Tā kā šodien ir starptautiskā intelektuālā īpašuma diena, bet pirms 3 dienām bija starptautiskā grāmatu un autortiesību diena, tad ir īstais brīdis atgādināt par autortiesību jautājumiem arī fotogrāfijas lauciņā, jo tajā diemžēl ir vislielākie pārkāpumi, bet neviens par to nerunā. Mūziku, video, grāmatas, datorprogrammas un citas ar autortiesībām aizsargātās lietas jūs tik vienkārši nevarēsiet nozagt un izmantot komerciāli, bet fotogrāfiju zagšana un izmantošana komerciālām vajadzībām, notiek katru dienu.
Pie šī jautājuma mēs atgriežamies nepārtraukti un problēma nav atrisināta jau gadiem ilgi. Pēdējā laikā novērots, ka problēma tikai pieaug, jo fotogrāfu skaits pieaug un fotogrāfijas iegūt ir daudz vienkāršāk nekā agrāk. Ja godīgi, tad tas neattiecas tikai uz fotogrāfijām, bet arī uz visu pārējo materiālu, kas brīvi pieejams internetā. Piemēram, teksti (kaut vai arī tulkojumi). Šobrīd neviens lielais interneta portāls nenorāda oriģinālo teksta autoru. Daži pat pamanās pierakstīt klāt, ka tas viņu redaktors būtu rakstījis, piemēram, diena.lv. It kā kādreiz skaitījās prestižs laikraksts, bet tagad noradojas ar speršanu (autortiesību pārkāpumiem). Vai būs patīkami, ja tagad pārpublicēsim visu Dienas laikrakstā rakstīto internetā un klāt pierakstīsim citu autoru? Es domāju, ka skandāls būs ne pa jokam, bet kad paši pārpublicē tās pašas preses relīzes, tad pieraksta klāt savu autoru un tā skaitās norma mūsdienās. Lielākā daļa no portāliem vienkārši uzraksta savu portāla nosaukumu, it kā to būtu viņi rakstījuši. Protams, ir izņēmumi, kad autoru nevar noteikt, bet ne jau visai informācijai, kas tiek publicēta. Vēl izņēmums ir LETA, kas aktīvi cīnās gan par savu tekstu identificēšanu, gan pareizu foto izmantošanu (ar atsauci). Attiecīgi visi dzeltenie portāli jau ir izdresēti un LETAS ziņas/fotogrāfijas izmanto korekti, bet pret pārējiem izturas ļoti nekorekti. Šādi informācija vairākas reizes tiek pārpublicēta un nav iespējams identificēt oriģinālo autoru.
Skumjākais visā tajā ir tas, ka šādi zagt mēs mācam jauno paaudzi un viņi izaugs un domās, ka tā ir normāla prakse. Nedomājiet, ka tas ir tikai Latvijas mērogā. Tā ir globāla problēma, jo pat lielas kompānijas, kas pašas aizsargā savas autortiesības, māca kā izmantot nelegāli bildes un pat savos autortiesību produktos (programmās) jau iestrādā zagšanas sistēmas, piemēram:
Photoshop Touch priekš iPada. Prezentācijā parāda kā tiek veidota bilde un kā bilžu veidošanai iegūst bezmaksas bildes gan no Googles, gan Facebook. Flickr un citas lapas jau laikam sakārtojušas savas attiecības ar autortiesībām un tur tā vienkārši nenospersi, lai pēc tam nebūtu problēmas. Un tagad padomājam kas notiek, kad paņemam bildi no Facebook un sagatavojam plakātu kā parādīts video prezentācijā. Lētāk būtu samaksāt autoram vai sliktākais variants ir norādīt, kādi autordarbi izmantoti jaunajā produktā. Tas ir tikai viens piemērs, bet šo piemēru ir miljoniem un ik uz soļa. Piemēram, draugiem.lv visas populārākās lapas tiek veidotas uz pokemonu principu kā spoki.lv vai tamlīdzīgas lapas – sper bildes internetā un ievieto savā profilā