Reti sanāk praktiski notestēt dažādas fotokameras, jo iespējams nerakstu tikai pozitīvās lietas par apskatāmajām fotokamerām. Pozitīvās lietas tāpat var izlasīt reklāmrakstos un daudzos ārzemju resursos. Arī tehnisko specifikāciju atrast varēs izstrādātāju mājas lapā. Tādēļ šoreiz par to, kas varētu noderēt un nenoderēt praktiski darbojoties ar šo fotoaparātu, kā arī par to, ko īsti nevar izlasīt reklāmrakstos. Nelielu salīdzinājumu veikšu ar tādu fotokameru kā pagājušā gadā aspkatīto Sony NEX-7, jo tās ir vienas klases fotokameras, ļoti līdzīgas un pats esmu aptaustījis/notestējis. Vēl senāk tika apskatīta Panasonic Lumix DMC-G1 fotokamera un pirmais iespaids ir tāds, ka daudz nekas nav mainījies un visi šie hibrīdfotoaparāti ir samērā līdzīgi.
Joprojām uzskatu, ka tie nav paredzēti profesionālai fotografēšanai, jo autofokuss nestrādā tik ātri kā profesionālajām fotokamerām, kā arī tumšākos apstākļos ar šīm hibrīdkamerām ir grūti nofokusēties. It kā visi raksta, ka tieši viņu kamerai ir ātrākais autofokuss, bet praktiskā darbībā to niecīgo starpību neizjūtu un šķiet visas samērā ātras, bet tik un tā nedaudz lēnāk fokusējas par spoguļkameru ar labu objektīvu. Pirmajai Panasonic hibrīdkamerai bija ātrs kontrasta detektēšanas autofokuss, Sony NEX-7 bija arī tāds pats autofokuss, bet ja pievienojāt speciālo adapteri LA-EA2 (bajonetes pārveidotājs), tad tas jau nodrošināja fāzes nobīdes autofokusēšanos. To pāreju un attiecīgi autofokusa ātrumu neesmu testējis. Toties Samsung gājuši vēl tālāk un bez visādiem speciāliem adapteriem ieviesuši savā fotoaparātā fāzes noteikšanas autofokusu. Bet viss nav tik vienkārši. Izrādās tas nav parasts fāzes noteikšanas autofokuss, bet hibrīda autofokusa sistēma, jo apvieno fāzes noteikšanas un kontrasta autofokusus. Fāzes noteikšanas autofokuss gandrīz momentāni nosaka attālumu līdz objektam, bet kontrasta autofokuss iestata optimālo fokusu. Ievērības cienīgs ir arī kopējais AF punktu skaits - 105 punkti (fāzes noteikšanas AF) un 247 punkti (kontrasta AF). Tik daudz AF punktu nav pat visprofesionālākām Canon un Nikon fotokamerām. Ja godīgi, tad pagaidām nezinu nevienu kameru kurai to būtu tik daudz. Bet tai pat laikā īsti nesaprotu priekš kam nepieciešami tik daudz. Iespējams tas tikai apgrūtina/palēnina fokusēšanos.
