Arī Sony izteica vēlmi, lai notestētu viņu jauno Sony NEX-6, jo tam esot vairākas jaunas iespējas salīdzinājumā ar iepriekš apskatīto Sony NEX-7. Tāpat kā iepriekš, salīdzinātas tikai tās hibrīd tipa fotokameras (bezspoguļa), kuras pats esmu aptaustījis, jeb konkrētāk Panasonic DMC-G1, Sony NEX-7 un Samsung NX300. Sony NEX-7 un NEX-6 modeļi ir gandrīz identiski ar galveno atšķirību – izšķirtspēju. Tādēļ šoreiz salīdzinājums būs vairāk ar pēdējo testēto Samsung NX 300 fotoaparātu, kurš uzrādīja teicamus rezultātus savā klasē un pacēla latiņu ļoti augstu – daudzos parametros augstāk par profesionālajām fotokamerām.
Jau iepriekš esmu rakstījis, ka šīs hibrīdkameras nav paredzētas profesionāļiem dēļ optiskā skatu meklētāja neesamības, dēļ mazāka optikas/aksesuāru klāsta u.c. sīkumiem, bet tās ļoti labi noder visiem tiem, kas vēlas digitālās spoguļkameras iespējas un to pašu kvalitāti, tikai mazākos izmēros.
Pirmais iespaids par Sony NEX-6, salīdzinājumā ar tikko notestēto Samsung NX300 ir gan pozitīvs, gan negatīvs. Izpakojot no kastītes fotoaparātu, nopriecājos, ka līdzi nāk lādētājs, bet vilšanās bija tajā brīdī, kad sapratu, ka tas lādētājs paredzēts fotoaparāta piespraušanai pie USB un tādēļ tāpat kā NX300 fotoaparāta variantā neko nedos, jeb jums tāpat būs jāpērk vēl kāds rezerves akumulators un atsevišķs lādētājs, lai varētu fotografēt brīdī, kad iepriekšējais akumulators lādētos. Tiesa šoreiz nebūs vajadzīgs dators ar USB izeju, jo USB tiek "lādēts" no rozetes, kas varētu iepriecināt ceļotājus. Bet vislielākā vilšanās bija tad, kad ieraudzīju objektīvu. Tas bija parasts "ziepju trauka" tipa objektīvs – maziņš, kas izvelkas brīdī, kad ieslēdzat fotoaparātu un ievelkas atpakaļ, kad aparātu izslēdzat. Maziņš nozīmē nevis to, ka tas bija šaurs, bet to, ka priekšējā lēca bija pavisam maziņa. Pieskrūvējamam filtram diametrs ir 40,5mm un objektīva vāciņš tur tā jocīgi turējās – šķita, ka pieskaras priekšējai objektīva lēcai. Tāds pats filtra diametrs standartā tiek lietots Nikon 1 sērijas fotoaparātam un iespējams tad tas ir pēc daudziem parametriem ļoti līdzīgs šim Sony izstrādājumam, jo Sony priekš Nikon ražo daudzas komponentes. Objektīva izvilšanās un ievilkšanās automātiski nozīmē to, ka ātrāk tam ir iespēja sabojāties, it īpaši ja fotografēsiet kādos smilšainākos/putekļainākos apstākļos. Arī pie katras izslēgšanas un ieslēgšanas tiek deldēts mehānisms un pašam man visas īpašumā esošās kompaktkameras beidza savu dzīvi tieši dēļ šāda mehānisma. Viss objektīva gals "ļurkājas" un nesaprotu kā tur beigās netiek bojāta optiskā shēma pie šāda joka. Kaut kā ātri slēdzot iekšā un ārā, vai kādos citos apstākļos, sapratu, ka reizēm objektīvs pie izslēgšanas nemaz nav ievilcies iekšā. Nedomāju, ka tam tā vajadzētu būt standarta variantā.
