No 4. jūlija līdz 11.augustam Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma poļu fotogrāfes Agņeškas Raisas izstāde "Pēdējā saruna ar akadēmiķi Saharovu".

Agņeška Raisa ir apsekojusi bijušās padomju kodolizmēģinājuma vietas. Ziemeļkazahstānā. Tieši šī vieta bija pazīstama kā "poligons", un tā bija viena no svarīgākajām Padomju Savienības kodolprogrammas realizēšanas teritorijām. Līdz 1989. gadam, kad teritorija tika slēgta, 40 gadu laikā tika veiktas vairāk nekā 450 detonācijas. Pat mūsdienās daudzi vietējie iedzīvotāji cieš no radioaktīvā piesārņojuma, kas konstatēts augsnē, pārtikā un ūdenī. Mazā pilsēta Semipalatinska 21 tika uzbūvēta, lai pārvaldītu zinātnisko centru un eksperimentālās teritorijas, kas atradās tuvākajā apkārtnē. Mūsdienās pilsēta tika pārdēvēta – Kurčatova, nosaukta par godu padomju atombumbas projekta vadītājam Igoram Kurčatovam.

No 16. maija līdz 30.jūnijam Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma igauņu mākslinieces Marijas Kapajevas izstāde "Sapnis ir brīnišķīgs, tomēr neskaidrs", kas notiks Rīgas Fotomēneša programmas ietvaros.

Izstādē tiek aplūkotas attiecības starp kolektīvo un individuālo atmiņu, pētot cilvēku kopumu kādā tekstilmateriālu rūpnīcā, kas tagad ir slēgta un kur strādāja mākslinieces ģimene. Vienas mazas kopienas stāsts tiek apskatīts pasaules postindustriālo pilsētu plašākā kontekstā, jo tiek meklētas jaunas identitātes. Izstādē atainota tekstila rūpnīca, kas piepildīta ar spēcīgiem steļļu ritmiem un dzīvespriecīgiem sieviešu kolektīviem, kas mūsdienu konkurētspējīgajā pasaulē šķiet gaišs un tāls sapnis. Kapajeva pievērš uzmanību sievietēm, uzsverot sociālos un politiskos jautājumus postpadomju kultūrā. Būdama tekstila dizaineres meita, viņa bērnību pavadīja pie tekstila dzirnavām, zīmējot auduma modeļus un sapņojot par to pašu darbu, ko veica viņas māte. Izstādē viņa saista mātes darbu, viņas bērnības sapņus un neveiksmes ar kolektīvajām, lai uzsvērtu dalījumu starp personīgo un kolektīvo atmiņu, kas kopā veido mūsu vēsturiskos stāstus.

Izstādes nosaukums ir aizgūts no dziesmas "Entuziastu gājiens" vārdiem, kas bija atskaņota padomju laiku filmā "Gaišais ceļš" (1940), skatoties uz Ļubovas Orlovas lomu, kas spēlēja audēju, viņa veica "pelnrušķītes" ceļu no zemnieces līdz stahanovietei – varonīgajai strādniecei. Šī dziesmas rinda vēlāk tika cenzēta, jo radās šaubas par vārdu "neskaidrs". Ideja par brīnišķīgu sapni ir paredzēts kā kopīgs pavediens visiem izstādes darbiem, bet tas ir arī skaidrības trūkums, kas raksturo mūsu atmiņas par pagātni.

No 28. februāra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma lietuviešu fotogrāfa Valentīna Odnovjuna izstāde "Tumsā".

Izstādē "Tumsā" tiek parādīti projekti "Novērošana" un "Horizonti", kuros redzams, kā tēli var kļūt par notikuma liecībām un radīt paradoksālu uztveri, izmantojot fotogrāfiju kā lauku, kas ir vairāk atvērts interpretācijai, nevis reprezentācijai. Šīs fotogrāfijas liek apšaubīt saistību starp to, ko mēs redzam, un to, ko mēs uztveram.

No 17. janvāra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma zviedru fotogrāfes Ninas Korhonenas izstāde "Anna – Amerikas vecmāmiņa".

Izstāde ir stāsts, kas ir arī veltījums Ninas Korhonenas mīļotajai vecmāmiņai Annai. Fotogrāfijas ir tapušas Ņujorkā un Floridā laika posmā no 1993. līdz 1999. gadam. Darbos tiek atainota ikdienas dzīve, tie ir jutekliski un sirsnīgi fotoattēli, kuros ir arī daudz humora. Izstāde ir veltījums sievietei cienījamos gados, kura meklēja citu dzīvi un to atrada.

Ceturtdien, 29. novembrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes "Dzimtene" apskati kopā ar tās autoru Georgu Avetisjanu. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena).