Testam netika piešķirts pietiekami "gaišs" objektīvs un bija tikai kit objektīvs ar f/3.5-5.6, tādēļ grūti salīdzināt datus uz papīra ar to kas dzīvē, jo ar šo objektīvu nedaudz tumšākā telpā jau bija grūtības fokusēties. Korejiešu inženieri vēl nedaudz kaut ko pārkombinējušies savā NX300 fotoaparātā, jo tumšos apstākļos palīgā nāk asistējošā zaļā piegaismošanas gaisma, kas ir salīdzinoši tuvu objektīvam un ja uz standarta (kit) objektīva ir uzlikta saules blende, tad tā traucē šai gaismai un pa centru nofokusēties nav iespējams. Vai nu jāfokusējas labajā malā (kur zaļā asistējošā gaisma trāpa) vai jāfotografē bez saules blendes. Nez kā tur būs, ja uzliks vēl kādu lielāku objektīvu. Tīri subjektīvi likās, ka tieši Samsung NX300 fotoaparātam šobrīd ir visātrākais autofokuss starp iepriekš minētajiem (Sony un Panasonic). Lielu aizturi manīt nevarēja un gaišos apstākļos reizēm šķita, ka pat fokusējās labāk un ātrāk nekā profesionālā spoguļkamera ar "lēnāk reaģējošu" objektīvu. Mierīgi var nofokusēt un nofotografēt braucošu mašīnu. Samsung pārstāvis Jay Kelbley apgalvo, ka NX300 fotoaparātam šobrīd esot iespējams ātrākā AF sistēma pasaulē – tātad vēl ātrāka par profesionālajām Canon un Nikon spoguļkamerām, pat nerunājot par Panasonic, Sony, Olympus un tamlīdzīgām kompānijām. Tie protams ir marketinga triki un nez vai praksē lietotājs to īpaši izjutīs, jo pārākums nav mērāms 2 vai vairāk reižu. Apstrīdēt šo faktu negribu, jo nav speciālas iekārtas uz kuras varētu salīdzināt pie vienādiem apstākļiem šo autofokusa ātrdarbību, bet internetā gan jau varēs kādu nopietnāku un neatkarīgu testu atrast par šo tēmu.
Patika, ka nofokusēties ļoti ātri vajadzīgajā vietā var ar pirksta nospiešanu attiecīgajā vietā uz ekrāna. Attiecīgā vieta (nofokusētā) parādās iezīmētā zaļā kvadrātiņā un ir skaidrs vai būsi trāpījis asumā nepieciešamo vai nē. Ja tikmēr fotoaparāts rokās izkustās, tad sistēma atceras to vietu kur fokusējāties un turpina "uzturēt" fokusu šajā vietā.
Patīkami bija strādāt arī ar manuālo fokusēšanās sistēmu. Ja parastajā skatu meklētājā es ar grūtībām varu smalkajās detaļās redzēt atšķirības kur iestādīju asumu, tad te man fokusējamā vieta izlec palielinājumā (laikam 5x) uz lielā ekrāna un es ļoti precīzi iestādu asumu tajā vietā kur vēlos.
Vēl no šāda tipa fotoaparātu lielajiem mīnusiem var minēt, ka nav optiskā skatu meklētāja. It kā Sony NEX-7 bija laba digitālā actiņa, kas spilgtā saules gaismā palīdz saprast ko fotografē, toties ar tādu digitālo "monitoriņu/ekrāniņu" ilgstoši fotografējot mēs bojājam redzi, kā arī nevar tik smalkas detaļas saskatīt kā ar optisko actiņu (skatu meklētāju). Diemžēl Samsung NX300 fotoaparātam nav elektroniskā skatu meklētāja standarta komplektācijā. To it kā varot nopirkt atsevišķi un pievienot zibspuldzes karstās pēdas vietā (hot shoe), bet tad nevarēsiet lietot zibspuldzi vai GPS10 iekārtu, kas arī pieslēdzami pie šīs pašas karstās pēdas. Fotoaparātam ir AMOLED skārienjutīgs 84 mm (3,31 collas) ekrāns, kas salīdzinājumā ar NEX-7 3 collām ir nedaudz lielāks un nedaudz kvalitatīvāks. Abiem fotoaparātiem šis ekrāns ir grozāms 90 grādu leņķī, lai pieliekot pie zemes jūs redzētu ko fotografējat un ja paceļat rokās augšā, tad lai viss būtu redzams 45 grādu leņķī. It kā abas kompānijas raksta, ka ir tehnoloģijas, lai samazinātu atspīdumus un pat spilgtā saulē varot redzēt visu ekrānā, bet diemžēl praksē var redzēt ko citu - saulē ir ļoti grūti redzēt detaļas, saprast krāsas un kontrastus. Iespējams pie visa var pierast un ar laiku jau būsiet aptuveni sapratuši kā tas izskatīsies gala variantā. Ja fotografējat ar savu Samsung vai iPhone telefonu, tad visticamāk jau ziniet kāda ir atšķirība fotografējot, salīdzinājumā ar optiskā skatu meklētāja fotoaparātiem. Toties ļoti ērti ar pirkstu uz lielā ekrāna var saregulēt visas operācijas un uzstādījumus.
