22.01.–12.03.2020.
Goethe-Institut Riga
Torna iela 1, Rīga
Ieeja bez maksas.

"Mani interesē visi, bet tas ir kā dzīvē – katram ir sava vieta. Katram savs veiksmes stāsts vai liktenis. Visi kopā mēs esam valsts iedzīvotāji, bet ļoti dažādi," teic Inta Ruka.
Vai nu tas bija veiksmes stāsts vai liktenis, taču tālajā 2003. gada vasarā Rīgā, kādas Gētes institūta rīkotās vācu fotoizstādes atklāšanā izstāžu zālē Arsenāls, satikās divas fotopasaules izcilības - pazīstamā latviešu fotogrāfe Inta Ruka un toreizējā Folkwang muzeja, Essene, Fotogrāfijas krātuves direktore Ute Eskildsena. Un tas bija sākums ilgu gadu draudzībai un sadarbībai, ka arī Intas izstādēm Gētes institūtā. Sadarbībai, kuras rezultātā Intas fotodarbi atrodas dažādās kolekcijās, kā, piemēram, Essenes un Minhenes Fotogrāfijas muzejos, Stokholmas Modernās mākslas muzejā un daudzviet citur. Laikā no 2003. līdz 2008. gadam Vācijā vien bija 8 Intas fotomākslas izstādes. 2008. gadā Intas darbi tika iekļauti ļoti apjomīgā un prominentu autoru pārstāvētā izstādē "On the Human Being. International Photography 1950-2000" Seviljā, kuras kuratore bija Ute Eskildsen. 2012. gadā izdevniecība Max Ström, Zviedrija, laida klajā retrospektīvu grāmatu ar Intas Rukas fotogrāfijām, kurā Ute Eskildsena publicēja eseju par Intas Rukas radošo darbību.
Un 2020. gadā Inta Ruka atgriežas Gētes institūtā ar darbiem, kuri tapuši četru lielu fotoprojektu laikā un ar kuriem Inta Ruka ir strādājusi kopš 20. gadsimta 70. gadiem – "Mani lauku ļaudis”, "Cilvēki, kurus satiku”, "Amālijas iela 5” un "Upes otrā krastā”. Inta portretē savus tautiešus ar vienkāršību, patiesumu un savstarpēju cieņu, kas piešķir viņas fotogrāfijām vienreizēju realitātes sajūtu. Inta Ruka ar savām fotogrāfijām rada nepārprotamu klātbūtnes sajūtu, kur skatītājs ir aicināts piedalīties bildes tapšanā un sarunā ar fotografējamo.

Intas Rukas fotogrāfijas ir ļoti dvēseliskas, un to apliecinājusi arī laikmetīgās dejas horeogrāfe Pīna Bauša, kura no savas paziņas, latviešu teātra zinātnieces Margaritas Ziedas, Ziemassvētkos reiz saņēma dāvanu – albumu "Mani lauku ļaudis”. Viņai šī grāmata šķita ārkārtīgi spēcīga un sagādāja daudz prieka – Pīnas Baušas rakstīto pateicības vēstulē atstāsta Margarita Zieda un piebilst: "Viņas abas būtībā nodarbojas ar vienu un to pašu – mēģina parādīt cilvēku un viņa dvēseli. Viņām katrs cilvēks ir uzmanības vērts, lai cik nabadzīgs viņš būtu un prom no lielajām dzīves trasēm."

Sekot jaunumiem

LatFoto