No 4. marta Siguldas pagasta kultūras namā (zinātnes ielā 7b) būs skatāma Olgas Šilovas izstāde "Sapņu kalendārs".Sieviešu sapņu industrijas lielais balsts - vizuālais attēls, šajā izstādē ir gan saturs, gan forma. Sieviete ir ideāla patērētāja un ar apbrīnojamu centību velta milzīgu enerģiju, lai spēlētu lomas, kuras sabiedrība un viņa pati pazīst no vizuālās kultūras klišejām. Tā rodas pat sapņi - būt par kaut ko no kino ekrāna. Māksliniece O.Šilova konceptualizē identitātes jautājumu, vai sapņu veidošanās izejas punkts esi tu pati?
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekciju nodaļas "Arsenāls" vadītāja Elita Ansone par izstādi raksta: "Projektā "Sapņu kalendārs" māksliniece Olga Šilova konfrontējusi divas pozīcijas - realitāti un sapņus. Sievietes sapņi iemiesojas lomu spēlēs, sabiedrības apziņā tās formējas caur glancētu žurnālu lapām. Izstādē tiek demonstrēta attēlu ietekmes psiholoģiskā vara, tā aizskar laicīgās dzīves aktuālās tēmas un ir kā ceļojumus ģeogrāfiski sociālā laika telpā. Varone kā kartona lelle pielaiko tēlus. Līdz ar apģērba maiņu mainās arī uzvedības imperatīvi, varones raksturs, tieksmes, darbošanās sižeti. Inscenēto tēlu amplitūda visplašākā - aktrise uz sarkanā paklāja, operdziedātāja izrādē "Karmena", Marlēna Dītriha, līgava, kazino spēlētāja, kura vinnēs naudu, mūķene, biznesa lēdija, romantiska kovbojmeitene, popdziedātāja, lidotāja pilote, Brazīlijas karnevāla primadonna, Discovery reportiere Āfrikā, un, ceļā uz laimīgo dzīvi Amerikā".
Elita Ansone turpina: "Sapņu komplekts no kalendāra lapām izkāpis arī telpā - nelielās skulpturālās lellēs, to trīsdimensiju apjoms tām piešķir reālas taustāmas aprises - sapņi piepildās. Aiz inscenēto tēlu kareivīgās stājas slēpjas "kailā patiesība" - vienkārši sieviete, kas izstādē pārstāv realitāti. Klasiski mākslinieces akti nav ne retušēti, ne kā citādi uzlaboti, tādejādi - pretstatā lomas spēlējošo tēlu grimam un kostīmiem, dabiski un īsti. Mākslinieces pašskulptūra ir projekta izejas punkts, kas simbolizē realitāti. Tā nav ne laba, ne slikta, ne priecīga, ne bēdīga, ne skaista, ne neglīta, tā ir tieši tāda kāda tā ir, bet to, par ko tā kļūst, jau modelē sabiedrība, sieviete pati un dažādi laikmeta koncepti."
Attēlu diktatūru spoži apcerējusi Sūzena Sontāga: "Fotoattēli, mācot mums apgūt jaunu vizuālu kodu, groza un paplašina mūsu priekšstatu par to, uz ko vērts skatīties un ko esam tiesīgi vērot. Tie kalpo kā saredzēšanas gramatika un, jo svarīgāk, ētika. Starptautiskais tirgus konstruē sievietes identitāti, lai izmantotu to kā patēriņa uzmanības elementu. Identitātes tiek pārdotas kopā ar produktiem - apģērbu, dzīves stilu, dizainu, sapņiem par skaistu dzīvi - tās, kuras lieto šīs identitātes, izvirzās priekšplānā un kļūst priviliģētas."
Izstāde apskatāma no 4. līdz 25. martam: darba dienās: no plkst. 10.00 - 19.00, sestdien, svētdien no plkst. 10.00 - 14.00. Ieeja bez maksas.