Samsung NX300 fotoaparātam ir 20,3 megapikseļi, kas manā skatījumā sākotnēji šķiet optimālāk pret Sony 24 megapikseļiem uz to pašu APS-C sensora izmēru. Šiem mārketinga skaitļiem parasti nevar ticēt un ir jāskatās reālas bildes, jo tad jau Nokia telefons ar 41 Mpix fotoaparātu pārspētu visus šos fotoaparātus kopā ņemtus. Šis APS-C sensors ir tāds pats kā amatieru klases spoguļkamerās. Tiesa Micro Four Thirds sensors (pieminētais Panasonic) ir par 40% mazāks ar visām no tā izrietošajām sekām – mazāka attēla kvalitāte, lielāks asuma dziļums utt. Tātad tīri teorētiski Sony un Samsung sensoriem jābūt piemērotākiem kvalitatīvu fotoattēlu iegūšanai. Proporcionālo sensora izmēra salīdzinājumu var redzēt te.
Par Sony NEX-7 jau pieminētajā rakstā lasījāt, ka pat pie zemiem ISO parametriem, attēla kvalitāte ir viduvēja – nedaudz par daudz tos megapikseļus salikuši un bildei detaļas izsmērējas - šķiet, ka attēls ir interpolēts (digitāli palielināts). Pie lielākiem ISO arī varējāt redzēt diezgan viduvējus rezultātus. No Samsunga vēsturiski neko dižu negaidīju, jo diezgan jauns un nenopietns spēlētājs foto tirgū – tikai 2002.gadā parādījās pirmās digitālās kompaktkameras, bet kaut kur 2006.gadā arī pirmās spoguļkameras. Vienīgā vērā ņemamā lieta foto jomā bija 1995.gadā nopirktā vācu kompānija "Rollei", kuru vēlāk atkal pārdeva. Visticamāk ieguva zināšanas par stikliem, kuri tiek izmantoti pat Swiss Šveices pulksteņos. Par Samsung attēla sensoriem man ir mazas zināšanas un vēl mazāka pieredze. Par Sony ir skaidrs, ka viņi šos sensorus ražo ne tikai sev, bet arī Nikon un citām fotokameru ražošanas kompānijām, kas savukārt uzlabo apstrādes algoritmus un bieži iegūst labākus rezultātus par pašu Sony. Skaidrs tikai tas, ka Samsung ražo gandrīz visu, jo ir pasaulē liekākais IT uzņēmums, otrs lielākais kuģu būves uzņēmums, viens no lielākajiem celtniecības uzņēmumiem utt. Līdz šim ir bijis pieņēmums, ja jau ražo visu, tad neko prātīgu, jo kas der visam, tas neder nekam. Tomēr uz Samsungu šo teicienu nevar piemērot un ja godīgi, tad attēla kvalitāte mani šokēja. No parasta objektīva manuprāt tiek iegūta ļoti augsta kvalitāte pie dažādiem ISO uzstādījumiem. Diemžēl uz raksta tapšanas brīdi nav DxoMark sensoru testu rezultāti, tādēļ tās varbūt ir tikai manas pirmās emocijas, kad neko dižu negaidīju, bet rezultāts ir lielisks. Labāk lai runā attēli paši par sevi.
Var redzēt, ka JPEG apstrādes algoritms ir visai čābīgs tāpat kā Sony fotokamerai pie lieliem ISO uzstādījumiem, bet rezultāts RAW formātā pat pie ISO 6400 ir ļoti pieņemams un salīdzinājumā ar to pašu Sony kā diena pret nakti.
