Kādu fotoaparātu izvēlēties pirkšanai? Šis ir visaktuālākais jautājums par fotoaparātiem un precīzu atbildi varēs sniegt tikai jūs pats. Fotoaparātu izvēlei, parasti nepieciešama rūpīga visu fotoaparātu izpēte, cenu salīdzināšana, servisa izpēte, bilžu pētīšana un daudz dažādu svarīgu jautājumu. Šis būs otrs raksts, jo iepriekšējais "Kādu digitālo fotoaparātu izvēlēties?" ir nedaudz novecojis. Tam drīz būs 10 gadi un pirmā raksta versija publicēta te. Pa lielam jau nekas daudz nav mainījies un joprojām labākais fotoaparāta izvēles veids ir skatīties topu un pēc tam salīdzināt cenas interneta veikalos. Tomēr, daudziem būs noderīgas globālas pārdomas par pašreizējo situāciju fotoaparātu tirgū un neliels ieskats vēsturē, jo ja nezinām vēsturi, tad nezinām ko gaidīt nākotnē. Raksts vairāk domāts amatieriem, bet šis tas varbūt noderēs arī profesionāļiem, jeb tiem, kas vēlas par tādiem kļūt nākotnē.

Tātad sāksim ar pašu galveno – vai vēlaties visu savu dzīvi veltīt fotogrāfijai, jeb nodarboties ar to profesionāli, kā arī iet foto skolās un mācīties? Vai arī nopirkt fotoaparātu tusiņiem un vienkārši labu fotogrāfiju iegūšanai (parasti ne naudas pelnīšanai)?

Fotoaparāts nākotnes profesionāļiem

Ja pirmā atbilde ir jūsu jā, tad uzreiz būtu vēlams paskatīties kura firma jums šķitīs pieņemamāka lietošanā, jo ja iegādātas daudzas šīs firmas sistēmas lietas, tad nomainīt sistēmu maksās visai palielu naudu un neērtības (būs atkal jāpierod pie citas ergonomikas utt.). Neiedziļinoties tehniskās niansēs un garos aprakstos, ieteiktu izvēlēties starp divām firmām – Nikon un Canon. Šīs firmas ir vadošās profesionālajā foto tehnikā un mainās vietām dažādās kategorijās. Kura no šīm firmām būs vadošā rīt, to ir grūti prognozēt. Canon savas līderpozīcijas izrāva vairāk nekā 25 gadus atpakaļ ar AF un USM motoru ieviešanu, kad tik ātrs autofokuss nebija nevienam. To saprata visi foto tehnikas ražotāji un arī sāka ražot ultraskaņas motora piedziņu objektīviem. Tagad laikam nav neviena firma, kurai nebūtu tādi objektīvi, izņemot lielo un vidējo formātu. Bet nekas nestāv uz vietas un Canon pēdējos gados sāka zaudēt savas stabilās līdera pozīcijas un šobrīd teiktu, ka vislabākā augstākā līmeņa tehnika ir Nikonam (dārgais gals). Ar šo tehniku uz 35mm formātu var iegūt viskvalitatīvākos attēlus. Nikon pirmie ieviesa sensora AF un pēc pāris gadiem to ieviesa arī Canon. Nikon ielika GPS savos fotoaparātos jau sen, bet Canon to tikai tagad izdarīja. Nikon matricu reitings (dinamiskais diapazons, ISO un krāsas) pēdējos 5 gadus ir augstākais:

http://www.dxomark.com/Cameras/Ratings

Uz šodienu labākais Canon kameras sensors reitingā ir 1Dx fotoaparātam, kas 30-to vietu sadala ar Nikon D3300. Apdzinuši ir gan Nikon, gan Sony, gan Pentax u.c. firmu fotoaparāti. Šo situāciju vēroju jau kādus 5 gadus un Canon pat necenšas mainīt situāciju vai vienkārši nav iespējas. Tieši tāda pati situācija ir ar objektīviem:

http://www.dxomark.com/Lenses/Ratings

Pirmajā lapā nav neviena Canon objektīva. Tiesa tur tas tests ir "negodīgs" attiecībā pret citiem ražotājiem, kas nav Nikon, jo objektīvi tiek testēti nevis optiski, bet uz konkrētiem fotoaparātiem. Un tā kā Nikon fotoaparāti dod labākos rezultātus sensoru jomā, tad tas atsaucas arī uz attēlu, ko iegūst caur objektīvu.

