Linda Blanka aizkadriNo 2011. gada 9. jūnija līdz 28. jūnijam galerijā Wheels and Pictures aplūkojama Lindas Blankas jaunāko grafiku un fotogrāfiju darbu izstāde "Aizkadri". Izstādē aplūkojamie Lindas Blankas darbi ir tapuši Latvijas mākslas akadēmijas maģistra darba ietvaros. Izstādē būs iespējams redzēt arī Lindas Blankas radošās izpausmes fototehnikā, kas realizēta fotopolimēra tehnikā.

Izstāde "Lidojumā" apskatāma galerijā Wheels and Pictures Rīgā, Brīvības ielā 40 katru darbdienu no pulksten 11:00 līdz 19:00.

Linda Blanka ir viena no talantīgākajām Latvijas jaunajām grafiķēm, ko paliecina arī 2006. gadā iegūtā Jāņa L.Vintera stipendija par Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļas labāko radošo sniegumu grafikas mākslā un mākslinieces oriģinālgrafiku "Meklējot varoni" iekļaujot arīdzan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.

Linda Blanka (1981) mākslas izglītību ir ieguvusi Latvijas Mākslas akdēmijā, 2010. gadā absolvējot Grafikas apakšnozares maģistratūras programmu

Linda Blanka stāstot par izstādes "Aizkadri" veidošanu saka: "Biezi uzkrātās virsmas, daudzslāņainās tekstūras, ritms un dzīvības pulss - katrai pilsētai tas ir savs. Šoreiz runa būs par Indiju, Deli, savdabīgā savienojumā ar tīri latvisko mentalitāti un personīgo pieredzi. Uzmanības centrā - personīgā ainava, tverta caur Deli faktūrām un ielām. Savā ziņā tā ir kā ceļojuma pagarināšana, mēģinājums notvert un atkārtot šīs vēsturiski bagātās pilsētas ielu noskaņu.

Manuprāt, visas pilsētvides ir kā virtuāls palimpsests uz kura burtiski tiek reģistrēti grafiski un daudzslāņaini procesi. Kā sengrieķu pergamenti, kurus rakstīšanai izmantoja atkārtoti, iepriekšējo tekstu nokasot vai nomazgājot. Tas ir ir kas līdzīgs cilvēka atmiņai, kur caur esošo mijas iepriekšējais, radot haotisku atmiņu kopumu.

Šīs sajūtas es ienesu darbos caur daudzslāņaini uzkrātām informatīvām virsmām, nestabilajām un ārēji neloģiskajām struktūrām - izmantoju fotogrāfiju (fotopolimēr tehniku), kuru apvienoju ar grafiskiem tēliem, kas risināti dažādās klasiskās grafikas tehninkās kā akvatina, laviss, sausā adata.

Kad pārpildītas sabiedriskās telpas nesadzirdamajā murdoņā savā starpā sarunājas pāris cilvēku, viņus faktiski nevar pārtraukt un jautāt, ko viņi cenšas viens otram pastāstīt. Var uztvert tikai visaptverošo pilsētas dunoņu, uzsūkt tās ritmu un saklausīt tajā simfoniju ap mums. Savos darbos es paņemu šo troksni un pārvēršu sava veida meditatīvā klusumā."