Nelielas problēmas varētu sagādāt fotoaparāta veidotie RAW faili, kas tiek glabāti .SRW formātā. Sākumā bezmaksas FastStone Image Viewer 4.6 nesaprata šo attēla formātu, bet uzinstalējot jaunāko 4.8 versiju viss notiekas – attēli tiek atpazīti automātiski. Patīkami ir tas, ka fotoaparātam standartā līdzi tiek dota licenzēta Adobe Photoshop Lightroom 4.1 versija no 2013.gada janvāra, bet tur klāt arī papīrītis, kurā rakstīts, ka šobrīd šī versija nesaprotot RAW (SRW) formātu. Programma tikšot atjaunināta 2013.gada aprīlī un tad jūs par to Lightroom informēšot. Papildus informāciju par atjauninājumiem varēšot atrast šajā Web lapā. Kā redzams šajā lapā, tad programma bez maksas atjaunosies uz versiju 4.4 un tā jau spēs darboties ar jauno Samsung RAW formātu SRW. Nav mans fotoaparāts un tādēļ neinstalēju šo programmu, lai pilnībā pārbaudītu funkcionalitāti, bet ticēsim rakstītajam. Arī Adobe Photoshop 6 versija spēj jau saprast šos RAW failus un atver bez problēmām.
Savdabīgi liekas, ka katra kompānija foto apstrādē pieiet savādāk, piemēram, Sony NEX-7 ar Bionz procesora apstrādi savus JPEG attēlus veidoja "apcirptus" – samazināja dinamisko diapazonu, lai bildes būtu kontrastainākas un izteiksmīgākas pat bez īpašas apstrādes. Samsung savukārt ar DRIMe IV attēlu apstrādes procesoru iet citu ceļu – jau standarta variantā piedāvā fotografēt ar paplašinātu dinamisko diapazonu (Smart Range+ režīmā). No vienas puses tā ir daudz nopietnāka pieeja fotogrāfijai, bet no otras puses personīgi man tas risinājums ne visai patika, jo ir sajūta, ka lietots lēts HDR apstrādes algoritms. Tiesa tas RAW bildēs īsti neparādās, ja atverat ar Adobe Camera RAW programmu. Toties ar iepriekš pieminēto FastStone Image Viewer var aplūkot RAW tieši tādā formātā kā JPEG attēls – tas ir ar visu šo paplašināto dinamisko diapazonu. Ja godīgi, tad kaut kā digitāli samākslotas bildes izskatās šajā režīmā – it kā būtu slikts HDR attēlu apstrādes algoritms bijis un vēl šķiet tiek laboti optiskie kropļojumi, nocērtot malas un izveidojot attēlu plakanāku. Tādēļ RAW failu atverot ar Adobe programmu, jūs pats varēsiet pieregulēt kā parastu attēlu šo formātu un pēc tam ar Adobe iestrādātiem HDR algoritmiem iespējams uztaisīt labāku HDR attēlu ar paplašinātāku diapazonu. Šī "Smart Range+" funkcija ir automātiski jau jaunam fotoaparātam standartā. Tādēļ, ja jums nepatiksies šāda HDR tipa bildes, tad to var atslēgt. Lai saprastu atšķirības, tad viens un tas pats kadrs ar "Smart Range+" JPEG formātā un RAW atvērts ar Adobe programmu un saglabāts bez izmaiņām:
It kā fotoaparāta izvēlnē pie "Smart Range+" parādās arī HDR, bet blāvā (neaktīvā) krāsā un to nekādi nesanāca ietestēt. Iespējams nepareizās izvēlnes spaidīju vai nelasīju manuāli, bet Samsung foto lapā ir aprakstīta tā metode ar Photoshop, ko iepriekš minēju. Vēl tur minēts Rich Tone režīms, bet tas nav tas. Tas pārsvarā paspilgtina krāsas, kaut gan arī fotografēja divus vai pat 3 kadrus uzreiz un tad pats samontēja tos kopā.