Sarunu vakara gaitā viesiem būs iespēja apskatīt izstādi kopā ar izstādes autoru, jautāt un noskaidrot to, kas šķita nesaprotams, kā arī iepazīt un iegādāties Georga Avetisjana šogad atklāto fotogrāmatu "Dzimtene. Valstī garākais ciems".

"Dzimtene" ("Homeland"), izmantojot ģeogrāfiski garāko piekrastes ciemu kā metaforu, ir konstruēts un daudzslāņains stāsts par cilvēka dzimto vietu, dzīves ceļa garumu un atmiņām. Tas ir stāsts par zemi, cilvēka saikni ar zemi, atspoguļojot arī informāciju, ko zeme spēj glabāt cauri gadu gadiem, kas atklāj gan pagātni, gan tagadni, gan arī nākotni, un to, kā laiks spēj ietekmēt un mainīt cilvēka sajūtas un izpratni par kādu vietu.

No 1. novembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Georga Avetisjana izstāde "Dzimtene".

"Dzimtene" ("Homeland"), izmantojot ģeogrāfiski garāko piekrastes ciemu kā metaforu, ir konstruēts un daudzslāņains stāsts par cilvēka dzimto vietu, dzīves ceļa garumu un atmiņām. Tas ir stāsts par zemi, cilvēka saikni ar zemi, atspoguļojot arī informāciju, ko zeme spēj glabāt cauri gadu gadiem, kas atklāj gan pagātni, gan tagadni, gan arī nākotni, un to, kā laiks spēj ietekmēt un mainīt cilvēka sajūtas un izpratni par kādu vietu. Stāsts reizē mudina arī domāt un kritiski novērtēt notiekošo, kur vizuālais naratīvs par dzīvi ārpus pilsētas ir kā signāls dialogam par modernizāciju, politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, kuri veicina jaunākās paaudzes izceļošanu. Ģeogrāfiski šis darbs arī kalpo kā dokumentāla liecība par valstī garāko ciemu – Kalteni – fotogrāfijās, aprakstos un intervijās divās valodās – angļu un latviešu, kurā tiek atainota un pētīta mūsu tautas identitāte, vēsture, atmiņas, iedzīvotāju attiecības ar apkārtējo vidi, kā arī viņu emocionālā saikne ar jūru, mežu un akmeņiem. Stāsts nav tikai par dzimteni vai Kalteni, kur pats autors arī ir dzimis, bet arī par mūsu tautu kopumā – par tās vērtībām, rituāliem un tradīcijām. Izstāde "Dzimtene" notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Ceturtdien, 11. oktobrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes "Izstāde pēc izstādes" aplūkošanu kopā ar autoru – fotogrāfu Arni Balčus. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena).

Sarunu vakara gaitā viesiem būs iespēja aplūkot izstādi kopā ar izstādes autoru, jautāt un noskaidrot to, kas šķita nesaprotams vai nepieņemams, apmeklējot izstādi.

Tā ir izstāde par fotogrāfa-mākslinieka darba specifiku, radošo mantojumu, attiecībām ar skatītāju un varu. Izstādē "Izstāde pēc izstādes" A. Balčus pievēršas jautājumiem, kas skar fotogrāfa-mākslinieka radošo mantojumu – kā to aptvert, atlasīt, aprakstīt, kontekstualizēt, popularizēt, saglabāt un izstādīt?

No 27. septembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Arņa Balčus izstāde "Izstāde pēc izstādes".

Tā ir izstāde par fotogrāfa-mākslinieka darba specifiku, radošo mantojumu, attiecībām ar skatītāju un varu.

Izstādē "Izstāde pēc izstādes" A. Balčus pievēršas jautājumiem, kas skar fotogrāfa-mākslinieka radošo mantojumu – kā to aptvert, atlasīt, aprakstīt, kontekstualizēt, popularizēt, saglabāt un izstādīt? Parasti māksliniekam dzīves laikā veidojas ievērojama darbu kolekcija, taču situācijā, kad to nav iespējams realizēt, institucionalizēt vai utilizēt, tā kļūst pašam autoram gan par nopietnu loģistikas problēmu, gan ietekmē viņa pašapziņu. Lai arī izstādei ir retrospektīvs raksturs, tās mērķis ir ne tikai atklāt Arņa Balčus centrālo darbu tēmu – Latvijas identitāte, veidojot jaunu naratīvu no galvenokārt veciem darbiem, bet arī rosināt diskusiju par mākslinieku, institūciju, kuratoru, kolekcionāru un pētnieku lomu un atbildību mākslas vēstures veidošanā. Līdz ar to par nozīmīgiem izstādes elementiem kļūst pat telpu iekārtojums, klātesošais darbu apjoms, kuratora un pētījuma neesamība.

Ceturtdien, 16. augustā, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz ekskursiju ar izstādes "Visi viļņi pieder jūrai" autori-fotogrāfi Elīnu Ruku. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena).

