12. aprīlī plkst. 18:00 Aspazijas mājā (Z.Meierovica prosp.20, Dubulti) notiks tikšanās ar Tāli Timparu un viņa veidotās fotoizstādes "Austrālijas piezīmes" atklāšana."Tālu, satraucoši, vilinoši. Novembra mēnesis - daba Latvijā steidzas gatavoties ziemai, bet tur gaidāms pavasaris. 18 stundu lidojums caur Stokholmu, Bangkoku un tad jau arī Austrālija.
18 tūkstoši kilometru garā piekraste sola koraļļu rifus, baltus smilšu liedagus, krāšņas tropu salas. Gandrīz astoņus miljonus kvadrātkilometru lielajā platībā zemes iekšienē izvietojas milzīgas tuksnešu platības, sniegoti kalni, zaļojošas vīna ielejas, tropu meži. Pavasara nav - mūsu izpratnē. Ar to tiek atzīmēta klimata pārmaiņa no vēsāka uz siltāku, no mitrāka uz sausāku.
Mēneša laikā apceļota platība, kas Austrālijas kartē iezīmē ceturto daļu no kontinenta. No Melburnas Klusā okeāna piekrastē valsts galējos dienvidos līdz valsts centrālajiem sarkano tuksnešu rajoniem. No Lielā Barjeru rifa valsts austrumos līdz valsts lielākajai pilsētai - kādreizējai galvaspilsētai - Sidnejai, un šodienas galvaspilsētai Kanberai ar savu administratīvo teritoriju.
Lieliska moderna arhitektūra, košas Viktorijas laika celtnes, lieliski pilsētas dārzi un parki, omulīgi iekšzemes līči ar jahtu un kuģīšu ostām, skaistas smilšu pludmales okeāna krastā - tādas ir Austrālijas pilsētas. Sarkani smilšu tuksneši, klinšainas neskartas teritorijas, mūžzaļi lietus meži, klusas pasakainas koraļļu salas - tāda ir Austrālijas sirds - autbeka (mazapdzīvotās teritorijas).
Vietējie iedzīvotāji? Tie nav zuduši. Viņu māksla redzama ik uz soļa. Šodien aborigēni apdzīvo valsts ziemeļu teritorijas, no kurām puse ir viņu zemes. Viena trešā daļa iedzīvotāju ir aborigēni. Lielākā daļa šo teritoriju ir valsts dabas rezervāti ar īpašām tiesībām aborigēniem. Seno laiku leģendas vēl dzīvo iezemiešu kultūrā. Bet Austrālijas valsts vēsture pārlūkojama īsā laikā - nelielā pastaigā pa pilsētu.
"Šeit nekas nav tepat aiz stūra" - tā saka austrālieši. Latvijas šķērsošana platākajā vietā austrāliešiem būtu neliels pikniks zaļumos. Ja jūras stāvkrasts, tad pieckārtīgs, ja Gaiziņš, tad desmitkārtīgs, ja Ventas rumba, tad simtkārtīga, ja vīna lauks, tad kā Latvija".
Šī stāsta un lieliskas fotoizstādes par Austrāliju autors ir jūrmalnieks Tālis Timpars. Labi pārzin koka arhitektūru, par ko rakstījis kā līdzautors grāmatā "Jūrmala. Daba un kultūras mantojums.", kas iznāca 2004. gadā.
Tāļa Timpara fotoizstāde "Austrālijas piezīmes" būs apskatāma līdz 30.aprīlim.