Pagājušā nedēļā notika Sony fotokameru NEX-7, NEX-5N un NEX-F3 prezentācija LU Botāniskā dārzā. Iespējams daudzi nāca uz Jāņa Deinata meistarklasi (foto apmācību) vai fotokonkursu, kur balvā bija diktofons, bet man pamatā interesēja Sony stāsts par viņu jaunradītajām kamerām. Parasti šādās prezentācijās parāda tādas lietas, ko pats internetā palaid garām, lasot tīri tehnisko specifikāciju. Atzīšos, ka nebiju velti gājis, jo pirmo reizi fotografēju ar Sony hibrīdkameru un iespaids visai pozitīvs.
Protams, būs arī negatīvā puse, bet par to visu pēc kārtas. Ne par velti Sony NEX-7 šogad ieguva TIPA godalgu kā labākā kompaktsistēmas fotokamera. Sony NEX-5N priekšgājēja Sony NEX-5 savukārt jau 2010-2011 ieguva EISA godalgu. Jau rakstījām, ka šīs balvas ir viens no nopietniem fotoaparāta novērtējumiem un palīdz izvēlēties savu nākamo fotokameru. Iespējams tieši Sony varētu būt jūsu nākamā fotokamera, jo progress foto jomā ir ievērojams. Tā kā NEX-7 skaitās savā klasē labākā no pārējām prezentētajām fotokamerām, tad pamatā aprakstīšu tikai šo modeli, jo tas arī tika iedots visiem testēšanā. Visām 3 fotokamerām kā kit objektīvs standartā nāk Sony E 18-55mm f/3.5-5.6 OSS, kas ir visai kvalitatīvs objektīvs, lai varētu fotografēt pat ar NEX-7 izšķirtspējā 24Mpix. Pārējām 2 fotokamerām (NEX-F3 un NEX-5N) izšķirtspēja ir tikai 16Mpix, bet pēc praktiskās fotografēšanas pieredzes šķiet, ka ar to pilnīgi pietiktos, jo 24MPix tam mazajam APS-C izmēra sensoram ir par daudz. Bilde tiek bojāta jau pie ļoti zemiem ISO, bet virs ISO 800 tā ir ļoti briesmīga. Jānis Deinats gan stāstīja, ka ļoti apmierināts ar attēla kvalitāti, bet man tāda kvalitāte neliekas visai laba. Tiesa, Deinats minēja, ka labi tas izskatās melnbaltajā variantā, jo atgādina filmas graudu. Tam gan daļēji varētu piekrist, bet mēs taču gribēsim arī krāsainās bildes un ko tad? Ievietošu pāris bildes, lai paši varat pārliecināties kāda attēlam ir kvalitāte pie dažādiem ISO.
Var redzēt, ka attēlu ļoti sabojā iestrādātais Bionz procesors, jo lielo graudu uztaisa vienā putrā – Deinata seja praktiski vairs nav atpazīstama. Bet ja atveram šo bildi ar Adobe Camera RAW, tad tas viss izskatās jau daudz maz pieņemamāk un ja to vēl pārvēršam melnbaltajā variantā, tad jau liekas, ka esam fotografējuši ar kādu melnbalto filmu. Tāpat fotografējot standarta JPEG ar Bionz procesora apstrādi, redzam, ka pazūd detaļas gan gaišajās, gan tumšajās vietās – tātad, tiek samazināts bildes dinamiskais diapazons un bildei tiek palielināts kontrasts. Tas