Kā otrs lielākais mīnuss šim objektīvam ir tas, ka pie ieslēgšanas mēs zaudējam kādas 3 sekundes, lai vispār varētu sākt fokusēties un fotografēt, kas netika konstatēts tam pašam Samsung NX300. Tātad šajā parametrā Sony atpaliek kādas 10 reizes un brīžiem tas ir ļoti svarīgi, ja ātri jānofotografē kāds moments un aparāts nav kaklā ieslēgtā stāvoklī. Iespējams Sony konstruktori ziedojuši kaut kādus profesionāļiem svarīgus aspektus un vairāk orientējušies tieši uz amatieriem, kam svarīgs ir izmērs, jo šādā veidā objektīva garums samazinās par aptuveni 1 cm un Dziesmu un Deju svētku pasākumā varētu šo fotoaparātu pavisam droši saukt par kompaktkameru (neprofesionālo). Toties ir arī citi NEX sērijas objektīvi un gan jau kādam no tiem 12 nebūs šī būtiskā mīnusa, bet tas tad pašiem ir jātestē. Kopējais Sony E objektīvu skaits šobrīd tikai par 1 atpaliek no Samsung klāsta. Vienīgais 5 (mazākā daļa) no šiem objektīviem ir ar fiksēto fokusa attālumu – tātad Sony nav tik ļoti koncentrējušies uz profesionāļiem un attēlu kvalitāti kā Samsung. Sony Samsungu apsteiguši vienā citā aspektā – tiek piedāvāti speciāli adapteri (protams, par naudu) ar kuru palīdzību jūs pat citu kompāniju objektīvus varēsiet piekombinēt un tas nozīmē to, ka kopējais lietojamo objektīvu klāsts ir daudz lielāks. Tiesa, parasti ar šādiem adapteriem parasti zūd autofokuss, diafragmas kontrole un vēl var rasties visādi brīnumi. Parasti par šādu adapteru iegādi ir jēga domāt, ja jums jau ir sapirkti labi objektīvi pirms tam.
Kā trešo mīnusu šim mazajam objektīvam gribētos minēt elektronisko fokusa attāluma maiņu (zoom). Var jau būt, ka man nav pieraduma fokusēties ar šādu elektronisku zoom, kam ir neliela aizture un tādēļ pirmajā dienā vispār nevarēju iestādīt pareizo fokusa attālumu – sanāca vai nu maksimāli pietuvināts vai maksimāli attālināts variants un pievilkt līdz vajadzīgajam kadrējumam nesanāca. Vēlāk jau biju informēts par šo objektīva "joku" un kadrēju lēnāk un prātīgāk ar to fokusa attāluma maiņas gredzenu. Šķita, ka tas tikai nedaudz jāpagriež (kā elektronisks slēdzis), nevis jāapgriež pa savu asi kā standarta objektīviem. Tad jau sanāca tīri labi, bet sporta fotografēšanai tas diez vai derēs dēļ nelielās aiztures. Tātad atkal viens mīnuss salīdzinājumā ar Samsung NX300 kit objektīvu. Kā nelielu plusu varētu novērtēt tie, kam ir svarīgi zināt cik tad esam iestādījuši šo fokusa attālumu, jo uzreiz ekrānā parādās fokusa attālums milimetros. Tas ir svarīgi pie objektīvu testēšanas, jo tad var precīzi iestādīt vajadzīgos mm, bet vai ikdienas fotografēšanai tas būs noderīgi, to katram pašam jāizvērtē.
Ceturtais mīnuss objektīvam šķita tā salīdzinoši skaļā darbība pie fokusa attāluma maiņas. Tas laikam dēļ tā, ka objektīvs braukā iekšā un ārā. Toties šo mīnusu kompensē tāds kā slēdzītis objektīva malā ar uzrakstu "Power zoom". Īsti nav saprotams kādēļ uz viena objektīva jābūt diviem fokusa attāluma maiņas gredzeniem/slēdžiem, bet tas otrais strādā salīdzinoši labi un klusi. Tāda sajūta, ka ar gredzenu mēs varam ātri mainīt fokusa attālumu (ar nelielu aizturi) un tad pieslēdzas spēcīgākais motors, bet kad mainām fokusa attālumu ar slēdzi, tad tiek izmantots klusināts motors vai tas pats motors mierīgajā režīmā. Šķiet, ka šis slēdzis paredzēts tieši video filmēšanai, jo fokusa attālums tiek mainīts vienmērīgi lēni bez raustīšanās – gluži kā filmās. Ar roku tik precīzi nesanāk vai daudz un dikti jātrenējas. Manuālās fokusēšanās režīmā šis viens gredzens automātiski pārslēdzas uz asuma ieregulēšanas funkciju, bet "Power zoom" turpina pildīt fokusa attāluma maiņas funkciju.
