēt tās kaut kur izmantojam. Kvalitātes kontroles parasti šādām lapām nav un tur tiek likts viss iespējamais. Šādi fotogrāfi tik tiešām grauj visu fotogrāfu biznesu un, cerams, tas neattīstīsies nākotnē. Kā ekonomists varu teikt, ka starpība starp 1 USD un 0 USD ir daudz lielāka nekā starp 1 USD un 200 USD. Ja jūs atdodat savas fotogrāfijas par 0 USD, tad tik tiešām jūs automātiski tiekat pieskaitīts "amatieru" fotogrāfiem un hobijistiem – tiem, kam tas sagādā prieku.
Tādejādi visu fotogrāfiju tirgu varam iedalīt 3 kategorijās:
1. Bezmaksas fotogrāfijas – zemas kvalitātes fotogrāfijas ar ikdienas objektiem, populārām apskates vietām no visas pasaules un parasti "snapshoti".
2. Microstock: labas kvalitātes fotogrāfijas ar modeļiem (cilvēkiem), priekšmetiem, tūrisma objektiem, konceptuālas, labi kadrētas, pareizi eksponētas un pārdomātas.
3. Pilnas cenas fotogrāfija: augstākā līmeņa komerciālās fotogrāfijas ar atstrādātu stilu, mākslas fotogrāfijas, vietas nav publiski pieejamas (militāri, industriāli, eksotiski objekti), dārgs uzstādījums, augstākā līmeņa koncepcija ar īstu stilu un bez klišejām.
Microstock bizness ir paņēmis to tirgus daļu, kur nepieciešama masveida produkcija – tātad standartizēti attēli universālām vajadzībām, kur nav nepieciešami ekskluzīvi kadri. Tas nozīmē, ka augstākā līmeņa profesionāliem fotogrāfiem arī turpmāk būs darbs un nekas tajā nozarē nemainīsies.
Vēl ir radies maldīgs priekšstats, ka tie, kas sāk pārdot savas fotogrāfijas, vairs nespēj radīt fotogrāfijas ar māksliniecisku vērtību, jo komercijai vajadzīgas vienkāršas bildes un tā ir tikai atražošana. Ja kāds tā domā, tad lai paši pamēģina nofotografēt šo vienkāršo bildīti un pēc tam pārdot. Tas tikai no malas izskatās vienkārši, bet reti kuram "atzītam māksliniekam" ir izdevies šādā veidā ko nopietni pārdot un viņi joprojām paliek pie savām domām, ka viņu fotogrāfija ir māksla. Nevienam "haltūra" nav vajadzīga. Ja fotogrāfija tiešām būs māksla, nofotografēta ar dvēseli un kvalitatīva, tad tā pārdosies par jebkuru tematiku. Bez tam ja neesat tik liels mākslinieks, tad visticamāk gūsiet daudz lielāku sapratni par to, kas ir laba fotogrāfija. Pāris mēnešos darbā ar microstockiem, jūs iegūsiet tādu skolu, ko nespēs iedot neviena pašreizējā foto skola Latvijā.