iespējams patiksies amatieriem, kam uzreiz gribās skaistas bildes, bet profesionāļiem tas varētu ļoti nepatikt. Varbūt uzstādījumos to var kaut kur pamainīt un iegūt labākus rezultātus, bet tad to laikam vajadzēs pašiem testēt un skatīties. Tomēr risinājums ir – fotografējiet RAW un paši apstrādājiet bildes bez Bionz drakoniskās apstrādes. Varbūt fotoaparātos ar 16Mpix šī apstrāde būs ne tik briesmīga, jo attēls nebūs tik trokšņains pie augstākiem ISO. Nez vai jums vispār tos 24 MPix vajadzēs. Ja runājam par dinamisko diapazonu, tad noteikti būtu jāpiemin elektroniskais skatu meklētājs (EVF). Iespējams tas ir labākais no elektroniskajiem skatu meklētājiem pēc daudziem parametriem, piemēram, tam ir 2,3 MPix XGA OLED ekrāns, var redzēt digitālo līmeņrādi utt., bet ja esat lietojuši optisko skatu meklētāju, tad šis jums liksies nelietojams fotografēšanai. Ja godīgi, tad fotografējot no rokas, un skatoties 3 collīgajā ekrānā, kas pie tam vēl bija lokāms, rezultātu varēja apskatīt daudz pateicīgāk. Galvenais trūkums elektroniskajam skatu meklētājam ir tāds, ka dinamiskais diapazons ir tā sašaurināts, ka visas tumšās vietas ir gandrīz melnas un gaišās vietas ir visas izdegušas. Grozāmajā ekrānā nav tik traki, bet JPEG bildē ir vēl normālāk, bet kā jau iepriekš rakstījām un parādījām piemēros, tad no RAW var iegūt pavisam labus rezultātus. Sanāk, ka fotografējot ar EVF jums ir aptuveni jāiztēlojas, ka tur tās tumšās vietas tomēr būs izgaismotas un gaišās arī būs redzamas. To laikam varētu praktizējoties apgūt. Daļēji jau tas ir tā kā pa miglu fotografēt vai kā ar filmiņu, kad gala rezultātu redzēsiet tikai tad, kad filmiņa būs attīstīta. Tomēr, pateicoties EVF, tiek ieekonomēts uz fotoaparāta izmēriem un tagad varat iegūt tādas pašas kvalitātes attēlus kā ar digitālo spoguļkameru, tikai izmēri ir kā ziepju traukam (kompaktkamerai). Protams, fotografējot kāzas tas varētu izskatīties nedaudz jocīgi, bet rezultāti būs tādi paši kā ar lielo spoguļkameru. Vēlāk paskatīsities paraug attēlus.
Ja nedaudz vēl paanalizējam Bionz procesora apstrādi vai arī fotoaparāta standarta uzstādījumus, tad īsti nepatika, ka visi JPEG un RAW attēli standartā tika saglabāti ar 350 DPI. Domājams, daudzi nemaz nezina kas tas ir un paši neko nemainīs uzstādījumos. Tādēļ tas varētu sagādāt parastiem lietotājiem problēmas, kas vēlēsies savas bildes publicēt internetā, jo nesapratīs, kādēļ publicējot bildi internetā, tai mainīsies kvalitāte. 350 DPI būs vajadzīgs drukai, nevis publicēšanai internetā.