Fotografējot ar šiem dinamiskā diapazona palielinošiem režīmiem, fotoaparāts ātri "aizsitas" ciet, it īpaši ja vēl ir RAW+JPEG. Tādēļ nepatika tas, ka īsti nevar saprast kādēļ pēkšņi nevari vairs pafotografēt, jo vienīgā indikācija par to, ka fotoaparāts vēl strādā, bija lampiņa, kas mirgoja un norādīja uz to, ka dati tiek rakstīti atmiņas kartē. Domāju šis fotoaparāts īsti sportam ar daudziem kadriem sekundē nederēs, kaut gan fotografēšanas ātrums ir pat 8,6 kadri sekundē, kas ir vairāk nekā labi. Ja uzstādām "uzliesmojums" režīmu, tad 5 Mpix izmērā varam pat 30 kadrus sekundē nofotografēt un tāds ātrums nav pat vislabākajam Canon profesionālās sērijas fotoaparātam.
Arī slēdža ātrums šim hibrīdfotoaparātam ir ātrākais savā klasē – 1/6000 sec. Piemēram, tam pašam Sony NEX-7 ir 1/4000 sec.
Attēla sensoram ir arī putekļu kratītājs ar kratīšanas frekvenci 60.000 reizes sekundē, bet tas standarta uzstādījumos ir atslēgts. Tādēļ paši izdomājiet vai zaudēsiet sekundi pie fotoaparāta izslēgšanas vai tīrīsiet kaut kad vēlāk manuāli. Tīri loģisks variants tādā ziņā ir citiem ražotājiem, kur šī sesnsora tīrīšana ieslēdzas tad kad izslēdzat fotoaparātu.
Par video neko daudz nevaru komentēt, jo šķiet, ka strādāja viss ideāli – automātiskais autofokuss filmēšanas režīmā, kas nav lielākai daļai DSLR. Autofokuss spēja fokusēties arī uz braucošām mašīnām. Video palaišana un apstādināšana ar atsevišķu pogu. Izšķirtspēja Full HD 1080p 1920x1080 60 P. Filmēšanas laikā var mainīt diafragmas atvērumu un slēdža ātrumu, ko arī spēj tikai retais fotoaparāts. Video filmēšanai var pielietot tos pašus mākslinieciskos efektus, kas pieejami fotogrāfijai. No mīnusiem var minēt, ka ir stereo skaņa, bet nav iespējas pieslēgt ārējo mikrofonu.
Ja esiet eksperti video jomā, tad variet apskatīt no rokas safilmēto ar standarta kit objektīvu, kuram ir arī OIS (stabilizācija). Vēlams pilnā ekrānā un HD kvalitātē Youto.be mājas lapā, kas ir ļoti tuvu oriģinālam.
Interesants ir zibspuldzes risinājums – tā vienkārši ir pieliekama, ja gadījumā nepieciešama. Tādejādi pašam fotoaparātam tiek samazināti izmēri, ja ikdienā zibspuldze jums nav nepieciešama. Zibspuldze darbojas no fotoaparāta akumulatora un ir ļoti maziņa, bet pietiekami jaudīga lai līdz kādiem 10 metriem varētu nogaismot nepieciešamo objektu. Pie trūkumiem varētu minēt, ka nav padomāts par ārējo zibspuldžu tālvadību. Vienīgais tad jāpērk radiopalaidējs un uztvērējs vai arī pēc vecās metodes – ar gaismas impulsu, kas nav visai ērti, ja vēl kāds fotografēs ar zibspuldzi. Tiesa šis trūkums ir praktiski visām hibrīdtipa fotokamerām.
