Fotogrāfiju autori ir Rīgas Stradiņa universitātes sociālās antropoloģijas maģistrantūras studenti un pasniedzēji. "Izstādē tās autori risina vairākus stāstus vienlaicīgi: no vienas puses tas ir vēstījums par cilvēkiem visdažādākajās pasaules malās, no otras puses - šis fotostāsts ir par antropoloģisko pētījumu savdabīgajām un atšķirīgajām šķautnēm - sākot ar rituālu nozīmi cilvēku ikdienā, neformālās ekonomikas tendencēm pasaulē, vientulību lielpilsētas burzmā un beidzot ar kapu kultūru Latvijā. Izstāde netieši uzdod jautājumu - vai tas, kas vienam šķiet krīze, citam nav vienkārši dzīve?" atklāj A.Anševica.
Viens no izstādes idejas autoriem, RSU pasniedzējs un arī studiju programmas vadītājs Klāvs Sedlenieks, uzskata, ka "vēl joprojām Latvijā ir aktuāls jautājums par to, kas īsti ir krīze un kā ar to tikt galā. Tāpēc būtiski ir paskatīties uz citiem cilvēkiem un viņu dzīvēm. Dažādas situācijas, kuras no pirmā acu uzmetiena izskatās pēc krīzes, patiesībā ir ikdienas dzīve un citas, kuras nemaz neizskatās pēc krīzes, ir sabrukums. Tāpēc krīze var vienlaikus būt gan krīze, gan ne-krīze. Savukārt lielveikals ir mūsdienu analogs antīkās pasaules forumiem, tas ir, tirgus laukumiem, kur vienlaikus notiek gan tirdzniecība, gan informācijas apmaiņa, gan tiek apspriests, kā rīkoties tālāk. Līdz ar to ir loģiski, ka antropologu veidota izstāde, kas vienlaikus ir arī neliels pētījums un ieskats antropologu dzīvē, tiek rīkota tieši lielveikalā".