Kad ar attēla kvalitāti esam tikuši skaidrībā, tad otrs svarīgākais aspekts būtu autofokuss. Man nav liela pieredze ar hibrīdkameru sistēmām un to autofokusa ātrdarbību, bet šai kamerai tas šķita apmierinošs. Lielo sportu, protams, nepafotografēsiet, jo autofokuss nav tik ātrs kā profesionālām Canon vai Nikon spoguļkamerām ar ultraskaņas piedziņas objektīviem, toties objektīvs ir kluss, kas ir ļoti svarīgi video uzņemšanai ar skaņu. Asumu var regulēt arī manuāli, ko maina nevis kā citiem ar slēdzīša vai pogas palīdzību, bet ar uzstādījumiem fotoaparātā. Asums tiek iestādīts visai precīzi, bet ir grūtības tumšākos apstākļos, kur nav kontrastainas detaļas. Pat asistējošā sarkanā piegaismošanas lampiņa nespēja vietām palīdzēt. Tomēr Sony ir izstrādājuši visai interesantu adapteri LA-EA2, kas nav vienkāršs adapteris, lai varētu pieskrūvēt dažādus A-mount bajonetes objektīvus. Šajā adapterī ir iestrādāta puscaurspīdīgā spoguļu sistēma (Translucent Mirror Technology), kas palīdz tad arī ātrāk fokusēties, jo uzreiz darbojas fāzes nobīdes autofokuss. Interesanti, ka vēl ir citi adapteri, kas ļauj pieskrūvēt Sony fotoaparātam praktiski jebkuras sistēmas objektīvu, piemēram, Canon, Nikon un pat Zenit vai Kijev objektīvus. No malas tas viss izskatās visai jocīgi, kad ziepju traukam pieskrūvē pamatīgu trubu, piemēram 300mm f/2.8. Tā kā NEX fotoaparātiem ir savas bajonetes Sony E, tad droši vien šo adapteri vajadzētu piepirkt, lai varētu izmantot plašāku objektīvu klāstu. Tātad piepērkot šo pāreju, mēs iegūstam gandrīz pilnvērtīgu spoguļkameru, tikai bez optiskā skatu meklētāja. Interesanti ir tas, ka pieliekot šo LA-EA2 pāreju, jums fotoaparātā aktivizēsies objektīva kalibrēšanas iespēja. Standartā Sony šo iespēju ir atslēdzis, jo laikam uzskata, ka E-bajonetes objektīvi strādā pietiekami precīzi un tur nekas vairs nav jākalibrē. Tomēr, pieskrūvējot dažādus citas sistēmas objektīvus, kalibrēšana var lieti noderēt.
No ātruma viedokļa, interesants parametrs varētu būt 10 kadri sekundē, ko spēj gan NEX-7, gan NEX-5N. Tas ir profesionālo fotoaparātu cienīgs fotografēšanas ātrums un vietām varētu noderēt. Tas, ka nelēkā spogulis, ļaus izmantot autofokusa sekošanas iespējas pilnībā, kā arī mazāk kratīs fotoaparātu un ļaus iegūt asākus attēlus. Izstrādātāji apgalvo, ka šim fotoaparātam esot mazākā slēdža aizture pasaulē starp visām fotokamerām ar maināmiem objektīviem – tikai 0,02 sekundes. Īsti šim parametram nav jēgas, jo tā ātrumu ierobežo fokusēšanās ātrums. Attiecīgi ar profesionāliem fotoaparātiem jūs nofokusēsities ātrāk un arī ātrāk iegūsiet fotouzņēmumu.
Vēl atšķirīgais visām 3 fotokamerām ir skārienjutīgais ekrāns, kurš ir tikai NEX-5N modelim. Bet par to neieteiktu pārāk skumt, jo visas pogas ir pārprogrammējamas un to ir samērā daudz. Vizuāli neizskatās daudz, bet reāli ir ļoti daudz – pāris skrūvējamie rimbulīši, viena džoistika tipa poga un tad pāris pogas tāpat pa dažādām brīvām vietām. Toties NEX-5N modelim nav iebūvētās zibspuldzes (nāk klāt atsevišķi pieliekamā komplektā), atšķirībā no pārējiem diviem modeļiem. To nāksies tad piepirkt klāt. NEX-7 modelim ir lielāka iespēja koriģēt ekspozīciju – līdz pat ±5 E V, atšķirībā no ±3 EV pārējiem modeļiem. Tāpat fotoaparātu modeļiem atšķiras smagums: NEX-7 400g, NEX-F3 314g un NEX-5N tikai 269g. Šie fotoaparāti ir neticami maziņi un neticami viegli. Ideāls fotoaparāts ekskursijām, kur negribas ņemt līdzi lielās fotosomas. Iespējams arī kādos koncertos vai pasākumos, kur var ierasties tikai ar kompaktkamerām, tad šis būtu ideālākais variants, jo dod tādu pašu attēlu ārā kā lielie fotoaparāti.
