MONTANI SEMPER LIBERI - KALNIEŠI ALLAŽ IR BRĪVI
Ilgvara Gradovska personālizstādē skatāma gan Latvijas daba un cilvēki, mūsu jūra tās dažādajās izpausmēs, gan cita pasaule - Tadžikistāna, Nepāla, Tibeta, cita stihija - kalni - Pamirs, Himalaji, mūsu planētas Zemes augstākās virsotnes - Komunisma jeb Somoni smaile, Daulagiri, Everests.

"Tēvs, tu māki cilvēkus dziedēt un ar rīksti ūdeni atrast. Iemāci mani ar'!" "To, dēls, iemācīt nevar," sarunu ar tēvu bērnībā atstāsta Ilgvars Gradovskis un piebilst: "Tāpat kā iemācīt redzēt ar trešo aci nevar." Raugoties šajās fotogrāfijās dažkārt šķiet, tās skatītas ar trešo aci.

Ilgvars Gradovskis dzimis Alūksnē 1944. gadā, bērnību pavadījis Mārkalnē - 9 km no Igaunijas un 9 km no Krievijas robežas. Te, palīdzot tēvam gaterī, nopelnīts pirmais fotoaparāts Ļubiteļ.
Vēlāk darbs Kalnbērza institūtā jeb traumās par kinooperatoru, dokumentējot operācijas, sastapšanās ar Jāni Gleizdu. Tad Leons Balodis viņam atklāj muzeja pasauli - Ilgvars Gradovskis kļūst par fotogrāfu Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Un tad atnāk arī kalni - kopš bērnības izsapņota, bet vēlīni iegūta mīlestība. Muzejā sastaptais Imants Zauls ieved Ilgvaru Gradovski Teodora Ķirša komandā un kalnu pasaulē.
1989. gadā pirmā ekspedīcija, kuras laikā komanda pieveic augstāko toreizējās Padomju Savienības virsotni Komunisma smaili, tālāk jau Himalaji - Daulagiri un Everests. Līdz tam kalnus tikai televizora ekrānā skatījušais Ilgvars Gradovskis ir komandas sastāvā kā fotogrāfs.
Viņš pats saka: "Mans pamatuzdevums bija palīdzēt ikvienam no līdzbiedriem tikt pēc iespējas tālāk un augstāk. Pat domās nekad neskatīju sevi virsotnēs." Viņa virsotnes ir mājās atvestās fotogrāfijas, kurās kalni un kalnieši parādās visā savā daudzveidībā.
"Kad tu naktī piecu vai septiņu tūkstošu metru augstumā virs jūras līmeņa izej no telts, debesis ir melnas un zvaigžņu pilnas. Tās ir ļoti ļoti tuvu. Tikpat kā ar roku sasniedzamas. Piena Ceļš - balts un varens - tieši virs galvas. Un tur - mūžīga kustība. Šo sajūtu aizmirst nav iespējams - ilgas pieskarties Piena Ceļam," tā Ilgvars Gradovskis.

Kopš 1999. gada Ilgvars Gradovskis ir arī atjaunotā Melngalvju nama fotogrāfs. Kalni palikuši pagātnē. Bet to izraisītās izjūtas, tur sastaptie cilvēki no atmiņas nav izdzēšami. Nu tie raugās arī uz mums. Tāpat kā mūsu pašu cilvēki šeit Latvijā.

Kalnieši allaž ir brīvi. Vai tādi savā dziļākajā būtībā neesam arī mēs - pie jūras dzīvojošie?

No 8. līdz 30. maijam
Atklāšana 7. maijā plkst. 17.00