bez nekādas atsauces. Neticiet? Paskatieties paši www.draugiem.lv/lapas/?controller=top. Gandrīz katra otrā lapa ir pilna ar spertām fotogrāfijām un to starpā pat visai nopietnas kompānijas, piemēram, Laima, Gutta, Narvesen, LMT, jeb OKarte, Bite, Cēsu alus, Selga, Maxima, Ādažu čipsi un tā var turpināt vēl ļoti ilgi. Praktiski no topa pirmajām lapām tikai pāris kompānijas ievēro autortiesības. Tiesa, dažas veikli apiet šo kārtību un rīko dažādus bilžu konkursus, ļaujot lietotājiem pašiem pievienot spertās bildes. Sanāk, ka visas šīs kompānijas pelna naudu ar zagšanu, jo izmanto komerciālos nolūkos šos vizuālos materiālus. Reklāma maksā naudu, bet viņi pat nav tik solīdi, lai ievietotu atsauci uz oriģināliem autoriem. Tieši tāpat rīkojas praktiski visi drukātie mēdiji Latvijā. Tiesa, daži jau uz tiesas lēmuma paspējuši samaksāt krietnas summas fotogrāfiem, bet dažiem tika vairākas reizes aizrādīts no fotogrāfu puses un vietām šī kārtība tiek ievērota un vietām ne. Piemēram, FHM meiteņu vāku konkursam tagad tiek pierakstīts klāt arī fotogrāfs (uz meiteņu atbildību). Regulāri nākas saskarties ar to Facebook situāciju, kad darbi tiek vienkārši pārpublicēti. Piemēram, kāds fotogrāfs pa e-pastu bildes nosūta kādai mūzikas grupai un tā attiecīgi iedevusi šīs bildes presei nodrukāt. Visā ķēdītē pazuda galvenais – fotogrāfs. Palika gan mūzikas grupa, gan pats izdevums, bet darba īpašnieks vairs nav. Kas notiek? Īpašnieks prasa kompensāciju no izdevuma. Izdevums atrunājas, ka bildes iedevusi mūzikas grupa un tas ir uz viņu atbildību. Sanāk, ka neviens nav vainīgs un visi nopelna, izņemot fotogrāfu.
Un kurš tad aizstāv autortiesības? Pareizi – AKKA/LAA. Nav dzirdēts, ka kāds fotogrāfs būtu saņēmis lielas naudas no šīs iestādes, jo jāslēdz līgums ar viņiem un tālākais process jau ir nezināms. Ja paskatās 58 lapu sarakstu ar pārsvarā nepazīstamiem autoriem, ko viņi publicējuši www.akka-laa.lv/parstavetie_autori/parstavetie_latvijas_autori
Tad no fotogrāfiem tur var redzēt labi ja 0,01%, piemēram, Vilni Auziņu, Ilmāru Znotiņu, Aigaru Altenbergu, Leonu Balodi, Gunāru Bindi, Māri Bogustovu, Valdi Braunu, Uldi Briedi, Jāni Deinatu, Eiženiju Annu Freimani, Gunāru Janaiti, Ojāru Jansonu, Gvido Kajonu, Jāni Knāķi (saņēmis santīmus), Vilni Kozlovski, Jāni Kreicbergu, Billiju Locu (reģistrēts kā mūziķis un saņēmis vienu reizi 5Ls), Māri Ločmeli, Artūru Pētersonu, Jāni Piparu, Rihardu Puriņu, Vili Rīdzenieku, Gati Rozenfeldu, Nilu Smelteri, Leonīdu Tugaļevu, www.ogresbalss.lv, Mārtiņu Zelmeni, Māri Zemgalieti un varbūt vēl kādi mazpazīstami tur atrodami.
Pie tam jocīgi liekas, kā var līgumu noslēgt ar mirušiem autoriem, kurus it kā pārstāv AKKA/LAA, piemēram, Vilis Rīdzenieks vai dzejnieks Aleksandrs Čadarainis. Viņa darbus tiešām vēl šodien izmanto tie paši autori (pārsvarā mūziķi savām dziesmām), kā arī valsts, piemēram, drukājot mācību grāmatas, veidojot bankas monētas, iestudējot teātri utt. Ja jau slēdz līgumus ar mirušiem un it kā tos pārstāv, tad varbūt varēja sarakstā iekļaut arī vienīgo fotogrāfu, kurš iekļuvis Latvijas kultūra kanona mantojumā – Egonu Spuri?
