Katra Latvijas viensēta, katra Latgales sādža, katrs Kurzemes zvejniekciems ir unikāls ar savu vēsturisko apbūvi, vēsturi, nostāstiem, cilvēkiem, kas tur dzīvojuši, kultūraugiem, kas tur audzēti. Daudzām šīm vietām ir gadsimtiem sena pagātne, citai apzināta, citai aizmirstībā tīta. Šīs ir vietas, kur veidojusies mūsu tautas identitāte un novada apziņa.
Diemžēl vietas pakāpeniski izzūd no Latvijas kartes, un cilvēki ne vienmēr novērtē vēsturiskās apbūves nozīmi, bieži to vienkārši nevar atļauties.
Latvijas kultūras mantojuma pašreizējais stāvoklis ir traģisks. Laukos siro mantraču brigādes ar metāla detektoriem , kas katastrofālā tempā un apjomos izrakņā gan valsts aizsardzībā ņemtos objektus, gan pētniekiem vēl nezināmas senvietas. Vecās klētiņas un citas senas celtnes šobrīd tiek intensīvi zāģētas kokmateriālos, sabrūk laika zoba saēstas, vai labākajā gadījumā pārbūvētas, zaudējot savu kultūrvēsturisko vērtību. Metāllūžņos aiziet vecie darbarīki, ēku būvdetaļas, un antīki transporta līdzekļi. Importa stādu un sēklu invāzija iznīcina vietējo ģenētisko mantojumu.
Skaidrs, ka ar pašreiz atvēlētajiem valsts līdzekļiem visu kultūrvēsturisko mantojumu saglabāt nav iespējams. Tāpēc, Vides Aizsardzības Klubs, Latvijas Etnokultūras Centrs un Atklātā sabiedriskā fonda "Dabas retumu krātuve" un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas portāla Zudusī Latvija veidotāji rīko fotoakciju "Iemūžini Mājvietu", ar mērķi veidot elektronisku datubāzi par visām Latvijas mājvietām. Vēsturiskā apbūve iet bojā, bet ir iespējams to iemūžināt vismaz fotogrāfijā.
Ik viens var sniegt nozīmīgu ieguldījumu mūsu kopīgā mantojuma glābšanā.
Šobrīd steidzamākais darbs būtu vecās apbūves fotofiksācija. Svarīgs ir katrs fotouzņēmums, tomēr lai pilnvērtīgi fiksētu mājvietu, nepieciešami 30 – 100 kadri, atkarībā no platības, ēku skaita un sarežģītības. Fotoakcijas "Iemūžini mājvietu" mērķis ir izveidot digitālo vēsturisko mājvietu un citu interesantu fotogrāfiju kolekciju. Mūs interesē gan mūsdienās fotografēti mājvietu attēli, gan ieskanētas senāku laiku fotogrāfijas.
Ne mazāk svarīgi ir vākt arī plašāku informāciju par šīm mājvietām, par cilvēkiem, kas tur dzīvojuši, nostāstiem, kas saistās ar šo mājvietu, vietvārdiem attiecīgās mājvietas pieguļošajā zemē, uzklausot cilvēku atmiņas, un izmantojot jau savāktos materiālus. Vēsturisko fotogrāfiju skanēšanai un pastiprinātai cilvēku atmiņu fiksēšanai diktofonā labāk ķerties klāt garajos ziemas vakaros, kad visi āra darbi padarīti, un lauku cilvēkiem ir brīvs laiks garākām sarunām.
Kā fiksēt ? Veicot fotofiksāciju ir svarīgi piefiksēt visu iespējamo informāciju par ēkas apkārtni, konstrukciju, būvdetaļām un citām niansēm. Fotografējot mājvietu vajadzētu fiksēt kompleksa kopskatu no vairākiem, vēlams augstākiem punktiem (paugurs, liels akmens…), katru ēku vajadzētu fotografēt no visiem četriem stūriem un visām četrām sienām. Tāpat atsevišķi vajadzētu piefiksēt visas būvdetaļas (logus, durvis, eņģes, durvju rokturus, jumta dekorus, dažādus kokgriezumus u.c.). Ja iespējams, fiksējamas arī iekštelpas (gadījumos, ja īpašnieks piekrīt, vai ēka jau ir pamesta un izdemolēta). Protams, ja laiks un apvidus to atļauj, ļoti noderīgi būtu kaut shematiskā plānā piefiksēt ēku izvietojumu un izmērus. Sīkākas instrukcijas tiks nosūtītas vietējām bibliotēkām.