Vēl no fotoaparāta iespējām, daudziem varētu patikt panorāmas režīms, jeb 3D Sweep Panorama. Atliek nospiest slēdža pogu un novilkt ap sevi fotoaparātu un tas pats salīmēs panorāmas bildi. Līdzīga sistēma ir Anti Motion Blur, kad tiek izvēlēts viens labākais kadrs no vairākiem safotografētajiem, vai arī Auto HDR, kad tiek savienoti vairāki kadri, lai iegūtu plašāku dinamisko diapazonu. Nebūs jums pašiem pie datora jāpavada daudz laika apstrādājot, jo to jau jūsu vietā izdarīs fotoaparāts. Tāpat arī efekts "Miniature" būs daudziem interesants, jo ļaus iegūt tilt-shift attēlu, kas dabas skatu (parasti no augšas) pārveidos par miniatūru lego pilsētiņu. Vēl bija viens interesants efekts, kuram nosaukumu diemžēl neatceros, bet tas visu attēlu melnbaltizēja un atstāja vienu krāsu – dzeltenu, sarkanu vai iespējams kādu citu krāsu pēc izvēles. Tātad visu šo efektu cienītājiem vairs nebūs jāsēž pie datora un jāveido šādas bildes, jo to jau izdarīs fotoaparāts jūsu vietā. Tikai būs jāapbēdina tos, kas gribēs fotografēt RAW vai RAW+JPEG, jo izrādās visi šie efektu filtri un iespējas atslēdzas, tiklīdz gribiet arī RAW attēlu.
Vēl beigās no trūkumiem gribētos pieminēt jocīgo SD atmiņas karšu formātu. Iespējams nemācēju darboties ar šo atmiņas karti, bet situācija bija ļoti jocīga. Šo atmiņas karti neatpazina karšu lasītājs. Tāpat šo SD atmiņas karti neatpazina HyperDrive COLORSPACE UDMA iekārta - paziņoja, ka nespējot nolasīt FAT3 vai kaut kas tamlīdzīgs. Tā kā fotoaparāts jau bija atdots un to nevarēja piespraust pa taisno pie datora, tad paveicās, ka bija Sony VAIO klēpjdators ar SD atmiņas karšu lasītāju. Tas bez grūtībām nolasīja datus. Tāpat jāatgādina, ka šim fotoaparātam nav blīvējuma. Labi, ka baterija un atmiņas karte liekas no apakšas. Arī objektīvs neizskatījās pārāk blīvēts, kā arī daļa objektīva virzījās iekšā un ārā - tātad lielas iespējas saskrāpēt ar smiltīm vai netīrumiem.
Kopumā ņemot šo Sony NEX-7 fotoaparātu var ieteikt ļoti daudziem – tiem, kam patīk uzreiz iegūt apstrādātus attēlus, kā arī profesionāļiem kā otru rezerves fotokameru, ko visur paķert līdzi un aizvietot īsto darba kameru, ja ar to gadījumā kaut kas notiek. Attēli sanāk kvalitatīvi, bet nu protams, ir dažādi ierobežojumi. Ar speciālo pāreju jūs pat varēsiet lietot sava pamatfotoaparāta objektīvus. Tikai par šo sistēmu labāk pameklējiet papildus informāciju internetā, jo pats no nenotestēju. Kā jau sākumā rakstījām, tad fotoaparāts atstāja visai pozitīvu iespaidu un ja fotoaparāts NEX-7 ar visu kit objektīvu maksā ap 810Ls, tad tas ir vērtīgs pirkums par šādu naudu, jo iegūsiet tādu pašu attēla kvalitāti kā ar daudz dārgākām spoguļkamerām. Protams, ir savi trūkumi un neērtības, par ko jau pirmīt rakstījām, bet ja jums tā nav darba kamera un nav jāstrādā ikdienā, tad tas jūs varētu dikti priecēt.
Otrajā lapā variet apskatīt attēlus, kas tapa turpat prezentācijā speciāli tam atvēlētajā laikā, jeb aptuveni kādā pusstundā ar kit objektīvu un bez nekādas apstrādes.