Un kas notiek, ja gadījumā tiek pārkāptas autortiesības un pārstāvēto autoru darbi tiek nelegāli nodrukāti vai kaut kur izmantoti? Vai kāds gadījumā ir dzirdējis par tiesas procesu vai sodu, ko saņēmusi kāda izdevniecība vai iestāde, kas izmantojusi nelegāli šos autordarbus? Sanāk, ka visi saņem naudu un pārējais īpaši vairs neinteresē. Vai arī vienkārši viņu darbus nevienam nevajag un neviens nezog? Kaut kas tajā visā ķēdītē liekas jocīgs, jo zog ļoti daudz, kā jau sākumā aprakstījām. Tā paanalizējot nākas secināt, ka vairāk tomēr zog no tiem, kas strādā un kuru darbiem patiesi ir kaut kāda pievienotā vērtība. Ir taču tūkstošiem publikāciju katru dienu un neviens viņiem nemaksā no autortiesību ienākumiem. Piemēram, tie paši fotogrāfi maksā par atmiņas kartēm, CD, DVD, Blue-Ray diskiem, cietajiem diskiem, zibatmiņām, radio klausīšanos savā fotoateljē vai ofisā, printeri, skeneri, multifunkcionālām ierīcēm, MP3 atskaņotājiem, mobiliem telefoniem, atskaņotājiem un televizoriem ar ieraksta funkciju, datoriem utt. Aprunājoties ar dažiem pārstāvētiem autoriem, sanāk, ka saņem 5Ls vai santīmus, bet ja jāpērk visa iepriekš uzskaitītā tehnika, tad autors iztērē vairāk nekā nopelna. Bet kā ir ar gleznotājiem, skulptoriem, keramiķiem, metālmāksliniekiem un tūkstošiem citu mākslinieku, ko pārstāv AKKA/LAA? Kādā veidā var piratizēt/nozagt viņu darbus? Varbūt tad drīzumā uzliksim nodokli uz papīru, audekliem, akmeni, koku, metālu, porcelānu, stiklu, mālu utt.? Šos materiālus taču arī var izmantot mākslas darbu pavairošanai (zagšanai). Šo mākslinieku darbi arī stāv publiski pieejamās vietās un visi skatās, bet neviens nemaksā, ne tā kā tas ir ar mūziku, kad radio maksā un beigās vēl arī klausītājs maksā. Kādēļ neviens nemaksā par fotogrāfijām, kas izgrezno sienas? Tādēļ, ka vienu reizi māksliniekam par darbu samaksā un viss. Kādēļ tāpat nevar ar mūziku un kādēļ mūziķi ir labāki par fotogrāfiem? Un kur paliek nauda, kas ienāk no it kā pirātu materiāla? Nē, autori no tās lielās naudas summas neko nesaņem, jo 5Ls ir mazāk nekā viņi paši iztērē savām vajadzībām par šiem materiāliem. It kā iekasētā summa sadalās starp autoru, jeb AKKA/LAA (40%) un LaIPA (60%). No videoierakstiem paredzētajiem datu nesējiem attiecīgi AKKA/LAA (33,33%), LaPAA(33,33%) un LKA (33,33%). Ja visi tik bagātīgi tiek atalgoti, tad rodas jautājums, kādēļ mākslinieki tik slikti dzīvo? Bez tam, ja vēlaties kādu pārstāvēto autoru darbus izmantot legāli, tad jāslēdz līgums ar AKKA/LAA, jeb jānopērk licence. Šis būtu ļoti labs autoru atalgojums, ja lielākā ienākumu daļa aizietu konkrēti izmantoto darbu autoriem.
Tomēr rodas jautājums, kas notiek, ja autori paši publisko un izplata savus darbus, piemēram, portfolio, vai kādi MP3 mūzikas sadaļā draugiem.lv vai personīgā lapā? Tad ja es to skatos/klausos/lasu, jau ir autortiesību pārkāpums? Jebkurā gadījumā tēma ir ļoti sarežģīta un autori visā procesā tomēr izskatās vismazākie labumu ieguvēji.
Vēl par autortiesībām var palasīt šādus rakstus:
Miks Latvis www.onkulis.com
Juris Paiders: zinas.nra.lv
Agris Krusts: www.agriskrusts.lv
Coolynx pods.lv
Avestra avestra.wordpress.com
Sūtiet pārējās zināmās saites par izglītojošiem rakstiem, saistībā ar autortiesībām un foto, jo tad te varēs sarakstu papildināt un apvienot zināšanas un cīņa pret zagļiem būs spēcīgāka.