Toties nedaudz sarūgtināja fotoaparāta akumulatora lādēšanas iekārtas neesamība. Līdzi nāk tikai USB vads ar kuru pieslēdzaties pie datora un tādā veidā uzlādējiet fotoaparāta bateriju, kā arī variet pārlādēt bildes/video datorā. Bet varbūt tas ir vienkārši vecs pieradums lādēt akumulatoru ar lādētāju un varbūt šādi ir pat ērtāk – kamēr lādējat bildes datorā, tikmēr arī fotoaparāts pats uzlādējas. Vienīgais, ja jums būs vēl viens akumulators, tad to nevarēsiet uzlikt lādēties, kamēr fotografējat ar otru. Tā kā fotoaparātam ir lielais ekrāns kurš nepieciešams fotografējot, tad arī kadru daudzums sanāk salīdzinoši maz – kaut kur ap 300 kadriem ar vienu uzlādi. Iespējams rezerves akumulators pat lieti noderētu, ja dodaties kādā tālākā ekskursijā bez datora, kā arī papildus nopērkamais lādētājs. Uzreiz gribētos arī piebilst, ka Samsung komplektā, cenu samazināšanas nolūkos, nav iekļāvuši arī HDMI kabeli.
Fotoaparāta izskatu lai katrs lietotājs pats novērtē, bet man tīri vizuāli šķita ok un nebija tāda lēta plastmasas fotoaparāta sajūta, atšķirībā no daudzām iesācējlīmeņa DSLR kamerām. Korpuss ir no metāla un bajonete arī. Iespējams, tas piedod papildus svaru, toties nav vairs spēļmantiņas sajūta.
Laika trūkuma dēļ netika notestēta WiFi iespēja, tādēļ vienkārši pateikšu ka tāda jau ir iestrādāta pašā fotoaparātā un nav nepieciešamība iegādāties speciālās WiFi zibatmiņas. Tātad atkal varēsiet ietaupīt naudu un varēsiet bildes uzreiz ielādēt datorā jau fotografēšanas brīdī vai savā sociālajā profilā, kā arī vadīt pašu fotoaparātu no attāluma, piemēram, ar savu telefonu. Vēl ir tāda fīča kā NFC (Near Field Communication), ko izmanto mobilajos telefonos, lai no rēķinātos veikalā un tamlīdzīgi. Šis ir pirmais fotoaparāts kam tiek integrēta šī tehnoloģija, bet neko smalkāk pastāstīt nevarēšu, jo tā ir šī gada inovācija kompaktajos fotoaparātos un visticamāk tiks izmantota, lai pieslēgtos citām ierīcēm, bez papildus paroles ievadīšanas. Iespējams tuvākā nākotnē labāk sapratīsim kam mums šī tehnoloģija nepieciešama fotoaparātos. Arī jaunajā Panasonic GF6 tagad ir iestrādāta šī tehnoloģija.
Vēl NX300 fotoaparātā ir kaudze visādu radošo filtru, viedo režīmu, radošo fotouzņēmuma funkcijas, sejas atpazīšana, panorāmas režīms uc., kas automātiski sagatavos jūsu attēlu bez speciālām programmām. No trūkumiem varētu minēt orientācijas sensora neprecīzā darbība – vismaz pašam testējot vienu reizi nepareizi tika sagriezta bilde.
Diemžēl netika piešķirts speciālais objektīvs ar kuru varētu fotografēt un filmēt 3D variantā. Tā ir mūsu nākotne un pagājušā gadā fotofestivālā Ķīpsalā FujiFilm piedāvātā 3D kamera dikti iepatikās. Ja esat redzējuši vietējo fotomākslinieku 3D variantus (pat žurnālā Klubs šķiet bija), tad tiem līdz šim 3D rezultātam ir kā līdz mēnesim, jo tie bija iegūti pavisam vienkāršā veidā – pārbīdot vienu un to pašu attēlu pa labi un pa kreisi attēlu apstrādes programmā. Šogad Samsung 45mm f1.8 (2D/3D) objektīvam TIPA konkursa žūrija piešķīra balvu kā labākā inovācija attēlveidošanas nozarē. Tātad variet fotografēt un filmēt gan 2D variantā (parastā), gan 3D, lai vēlāk uz ekrāna redzētu stereo bildes vai video. Nopērkot šādu fotoaparātu jūs jau iegūstat būtisku priekšrocību salīdzinājumā ar konkurentu izstrādājumiem – pat profesionālo fototehniku. Vienīgais ja fotografēsiet 3D, tad attēla izmērs samazināsies līdz 5 Mpix.