Canon ļoti stagnējoši ievieš jaunumus un pēdējos gados tie vairāk attiecas uz video jomu nevis uz foto. Tiek izlaisti pat speciāli video fotoaparāti ar speciāliem video objektīviem, kas primāri domāti profesionālai video filmēšanai un tikai sekundāri foto attēlu iegūšanai, kas fotogrāfiem īsti neder. Nikon neražo videokameras un tamlīdzīgas lietas, tādēļ visu jauno un progresīvo iegulda savā foto tehnikā. Cerams nākošos gadus Canon virzība uz video neturpināsies tik strauji un netiks atstāts novārtā fotoaparātu tirgus.

Un tagad par Canon priekšrocību salīdzinājumā ar Nikon. Tas ir serviss un uzturēšanas izmaksas. Nikon aparāti un objektīvi pie līdzīgiem parametriem maksās dārgāk nekā Canon. Bet ar to vēl varētu tā kā samierināties, ja iegūstam nedaudz labāku rezultātu. Problēma būs ar servisu, jo Nikon profesionālo tehniku sūta uz ārzemēm remontēt un te uz vietas nebūs garantijas remonts – tikai pēc garantijas termiņa beigām pie kāda pazīstama meistara variet nest remontēt. Tātad jūs būtiski zaudēsiet uz laiku un ja jums būs tikai viens Nikon fotoaparāts, kas būs saplīsis vasarā (sezonā), tad paliksiet bez iztikas avota uz krietnu laiku. Canon serviss ir uz vietas un pat slēdzi var samainīt vienas dienas laikā (ja nepieciešamās detaļas būs uz vietas). Protams, neprofesionālo foto tehniku neviens tik ātri jums neremontēs un tāpat būs rinda. Vēl šādai Nikon aparātu sūtīšanai uz ārzemēm ir papildus sūtīšanas izmaksas un iespējams arī servisa darbinieki ārzemēs saņem labāku algu nekā Latvijā un kopumā viss sadārdzinās aptuveni divas reizes. Lai būtu saprotama starpība, tad profesionālai fotokamerai Nikon D3 (~3600 EUR) slēdža maiņa izmaksāja 1080 EUR, bet Canon 1Ds Mark III (~4900 EUR) slēdža maiņa 340 EUR vienā dienā. Protams, vienmēr var atrunāties, ka Nikon aparāti neplīst un slēdzis jāmaina reizi pa vairākiem gadiem, bet šobrīd nav izdomāta tāda tehnika, kas neplīstu.

Cerams abu šo profesionālo fotokameru plusi un mīnusi būs skaidri, bet vēl ir arī citi ražotāji, kas ražo labus aparātus profesionāļiem. Tātad, ja jūs neplānojat fotografēt kāzas, reportāžas, sportu un daudz ko citu, kur nepieciešams ātrs autofokuss un ātra kameras darbība, piemēram, gribēsiet fotografēt tikai dabu vai nekustīgus priekšmetus studijā, tad vēl būtu vērts paskatīties Sony un Pentax virzienā. Sony ir ļoti labi "ielicis kāju durvīs" un nākotnē varētu būt 3-ais profesionālais spēlētājs foto tirgū. Sony pirms vairākiem gadiem iegādājās Konica-Minolta, kas jau pirms tam bija apvienojušies. Arī objektīvu lauciņā Sony ir spēcīgs pamats – Carl Zeiss ražojumi. Sony arī ir tā kompānija, kas šobrīd izvirzījusi Nikon līderpozīcijās – tās ir tās lieliskās matricas.

Tālāk atliek sekot pirmā raksta norādēm, jeb izrēķināt cik tērēsiet naudu, to izdalīt uz 3 un 1/3 iztērēt par pašu fotoaparātu, bet 2/3 par objektīviem, statīviem un citiem aksesuāriem. Tad topā atrast labāko modeli atbilstošai cenu kategorijai vai arī paskatīties kurš jaunāks modelis no izvēlētās firmas un to arī pirkt.

Ja jums ir ļoti daudz naudas un mākat ļoti labi fotografēt, tad ir vērts uzreiz pirkt vidējā formāta fotoaparātus, bet tad visticamāk jums šis raksts neko nedos ;-).

Izlasot tālāk, būs vēl skaidra kāda izvēles iespēja.