Vienīgo kit objektīva priekšrocību salīdzinājumā ar Samsung NX300 kit objektīvu, var minēt tikai to, ka tas bija tik maziņš (nebija arī saules blendes un šķiet to arī nevarēs pielikt, jo nav pie kā pieskrūvēt), lai neaizsegtu asistējošo piegaismošanas gaismu, kas šim modelim bija sarkanā krāsā tāpat kā citiem izstrādātājiem. Attiecīgi tumsā fotoaparāts līdz kādiem 3 metriem labāk fokusējās, bet pie 5 metriem jau atkal nespēja nofokusēties pat ar asistējošo gaismu. It kā šobrīd šis esot mazākais kit objektīvs pasaulē, bet kā jau iepriekšējā testā tika minēts, tad Dziesmu un Deju svētku fotografēšanai var izmantot "pankūku" tipa mazos objektīvus, kas ir vēl mazāki.
Testējot autofokusa ātrdarbību, nācās secināt, ka tomēr Samsung NX300 modelim tas ir ātrāks un precīzāks – gan fotografējot, gan filmējot. Samsung NX300 bija daudz mazāk bilžu neasumā, nekā Sony NEX 6. Bet paraugvideo paši variet pārliecināties, ka asumā NEX-6 nespēj noturēt ne braucošu automašīnu, ne arī nofokusēt pietiekamā ātrumā dziedošo Jāņa meitu – paiet pāris sekundes, līdz aparāts nofokusējas. Bet vēlreiz gribu atgādināt, ka man nav speciālas iekārtas, uz kuras vienādos apstākļos varētu notestēt AF ātrdarbību. Tādēļ viss ir tikai tīri subjektīvs iespaids un paši varat mēģināt analizēt safilmēto video materiālu, jo abos variantos filmēts pietiekošos gaismas apstākļos. Turklāt arī objektīvs ietekmē AF ātrdarbību, un to nomainot, mainīsies arī AF ātrdarbība. Iespējams tie daudzie AF punkti un hibrīdā fokusēšanas sistēma Samsung NX300 fotoaparātam tomēr dod būtisku priekšrocību - 105 punkti (fāzes noteikšanas AF) un 247 punkti (kontrasta AF) pret 99 fāzes noteikšanas AF punktiem Sony NEX 6 fotoaparātā. Vienīgais šo autofokusa lēnumu kompensē viena viltīga funkcija – brīdī, kad vispār nefotografējat un fotoaparāts ir ieslēgts, tas pats visu laiku fokusējas (visu laiku strādā autofokuss lēnā un klusā režīmā). Attiecīgi, ja turiet fotoaparātu pareizajā virzienā (vietā), tad tas jau būs nofokusējies pirms gribēsiet fotografēt un pogas spiešanas brīdī fotoaparātam būs jāveic pavisam niecīga korekcija. To gan varētu uzskatīt arī par nelielu mīnusu, jo tas tomēr lieki tērē enerģiju un fotoaparātam ātrāk izlādēsies akumulators. Uzstādījumos nevarēja atrast kā šo AF nefotografēšanas brīdī varētu atslēgt, jo AF sekošanas režīms bija atslēgts un citā vietā nebija iespējas mainīt AF uzstādījumus.