Ko fiksēt? Rietumeiropā par kultūrvēsturiskām celtnēm uzskata visas ēkas, kas celtas līdz 1940. gadam. Pēc šī kritērija varam vadīties arī mēs. Protams, vajadzētu (varbūt ne tik detalizēti) fiksēt arī vēlāku laiku celtnes, jo arī tā ir mūsu vēsture. Senās mājvietas vajag fiksēt arī tad, ja māju vietā tagad ir, drupas, pāris koki vai pat tīrums. Ar steigu jāfiksē vecās mājvietas, kur vēl ir saglabājušies kaut nedaudz satrunējušas koka daļas, jo pat sapuvis baļķu vainags var pastāstīt par to, kāda šī celtne bijusi. Tāpat jāfiksē mūra ēkas, to paliekas un protams arī citi interesanti objekti – kaļķu cepļi, veco tiltiņu paliekas un vecās ceļu vietas, kas remontdarbu rezultātā bieži tiek pārveidotas.
Kāda papildinformācija nepieciešama? Fotofiksācijas laikā iespējams sastapsiet cilvēkus, kuri var sniegt ziņas par dažādiem vēstures notikumiem, saistītiem ar mājvietu,, tāpēc, ja iespējams, dodoties ekspedīcijās vēlams doties diktofonu.
Informācija par katras mājvietas agrākajiem īpašniekiem un iemītniekiem ir svarīga. Vissvarīgāk ir noteikt atrašanās vieta kartē, kaut aptuveni, ideālā gadījumā noderētu arī GPS koordinātes.
Paralēli fotografēšanai ļoti svarīgi ir ievākt informāciju par vēl saglabātajiem vietējiem kultūraugiem, kas Latvijā audzēti vismaz 30 gadus (augļu kokiem, ogu krūmiem, ģimenes sīpoliem, ķiplokiem, pākšaugiem, rabarberiem, mārrutkiem, kartupeļiem, garšaugiem (lupstāju, dievkociņu u.c.), graudaugiem, u.c.). Augiem, kam iespējams, vēlams paņemt paraugam sīpolus, sēklas vai bumbuļus, (obligāti jāpaņem arī dāvinātāja kontaktinformācija). Lūdzam sazināties ar Līgu Lepsi no Pūres DIS tālr: 26185596, e-parts:
Akcijas organizatori ļoti cer, ka tā uzrunās vietējos fotografēšanas entuziastus. Savāktais fotomateriāls dos nozīmīgu pienesumu muzejiem un novadpētniecības centriem.
Ceram arī uz vietējo pašvaldības atbalstu. Lūdzam piedalīties akcijā visus patriotiski noskaņotos Latvijas iedzīvotājus. Par apdzīvoto mājvietu, vai mājvietām, kurām zināmi īpašnieki lūdzam pievienot māju īpašnieku kontaktus, lai būtu iespējams sazināties un arī vienoties ar māju fotogrāfiju izmantošanu LNB digitālās bibliotēkas portālā "Zudusī Latvija".
Par fotogrāfiju publicēšanu projektā Zudusī Latvija lūdzam sazināties: Ginta Zalcmane Tel.: 67287221 E-pasts:
Ja šoruden katrs, kurš sevi uzskata par Latvijas vai savas dzimtās vietas patriotu vai vienkārši apzinīgu cilvēku noziedotu kaut vienu vai dažas nedēļas nogales un nofotografētu pāris senās mājvietas, savāktu vietējos kultūraugu paraugus, nodotu to bibliotēkām un gēnu bankai. Savāktais pienesums mūsu kultūrai būtu līdzvērtīgs Krišjāņa Barona Dainu vākumam.
Akcijas Organizatori lūdz veikt ziedojumus materiāliem un īpaši darortehnikai, lai varētu izveidot, mājvietu datubāzi. Šobrīd ir pieejams Vides aizsardzības kluba ziedojumu konts, kam ir arī sabiedriskā labuma statuss.
Ziedojot jāpieraksta norāde "Novadpētniecības programmai". Var norādīt arī teritoriju, kuras izpētē nauda var tikt ziedota. Rekvizīti: Biedrība "Vides aizsardzības klubs", 11.novembra krastmala 35, Rīga LV – 1966, reģ. nr.40008003594, norēķinu konts: LV62UNLA0002002700198, SEB Unibanka.