Fotoaparāts amatieriem

Tas nenozīmē, ka aparāti šajā klasē būs sliktāki. Vienkārši pats augstākais gals nebūs īsti nosegts un ja gribēsies tālāk attīstīties, tad var nākties mainīt visu sistēmu. Attiecīgi šajā kategorijā jūs "nepiesienaties" ne pie vienas firmas uz daudziem gadiem un variet ik pa pāris gadiem mainīt dažādu fotoaparātu firmas. Parasti šajā kategorijā cilvēki iegādājas vienu komplektu (kit) un ar to tad arī fotografē.

Sāksim ar pašu vienkāršāko – mobilo telefonu. Nē, nevajag smaidīt un izslēgt šo nopietno fotoaparātu no fotoaparātu klases. Pirmkārt, tas vienmēr būs jums līdzi un reti kad nokavēsiet svarīgu kadru. Otrkārt, ar to varēsiet fotografēt tādās vietās, kur aizliegts ienest fotoaparātus. Treškārt, mūsdienu mobilajiem telefoniem attēlu kvalitāte ir tāda pati kā lētā gala kompaktkamerām. Un ceturtkārt, jūs par vienu cenu iegūstat universālu aparātu, kas fotografē, zvana, rāda filmas vai jūsu bilžu portfolio klientiem, uzreiz ielādē safotografēto internetā, rāda interaktīvo karti ar sastrēgumiem utt. Principā uzskatu, ka šie viedtelefoni pamazām no tirgus izslēgs vienkāršās kompaktkameras un pēc tādām drīz vairs nebūs nepieciešamība. Tagad telefonos pat sākuši iebūvēt nopietnākus objektīvus ar visai iespaidīgu tālummaiņas (zoom) iespēju, piemēram, Samsung Galaxy K zoom. Tāds pats arī jau ir Panasonic un visticamāk vēl kāds ražotājs drīzumā sāks aizņemt šo brīvo tirgus nišu. Sony atkal iet vēl vienu paralēlu ceļu, piedāvājot objektīvfotoaparātus. Tiesa te atkal ir tas mīnuss, ka vairs nav kompaktuma un nez vai paņemsi visur līdzi. Tādēļ nopietni apsveriet vai iegādāties lētu kompaktkameru vai labu viedtālruni.

Nākošā klase jau būtu laba kompaktkamera, jo parastās izkonkurē mūsdienu telefoni un daži pat spējīgi jau fotografēt zem ūdens. Te grūti nosaukt kaut ko konkrētu, jo katram ražotājam savi plusi un situācija nepārtraukti mainās labākās kompaktkameras tirgū nevis katru gadu, bet jau katru mēnesi vai pat katru dienu. Vieglāk nosaukt ražotājus, kas ne visai izceļas kompaktkameru lauciņā un tas lai cik dīvaini nebūtu, ir tieši spēcīgākais profesionālajā foto aparatūrā – Nikon. Pārējie ir ļoti iespringuši šajā lauciņā un sacenšas ļoti nopietni. Te nevajadzētu ignorēt pat mazpazīstamus foto tehnikas ražotājus un protams, pašu Nikon piedāvājumu arī izvērtējiet. Vienkārši nevienam neliekat dēļ zīmola papildus plusiņus. Bet lai atvieglotu plašo izvēli, tad vēlreiz iesaku skatīties topu:

http://www.chip.de/bestenlisten/Bestenliste-Digitalkameras--index/index/id/996/

Vēl iesaku papētīt profesionāļu izvēlētos fotoaparātus konkrētajā gadā un kādus gadus iepriekš, jo reizēm arī vecie modeļi ir ļoti labi un daudz lētāki. Noteikti apskatiet EISA apbalvojumus un TIPA konkursa uzvarētājus. Starp citu šis ieteikums attiecas arī uz visām pārējām kategorijām, tai skaitā profesionāļu izvēles izdarīšanai. Tur varēs saprast kāds ir uz doto brīdi labākais fotoaparāts amatierim, profesionālim, kāds labākais objektīvs, monitors u.c. fototehnikas aksesuāri. Iespējams ir vēl kādi nopietni resursi, kur apkopotas labākās fotokameras, bet to tad paši meklējiet internetā. Piemēram, šajā portālā ir ļoti nopietni testi www.dpreview.com/articles/4259691750/

