Arhitektu un dizaineri Valdi Majevski viņa fotogrāfiskā uztvere raksturo kā filozofu. Katram darbam piemīt savs noslēpums, savs neizstāstīts stāsts, kas aizrauj skatītāju, aicinot uztvert citu mentalitāti un citus vizuālās uztveres fragmentus. Citu pasauli, kas šķiet tik sveša un tuva vienlaikus. Fotogrāfijas ir īpaši apstrādātas, radot telpiskas gleznas iespaidu.Valdis Majevskis savas izstādes konceptam izmanto apļa figūras skaidrojumu:
Aplis ir figūra, kas pakļaujas acīmredzamai likumsakarībai: Visi to veidojošie punkti atrodas vienādā attālumā no centra. Skatu punkti cieši saistīti savā starpā, balstot cits citu un veidojot iekštelpu.
Sakrālā telpa, ainava, un cilvēks tajā var sasniegt kāpinājumu, kas kļūst par sava veida trauku, uztverot citādi netveramas domas, kuras apvieno nevis profesionālās vai kādas citas grupas intereses, bet gan tikai un vienīgi patiesības meklējumi un interese citam par citu. Tur ikviens ir brīvs no jebkādām abstraktām saistībām un absolūti personīgi atbild par to, ko viņš dara vai nedara konkrētajā situācijā. Aplī tiek kopta vizuālās sarunas kultūra un dzīva domāšana, iztirzāti būtiski jautājumi no ikdienas problēmām līdz kosmiskām kopsakarībām, kur cilvēki var skatīties viens otram acīs un runāt no sirds uz sirdi.
Mums katram ir kāda ideja, pasaules uzskats, ticības apliecinājums, kam piemīt spēks uzrunāt cilvēku dvēseles. Tā sakārto mūsu domas, jūtas un gribu noteiktā virzienā. Katrs cilvēks atrod sev piemērotu centru un līdz ar to arī centra un/vai apļa biedrus.
Aplis var bezgalīgi palielināties atkarībā no tā veidojošo punktu skaita. Tas var arī sarukt līdz vienam vienīgam punktam un varbūt pat pavisam pazust no redzesloka. Bet ja kāds punkts saglabā savā apziņā apļa ideju, tad agri vai vēlu ap to var izaugt jauns aplis. Būtībā ikviens punkts, arī ģeogrāfiskais, ir potenciālais apļa centrs.