Ja tagad būtu jāiedomājas, kāda izskatījās Rīga un tās radošā jaunatne pagājušā gadsimta 60. gados, vienas no pirmajām prātā nāktu Māras Brašmanes fotogrāfijas. Tās aplūkojot, šķiet, ka autorei ir izdevies notvert laikmeta sajūtu, tai pat laikā spējot izvairīties no ideoloģiski piesātināto padomju reāliju klātbūtnes. M. Brašmanes varoņi šķiet dzīvo tieši tādā pat pasaulē, kā to redzam Rietumu fotogrāfu uzņēmumos - brīvi, radoši, nedaudz laiski un pat pārsteidzoši skaisti. Tai pat laikā vēl pirms 10 gadiem M. Brašmanes vārds bija teju nezināms un viņas pirmā personālizstāde bija notikums lielai daļai fotogrāfijas (un ne tikai) mīļotāju.
Lekcijas laikā mākslas zinātniece, Tukuma Mākslas muzeja vadītāja Līga Lindenbauma mēģinās rast atbildes uz jautājumiem par to, kāpēc M. Brašmanes darbi bija atklājums, un vai dokumentalitāte, uz ko kritiķi atsaucas kā autores darbiem piemītošu kvalitāti pretēji 1960. gadu fotomākslas situācijai mūsdienās, nav kļuvusi par ierastu ne tikai fotomākslas, bet arī kopējo kultūras norišu iezīmi.
Pēc lekcijas sarunas ar fotogrāfi, izstādes "Latvija laikā un telpā" autori Māru Brašmani un diskusijas ar auditoriju.
Fotoizstādē "Latvija laikā un telpā" skatāma M. Brašmanes fotogrāfiju izlase, kurā iekļautas gan jau Latvijas vizuālajā kultūrā hrestomātiskas ainas no 1960. - 1970. gadu Rīgas un radošās jaunatnes - topošo mākslinieku, mūziķu, literātu utt. ikdienas, gan līdz šim mazāk redzēti Latvijas mazpilsētu skati. Īpaši šai izstādei autore atlasījusi Tukumā tapušus uzņēmumus gan no 1960., gan 2000. gadiem.
Māras Brašmanes fotogrāfijas reproducētas vairāk kā 50 grāmatās, albūmos un katalogos. Viņas radošais darbs un ieguldījums kulturvēsturiskā mantojuma saglabāšanā ir novērtēts ar divām LAA - autortiesību Bezgalības balvām (2009, 2005), ar Aleksandra Čaka balvu un Latvijas Mākslinieku savienības Gada balvu fotomākslā (2003). M. Brašmane ir arī to vidū, kura apbalvota ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Ieeja: Ls 1.00.
Izstāde apskatāma līdz 6. novembrim.