Vēl klasi augstāk būs tā saucamās hibrīda digitālās fotokameras. No kompaktkamerām galvenokārt atšķiras ar to, ka var mainīt objektīvus, bet no digitālām spoguļkamerām ar to, ka nav spoguļsistēmas iekšā un ir kompaktāka - attiecīgi iegūstat universālu un kompaktu fotoaparātu. No trūkumiem var minēt, ka nav optiskais skatu meklētājs un jāskatās elektroniskā bilde. Tiesa daži to atkal uzskata par plusu, jo uzreiz redzot gala rezultāta bildi. Kādreiz nebija pilnā kadra šīm hibrīdkamerām, bet tagad arī tas trūkums novērsts. Šīs klases fotoaparātus nopietni vajadzētu izvērtēt tiem, kas vēlas pirkt tieši DSLR (digitālās spoguļkameras), jo pret dažiem mīnusiem iegūstat kompaktumu, papildus iespējas un iespējams pat lētāku sistēmu. Var diskutēt vēl par autofokusa ātrdarbību un precizitāti uz šādām sistēmām, bet iesācējiem tas viss būs pietiekamā līmenī. Protams, jāpievērš uzmanība tirgū pieejamiem objektīviem, jo dažām hibrīdsistēmām to ir ļoti maz.

Kā pēdējo klasi šajā grupā tad var apskatīt digitālo spoguļkameru. Bet vispirms izvērtējiet visu iepriekš sarakstīto, pat to, kas domāts nākotnes profesionāļiem. Varbūt jums pietiksies ar hibrīdkameru, ja nevēlēsities pirkt daudz dažādus objektīvus? Ja tomēr gribat fotoaparātu ar optisko skatu meklētāju un neko nesaprotiet no šiem digitālajiem fotoaparātiem, tad iesākumā nevajadzētu tērēt daudz naudas par pašu fotoaparātu un pietiksies ar lētāko versiju, kas pieejama tirgū (parasti Canon, Nikon un Pentax). Ja tomēr ir daudz naudas un gribat labāko, tad būtu ieteicams atkal skatīties profesionāļu sadaļu vai ņemt kaut ko no pilnās matricas fotoaparātiem ar labiem objektīviem, kas būtu 2/3 vērtībā no fotoaparāta vērtības. Atkal skatāmies TIPA un EISA apbalvotās kameras, jo tur būs arī Olympus, Fujifilm un Pentax fotokameras dažādās klasēs.

Rakstā netika apskatīti analogie fotoaparāti, kas fotografē ar filmiņām. Protams, arī tādus var izskatīt, ja jums patīk darboties pagājušā gadsimtā, vai ja vēlaties fotografēt uz pavisam lielo formātu, kur šobrīd nemaz nav digitālā piedāvājuma. Šobrīd filmiņa ir pārspēta visās pozīcijās. Tas attiecas pat uz krāsu un dinamisko diapazonu. Un ja kāds saka, ka filmiņai ir kaut kāda aura vai kas tāds, tad ir jau neskaitāmi testi, kur šie "runātāji" izgāzušies un nav spējuši atšķirt speciāli apstrādātu digitālo kadru no filmiņas kadra. Protams, filmiņu variantu varētu izskatīt gadījumos, kad negribat neko diži uz datora apstrādāt un iegūt oriģinālo filmiņas efektu, piemēram, Lomo fotogrāfija. Kā arī pastāv variants, kad sākotnēji negribiet daudz fotografēt un daudz tērēt naudu. Tad lietotou fotoaparātu var nopirkt visai lēti, filmiņa arī sanāks lēti, tad attīstīšana, skenēšana un ja gadā nenofotografējat vairāk par kādiem 100-500 kadriem, tad tas pat varētu atmaksāties. Pastāv arī viedoklis, ka filmiņa disciplinē fotogrāfu – katrs kadrs maksā krietnu naudas summu un tādēļ pirms katra pogas spiediena būs jāapdomā divreiz, vai vispār ir jēga, kā arī nopietni jāpārdomā fotografēšanas režīmi, kadrējums, ideja utt. Varbūt mācīšanās nolūkiem tieši filmiņkamera būs pareizā izvēle.

Pērkot fotoaparātu, noteikti domājiet par papildus izdevumiem un visu naudu neiztērējiet tikai par fotoaparātu, piemēram vēl vajadzīga, atmiņas karte, papildus akumulators, optiskie filtri, papildus zibspuldze, foto soma, tīrīšanas līdzekļi un tamlīdzīgi. Rakstus par objektīvu izvēli meklējiet arhīvos.

Papildinājums.

Viens lielisks video angļu valodā, kas ar piemēriem lieliski parāda iepriekš te aprakstīto, kā arī vēl dod dažus argumentus par labu Canon vai Nikon sistēmai.
Video