
Tā bija unikāls notikums Latvijas zinātnē, un ir uzskatāma par polāro pētījumu jomas atdzimšanu Latvijā. Fotogrāfijās ir atspoguļota pētnieku ikdiena uz ledāja un paša ledāja neizmērojamā krāsu un formu daudzveidība.
Ledājs nav nekustīgs ledus gabals – tas plūst un mainās, kūst un veidojas no jauna. Ledāja kušana ir acīmredzama. Neskaitāmas upes, līkumodamas pa nelīdzeno ledāja virsu, izgrauzušas tajā dziļus kanjonus. Ūdens neizmērojamais spēks veido tuneļus arī ledāja iekšpusē. Uz ledāja modrību nedrīkst zaudēt ne mirkli. Solis citā virzienā var beigties ledāja bezdibeņos – dziļās plaisās vai vertikālās ūdensrijēju akās. Ledājs brīžiem atgādina Šveices sieru. Zem kājām vīd tūkstošiem nelielu caurumu, kuros mājvietu atraduši mazākie Zemes iemītnieki – aļģes, baktērijas un citi mikroorganismi.