Ekskursijas laikā apmeklētājiem būs iespēja jautāt autorei par izstādes "Visi viļņi pieder jūrai" ideju, tapšanu un rezultātu, noskaidrot jautājumus, kas radās, apmeklējot izstādi.

Izstādē "Visi viļņi pieder jūrai" apskatāmi darbi, kas radīti laikā no 2015. līdz 2018. gadam, atspoguļojot autores rokrakstu, kas veidojies studiju laikā ASV. Izstādē ir iekļauti darbi no cikla "Aqueous".

Izstādē "Visi viļņi pieder jūrai" apskatāmi darbi, kas radīti laikā no 2015. līdz 2018. gadam, atspoguļojot autores rokrakstu, kas veidojies studiju laikā ASV. Izstādē ir iekļauti darbi no cikla "Aqueous".

Impulss ūdens tēmai autorei radās neizpratnes dēļ, kā ūdens spēj vienlaicīgi ar milzu spēku vilināt un atgrūst. Jūra vienmēr viņu valdzinājusi tās noslēpumainības un dažādības dēļ. Lai cik liela būtu apbrīna par šo dabas varenību un skaistumu, jūra autorei radīja arī neizskaidrojamas bailes, kas vēl joprojām ietekmē viņas dzīvi. Daudzās filozofijās ūdens saistās ar emocijām, zemapziņu un intuīciju. Apmēram 60% cilvēka ķermeņa sastāv no ūdens, iespējams, tādēļ ar ūdeni saistītas lietas uztveram tik emocionāli. Kad skatītājs vēro E. Rukas darbus, autore vēlas, lai viņš jūt, reaģē.

No 14. jūnija Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfes Anitas Līcis-Ribak izstāde "Neatgriešanās".

Anitas Līcis-Ribak izstāde "Neatgriešanās" atspoguļo vienas latviešu ģimenes divu paaudžu pieredzi divos atsevišķos Latvijas vēstures posmos. Balstoties uz autores mūsdienu fotogrāfijām, ģimenes arhīviem, etnogrāfiskajiem materiāliem un kartēm, tās vizuālā stāstījuma mērķis ir izklāstīt ne tikai vienas ģimenes vēsturi, bet Latvijas valsts 20. gs. traģisko likteni. Izstāde sastāv no divām fotogrāfiju sērijām – "Sibīrijas Gulaga Bērni" (“The Children of Siberian Gulag") (2010-2018) un "Gaistošais ceļš" (“Evanescent Road") (2014-2018).

Starptautiskā Muzeju nakts šogad norisināsies 19. maijā, un tās tēma ir "Šūpulis".

Pasākuma laikā muzeja viesi varēs aplūkot Latvijas Fotogrāfijas muzeja vēsturisko ekspozīciju, uzzināt, kas atrodas "Aiz Fotomuzeja krājuma durvīm", apskatīt un izmēģināt Camera obscura, stereoskopu, diaprojektoru, fotolaboratorijas priekšmetus, nofotografēties improvizētā fotosalonā pie fotogrāfa Artūra Kapšas (maksas pakalpojums), bet ar fotogrāfijas vēsturi, uzbūvi, saglabāšanu un restaurāciju palīdzēs iepazīties foto restaurators Kristaps Latvis (RVKM). Šogad četri muzeji – Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Rīgas Kino muzejs, Latvijas Sporta muzejs, Tautas Frontes Muzejs – atkal ir apvienojušies "Muzeju salā", lai kopīgi atzīmētu Muzeju nakts 2018 pasākumu ar programmu "Šūpulis", kā arī turpmāk ziņotu sabiedrībai par gaidāmajiem pasākumiem muzejos kopīgā Facebook lapā https://www.facebook.com/Muzejusala.

No 10. maija Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma izstāde "Vilna un zīds. Jaunā erotika", kas notiks Rīgas Fotomēneša programmas ietvaros.

Kopš sengrieķu logosa vīrieša pieredze tika priviliģēta kā erotikas "visu lietu mērs", sievietei atvēlot grezna futrāļa vai piepildāma trauka lomu. Šādu attiecību dinamiku mēdz uztvert kā "dabisku stāvokli", piedēvējot dabai īpašības, kas raksturīgas tikai cilvēkiem. Vuajerisms, sadisms un mazohisms atspoguļo patriarhālās kultūras fantāzijas par seksuāli pieejamu, "karstu" sievieti un reizē – neziņu un bailes no viņas seksualitātes. Vai scenāriju iespējams pārrakstīt no jauna, atmetot veco paradigmu un ieviešot līdzvērtību un intīmo taisnīgumu arī erotikas praksē? Ar kritisku ironiju izstāde revidē fallocentrisko seksualitātes izpratni, iezīmē erotikas varas hierarhijas, kā arī dekonstruē šķietami neitrālo ķermeņa attēlojuma politiku.