Vēl salīdzinoši lēna fotoaparāta iespaidu ietekmēja tāds apstāklis, ka pēc katra kadra NEX-6 apstrādāja bildi un neļāva fotografēt nākošo. Bija tāda sajūta, ka tam fotoaparātam vispār nav buferatmiņas kurā saglabāt attēlu - ja ātri jāfotografē nākošo kadru, tad kādas sekundes jāgaida, kamēr iepriekšējais ierakstās (ilgums atkarīgs no uzstādītās attēla kvalitātes – JPEG, RAW vai RAW+JPEG). Kad pamaina uzstādījumos uz sērijveida fotografēšanu, tad gan fotoaparāts uzreiz nofotografē divus kadrus pēc kārtas, kas principā ir bezjēdzīgi, ja nevari sērijveidā fotografēt līdz buferatmiņa ir pilna.
Attēla kvalitāte šim fotoaparātam ir labāka nekā NEX-7 modelim, kuram bija pārāk "uzpūsts" tas izmērs un šķita, ka bilde ir interpolēta (digitāli palielināta). Teikšu, ka subjektīvi šķiet attēla kvalitāte identiska Samsung NX300 modelim, bet pie augstākiem iso uzstādījumiem RAW formātā pat labāka, jo tiešām izskatās kā filmas grauds un nav krāsains ķīselis. Pat pie ISO 12800 šķiet sanāk izmantojamas bildes, bet JPEG attēlus tas BIONZ procesors vēl nav iemācījies taisīt. Paraugbildēs paši zemāk varat pārliecināties cik milzīga starpība. Tāpat nav vairāk to standarta kontrastu palielinošo algoritmu – bilde ir ar normālu dinamisko diapazonu un acij baudāma. Vienīgā starpība tad sanāk, ka NEX-6 modelim ir 16.1 MPix, bet NX300 tie ir 20.3 MPix. Daudz nekomentēšu, jo labāk to visu ilustrēs pašas bildes.
Kā redzam bildēs, tad ar krāsām Sony NEX-6 tiek galā lieliski un nav dabīgajā gaismā būtiskas krāsas nobīdes - šķiet acij tīkamas un precīzas.
Ja skatās DxOMark testa rezultātus, tad viņi domā savādāk – NEX-7 modelis ierindots visaugstāk reitingā un no hibrīdkamerām ieņem pirmo vietu. Tad nāk NEX-6 un tikai tad ar dažu punktu starpību Samsung NEX300. Aizdomas, ka to dažu bitu starpību ar aci nevar redzēt dinamiskajā diapazonā vai krāsu telpas plašumā, bet ISO jutību un attēla graudainību mēs pamanām labi un šajā parametrā Sony kamerām rādītāji ir visai dažādi. Ja ņemtu salīdzināšanai BIONZ radītos JPEG attēlus, tad tie ir briesmīgi, bet ja analizējam RAW, tad NEX 7 gadījumā tie ir zem vidējā, bet NEX 6 gadījumā ideāli (labākie starp salīdzinātajiem). NEX-6 fotoaparātam attēls neliekas "uzpūsts", jeb digitāli palielināts un šķiet daudz dabiskāks.
Kā jau iepriekšējā testā rakstīju, tad neesmu video eksperts un tādēļ katrs pats lai novērtē safilmētos video materiālus pilnajā izšķirtspējā Youtube kanālā. Tīri personiski likās autofokuss lēnāk strādā un otrs mīnuss bija ieraksta podziņas novietojums, ko nevar ērti nospiest. Iespējams atkritīs varbūtība nejauši to nospiest, bet pie video ieraksta sākšanas un beigšanas būs tāda nevēlama kameras raustīšanās vai arī ar laiku piešausities to podziņu nospiest. Vēl tīri intuitīvi likās, ka attēla stabilizācija Sony NEX 6 ir nedaudz labāka par Samsung NX300, bet tik pat labi tās varēja būt mirkļa izjūtas un nekādas būtiskas atšķirības tur nav.