No vienas puses man nepatīk jaunas sistēmas (Nikon 1 sistēma, Canon EOS M u.c.), jo tām ir ļoti maza objektīvu izvēle, bet no otras puses mums tās piedāvā jaunas iespējas. Samsung NX sērijai jau ir visai paliela objektīvu izvēle un tikko iznācis arī jaunā 10mm zivsacs, kas esot plānākā pasaulē. Šobrīd NX sērijai Samsung jau piedāvā 13 dažādus objektīvus un lielākā daļa no tiem ir fiksētie (8gb.), kas ir tikai apsveicami un skaidrs, ka viņi tomēr orientējas uz kvalitāti. Ir arī makro objektīvs, bet nav tilt-shift. Objektīvi ļoti klusi un maigi fokusējas un netraucē filmēšanai. Jāatzīst, ka ne visiem ir optiskā stabilizācija, jo pašā fotoaparātā tās nav.
Nobeigumā varu teikt, ka ne par velti šis fotoaparāts ieguvis TIPA Best CSC Advanced fotokameras titulu. Un tā tieši tāpat kā pārējās hibrīdkameras ir ideāli piemērota tālākiem ceļojumiem, kur smago fototehniku līdzi negribās vest. Tāpat arī pie Sony NEX-7 fotoaparāta apskata pieminētie Dziesmu un Deju svētki ir labs variants kur ņemt līdzi šos mazos fotoaparātus, jo tur atkal būs aizliegts ņemt līdzi profesionālo fototehniku. Ja uzskrūvēsiet "pankūkas" tipa, piemēram, 30mm objektīvu, tad to neprofesionālis noteikti uzskatīs par parasto ziepju trauku, jo viņam pat actiņas nav un par telefonu ir tikai pāris reizes biezāks, pret ko apsardzei nevajadzētu būt iebildumiem. Varētu pat speciālu pie jostas liekamo maciņu nopirkt un ielikt to tur kā telefonu.
Cenu katrs pats lai skatās, jo tā digitālajiem fotoaparātiem ātri mainās. Testa apraksta rakstīšanas brīdī, ieskatoties interneta veikalu cenu piedāvājumā, un salīdzinot ar jau pieminēto gadu veco Sony NEX-7, cenu starpība ir vismaz 200Ls, jeb par 40% zemāka. Šis faktors varētu ietekmēt ļoti daudzu pircēju izvēli, jo jābūt ļoti ievērojamam tehnoloģiskam pārsvaram, lai pārmaksātu, it sevišķi, ja Samsung NX300 fotoaparātam līdzi nāk vēl legāla Adobe Photoshop Lightroom programmatūra profesionālai bilžu apstrādāšanai.
Ar šo NX300 fotoaparātu Samsung sevi ir nopozicionējis kā ļoti nopietnu un spēcīgu spēlētāju. Nebrīnīšos, ja būs tāpat kā ar mobilajiem telefoniem, kad Samsung pirms 10 gadiem paziņoja, ka vēlas būt Nr1. pasaulē mobilo telefonu ražošanā un toreiz tas likās pilnīgi absurdi dēļ tādiem spēlētājiem kā Nokia un Ericsson. Tagad tā ir realitāte. Par fotoaparātiem neesmu dzirdējis tādu apgalvojumu, bet izskatās ļoti līdzīga attīstība, ja jau tagad šādā kompaktkamerā tiek piedāvātas tehnoloģijas, kas nav pat profesionālajās digitālajās spoguļkamerās, kuras ražo kompānijas ar daudz lielāku foto vēsturi un pieredzi.
Papildus informāciju atradīsiet Samsung NX facebook lapā.
Foto spilgtā saulē un ēnā.
