Noslēdzies darbs pie Latvijas kultūras kanona veidošanas, kas tika uzsākts 2007. gada nogalē. Tika izveidotas ekspertu darba grupas septiņās nozarēs (Arhitektūra un dizains, Kino, Literatūra, Mūzika, Skatuves māksla, Tautas tradīcijas, Vizuālā māksla). Šobrīd Kultūras kanona izveide ir noslēgusies un Kultūras kanonu veido 99 kultūras vērtības. Ja tā var teikt, tad šis ir lielākais apbalvojums kultūrā kāds vien Latvijā var būt. Latvijas kultūras kanons līdzīgi kā citās Eiropas valstīs tiek veidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai.
Kategorijā vizuālā māksla kā kultūras vērtība tika atzīta
Egona SPURA (1931-1990). CIKLS "RĪGAS PROLETĀRIEŠU RAJONI 19. GS. BEIGAS, 20. GS. SĀKUMS" (20. gadsimta 70.-80. gadi). Tā ir skarba un vienlaikus liriski vērojoša sociālā reālisma kulminācija Latvijas fotomākslā.
Sākotnēji šai nozarei tika izvirzīti arī tādas mākslas vērtības kā:
Vilis RĪDZENIEKS. MĀTE (EMĪLA DĀRZIŅA MĀTES PORTRETS). (N. v. 1928). Tonāli niansēta psiholoģiskā portreta virsotne Latvijas 20. gs. puses fotomākslā.
Gustavs KLUCIS. SPARTAKIĀDE. (1928). LNMM krājums Pasaulē pazīstamākā latviešu konstruktīvista fotomontāžas plakāta spilgts paraugs.
Savukārt kategorijā arhitektūra un dizains par kultūras mantojumu tika atzīts fotoaparāts MINOX (1936-1937). Dizainers: Valters Caps, Ražotājs: VEF. Tā ir savulaik mazākā un novatoriskākā fotokamera pasaulē, kuras veiksmīgo ražošanu Latvijā patrauca Otrais pasaules karš. Visu laiku spilgtākais nacionālā dizaina un rūpniecības zīmols.
Vairāk par šo Latvijas kultūras kanonu var lasīt mājas lapā kulturaskanons.lv.