Subjektīvi šķiet Sony NEX-6 fotoaparāta priekšrocība, salīdzinājumā ar Samsung NX300, ir tieši elektroniskajā skatu meklētājā, kas tomēr atvieglos kadrēšanu un fotografēšanu spilgtā saulē. Uz tā rēķina Sony zaudē vietu ekrānam, kas līdz ar to ir nedaudz mazāks - 3 collas pret NX300 3,31 collām. Toties nav vairs speciāli jāmeklē pieliekamā zibspuldze, jo tā jau ir integrēta korpusā un uz "karstās pēdas" (hot shoe) jūs varēsiet uzlikt kādu GPS vai citu iekārtu. It kā Samsungam ir labāks ekrāns dēļ OLED tehnoloģijām pret Sony LCD ekrānu, toties NEX 6 modeļa ekrānam ir lielāka izšķirtspēja – 921 000 punkti pret 768 000 punktiem NX300 aparātā. Abiem šiem modeļiem ir vienādi atvāžami ekrāni – tehnoloģija identiska, tādēļ varēs fotografēt gan paceļot fotoaparātu virs galvas vai arī pieliekot fotoaparātu pie zemes.
Jāņem vērā, ka fotografējot ar elektronisko skatu meklētāju mēs vairāk iztērēsim elektroenerģiju un varēsim nofotografēt par 100 kadriem mazāk – nevis 360 kadrus ar LCD izmantošanu, bet tikai 270. Tas šķiet visai neloģiski patērēt par 25% vairāk enerģijas, ņemot vērā, ka elektroniskais skatu meklētājs ir daudzas reizes mazāks par displeju. Par šo skatu meklētāju jau lasījāt pie NEX 7 apskata, ka tas ir viens no labākajiem šobrīd tirgū esošajiem – tam ir aptuveni par 30% lielāka izšķirtspēja nekā konkurentu izstrādājumiem un uz tā rēķina tad laikam tiek nedaudz vairāk zaudēta elektroenerģija.
Pie trūkumiem tomēr gribētos pieskaitīt arī to, ka fotoaparātam nav skārienjutīgā ekrāna kāds tas ir telefoniem, jaunākajiem Panasonic fotoaparātiem un Samsung NX300 fotoaparātam. It kā NEX-7 variantā šķita, ka tīri labi var operēt ar tām daudzajām pogām, kas pie tam vēl ir pārprogrammējamas, bet kad esi pastrādājis ar skārienjutīgo ekrānu, tad tas šķiet labāks variants, jo vari ātri nofokusēties vajadzīgajā vietā, ātri pa izvēlnēm saspiest vēlamo, nevis spaidīt podziņas pa labi un kreisi. Varbūt kādam tas nešķitīs trūkums, tādēļ tas katram pašam jāizvērtē.
Slēdža ātrums ir visai labs – līdz 1/4000s, bet jau iepriekš testētajam Samsung NX300 tas ir nedaudz labāks – 1/6000s. Kopējie fotoaparāta izmēri ir visai līdzīgi un Samsung modelis ir tikai par dažiem milimetriem mazāks. Abiem šiem fotoaparātiem jau ir integrēts Wi-Fi un tādēļ nebūs jāpērk speciālās Wi-Fi atmiņas kartes, kā arī ar savu mobilo varēsiet skatīties attālināti fotoaparāta skatu meklētājā un palaist fotoaparātu. Iespējams tas varētu būt svarīgi tiem, kas nodarbojas ar aero fotografēšanu, jeb attālinātu fotografēšanu no kāda lidaparāta. Tad pašiem vēl jāsalīdzina cik tālu darbojas Sony un Samsung Wi-Fi.
Nobeigumā gribējās pateikt to, ka no Sony tika gaidīts daudz vairāk, jo nepamet apziņa, ka tie šobrīd hibrīdkameru lauciņā ir vieni no spēcīgākajiem. Tomēr daudzas lietas praksē izrādās ne tik foršas, piemēram, objektīvs, AF ātrdarbība, ekrāns bez skārienjutības utt. No lielākajiem plusiem tieši šim hibrīdkameras modelim varētu izcelt attēla kvalitāti pie augstiem ISO, ja fotografēsiet RAW režīmā.