No 5. aprīļa Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfes Ingas Erdmanes izstāde "Nezināšanas prieks", kas notiks Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 ietvaros.

Fotomāksliniece Inga Erdmane 2016. gadā uzaicināja piecus Latvijas Probācijas dienesta klientus piedalīties fotogrāfijas meistardarbnīcā. Šajā projektā tapusi 1000 lappušu bieza fotogrāmata – "Nezināšanas prieks". Tā dokumentē piecu "naivu amatieru" radošo procesu un iepazīstina ar viņu radīto neparasto attēlu kolekciju, apliecinot brīvību, ko var sniegt nezināšana par fotogrāfijas normām un paražām.

No 5. aprīļa Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma trīs fotogrāfu Andas Magones, Lailas Halilovas, Rūtas Kalmukas izstāde "Pievienotā atmiņa", kas notiks Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 ietvaros.

It kā jau pašsaprotamajām, tomēr visai sarežģītajām fotogrāfijas un atmiņas attiecībām kopīgā izstādē ir pievērsušās fotogrāfes, domubiedrenes, kādreiz Andreja Granta studijas audzēknes Anda Magone, Laila Halilova un Rūta Kalmuka. Viņu skatījums ir sievišķīgs tradicionālā izpratnē – specifiskais mātes skatiens, kas arī caur kameras pastarpinājumu nezaudē ne gramu sev raksturīgā maiguma, rūpju, gādības un beznosacījuma mīlestības. Katra no māksliniecēm izstādē piedalās ar autobiogrāfisku, vairāku gadu laikā uzņemtu melnbaltu analogo fotogrāfiju sēriju, kuras galvenie varoņi ir viņas bērni. Mātes šķietami vienkārši vēro, dokumentē savu bērnu gaitas un vidi, apvienojot šo procesu ar pašu radošajām interesēm un ambīcijām.

Ceturtdien, 22. martā, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes "Re, ko Dievs sadarījis" aplūkošanu kopā ar autoru – fotogrāfu Kārli Bergu. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena).

Kārļa Berga personālizstāde "Re, ko Dievs sadarījis" ir fotogrāfiju sērija – konceptuāls vēstījums par to, ka šobrīd cilvēki, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir pastāvīgā tiešsaistē un ļoti ātri sasniedzami. Izstādē var apskatīt darbus, kas tapuši laikā no 2016. līdz 2017. gadam. Šī izstāde parāda izmaiņas Latvijas sabiedrībā un pat dabas ainavās, kuras cilvēki paši vairs nemana.

No 1. marta Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Kārļa Berga izstāde "Re, ko Dievs sadarījis".

Kārļa Berga personālizstāde "Re, ko Dievs sadarījis" ir fotogrāfiju sērija – konceptuāls vēstījums par to, ka šobrīd cilvēki, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir pastāvīgā tiešsaistē un ļoti ātri sasniedzami. Izstādē var apskatīt darbus, kas tapuši laikā no 2016. līdz 2017. gadam. Šī izstāde parāda izmaiņas Latvijas sabiedrībā un pat dabas ainavās, kuras cilvēki paši vairs nemana.

No 25. janvāra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma izstāde "Pasaule ar Minox. Riga", kas veidota sadarbībā ar Latvijas Dizaineru savienību.

"Minox" ir fotoaparāts, kurš nav zaudējis savu popularitāti līdz pat mūsdienām, sākot ar "VEF Minox Rīga" modeli un līdz pat vēlāk ražotajiem modeļiem. Šis fotoaparāts ir iecienīts ne tikai fotogrāfu vidū, bet plaši izmantots arī dažādās filmās kā spiegošanas fotokamera. Šis izgudrojums ir Latvijas lepnums, tādēļ šo izstādi varētu iekļaut Latvijas valsts simtgades svinību notikumu programmā.

No 7. decembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma dāņu fotogrāfa Stiga Stasiga izstāde "Forštate".

Fotogrāfiju sērija ir dokumentāls stāsts par Rīgas pilsētas apkaimi Latgales priekšpilsētā – Maskavas forštati (arī Maskavas priekšpilsēta, slengā saukta Maskačka). Izstādē iekļautas melnbaltās ielu fotogrāfijas, kuras uzņemtas pirms 25 gadiem ar Leica fotokameru. Fotogrāfiju sērijā ir redzama marginālās sabiedrības (galvenokārt krievu un baltkrievu izcelsmes iedzīvotāju) ikdiena pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Maskavas forštate jau gadiem ilgi ir bijusi zināma kā teritorija, kurā plaukst noziedzība, vardarbība, sociālās problēmas un alkoholisms. 2017. gadā Stigs Stasigs vairākas reizes apmeklēja Maskavas forštati un izveidoja videointervijas ar cilvēkiem, kurus viņš fotografēja 1992. gadā.