Uz vītnes skrūvējamie filtri ir tādi apaļi, ir doti filtru izmēri mm un arī objektīvam priekšā tad ir filtra vītnes izmērs (uz objektīva vāciņa arī reizēm rakstīts). Parasti filtriem otrā pusē ir tieši tāda paša izmēra vītne, kas ļauj galā uzlikt gan vāciņu, gan skrūvēt vēl kādu papildus filtru. Tomēr platleņķa vai "fisheye" objektīviem izmanto arī tā saucamos "slim" filtrus, kas ir nedaudz plānāki, jo viņiem nav vītne otrā pusē. Šādus filtrus izmanto, lai nebūtu kadram tumši stūri (vinjetēšana - angl. vignetting).
Bet ir arī savādāk stiprināmie filtri, piemēram, speciālos filtru turētājos ievietojamie filtri (populārākie Lee un Cokin), pielipināmie, pieliekamie želatīnfiltri, filtri starp objektīvu un fotoaparātu utt.
UV filtri
UV filtri ir paredzēti ultravioleto starojumu bloķēšanai. Tā ir neredzama gaisma, kas palielinātā daudzumā ir kalnos un pie plašiem ūdeņiem. Tāds starojums negatīvi ietekmēja analogo kameru fotografējamo rezultātu - attēli bija dūmakaini, bet digitāliem sensoriem šī starojuma ietekme nav tik negatīvi jūtama. Tādēļ mūsdienās šos filtrus lieto vairāk kā objektīvu aizsargelementus. Tie īpaši nerada nekādas attēla izmaiņas un nav sevišķi dārgi. Tomēr nepērciet lētākos, jo tie visticamāk atstās kādu negatīvu ietekmi uz attēla kvalitāti.
ND filtri
ND filtri vai Neutral Density (neitrālie blīvuma) filtri ir lielisks palīgs ekspozīcijas korekcijai, jo viņi neietekmē krāsu temperatūru, bet tomēr samazina gaismas intensitāti. Tas ļauj uzņemt fotoattēlus ar lielāku ekspozīcijas laiku, piemēram, ja fotografējat ūdenskritumu saulainā laikā, tad viņš sanāk tāds skaisti izplūdis. ND filtriem ir dažādas versijas: 0.3 0.6 0.9 ND vai ND2 ND4 ND8. Abas skaitļu rindas nozīmē vienu un to pašu - mazākais skaitlis (0.3 vai ND2) padarīs kadru (ekspozīciju) par vienu stopu tumšāku. Otrais par diviem stopiem un trešais par 3 stopiem.
Graduētie ND filtri
Šie filtri darbojas pēc tāda paša principa kā parastie ND filtri, bet ar vienu būtisku atšķirību - tiem nav ND efekts visā plaknē, bet tikai daļā (parasti puse). Tādejādi jūs varat iegūt daļu attēla tumšāku un daļu gaišāku. Piemēram, debesis iegūt nedaudz tumšākas, bet priekšplānu gaišāku. Vienīgā problēma, ka šiem filtriem pāreja parasti nesakrīt ar to kas ir dabā. Tādēļ ir ar asu pārēju un ar maigu pāreju, bet arī tas ne visos gadījumos var palīdzēt, jo piemēram, horizonts kalnainos apvidos nav taisns.
Polarizācijas filtri
Pārsvarā tiek lietoti cirkulārie polarizācijas filtri, jo ar tiem strādās automātiskā fokusēšanās un pareiza ekospozīcijas mērīšana. Tomēr ir arī lineārie polarizācijas filtri un tā kā tie domāti manuāli fokusējamām kamerām, tad tādus labāk neizvēlēties. It kā arī lineārie reizēm tīri labi strādā, bet nu tad pašiem jātestē un par to jāpārliecinās.
Cirkulārais polarizācijas filtrs ir paredzēts gaismas polarizēšanai - tas ir gaismas staru liekšanai vēlamajā virzienā. Praktiski to izmanto atspīdumu noņemšanai un zilās debess efekta iegūšanai, kā arī neliela kontrasta piešķiršanai. Ar šiem filtriem var samazināt atspulgu veidošanos uz ūdens, stikla, lakotām, plastmasas vai metāla virsmām, bet reizēm pavisam likvidēt nevēlamo atspulgu. Cirkulāro polarizācijas efektu stiprumu var mainīt to pagriežot vai arī mainot stāvokli pret sauli. Praktiski jebkura virsma atstaro gaismu (pat zaļā zāle) un priekšmeti zaudē savu dabīgo krāsu, tādēļ šādi filtri var noņemt atspīdumu un padarīt krāsas sulīgākas. Ja fotografējat uz filmiņām, tad tiek nedaudz palielināts arī kontrasts. Tādēļ šādu filtru visbiežāk izmanto dabas fotogrāfi.
Papildus efekts - gaismas caurlaidība samazinās par aptuveni 1 pilnu stopu - ekspozīcijas laiks palielinās par vienu iedaļu vismaz (atkarībā no filtra specifikācijas). Tādēļ filtru visu laiku nevar atstāt uzskrūvētu un daudzi to uzskata par negatīvu faktoru, bet šo efektu var izmantot arī kā pozitīvo faktoru - ND filtra vietā.
Makro filtri
Makro filtrus (close-up vai diopters) nav parasti filtri, bet gan tāda kā ekstra lēca, ko jūs pieskrūvējat objektīvam priekšā, tādejādi iegūstot iespēju fokusēties daudz tuvāk par standarta iespējām. To var darīt ar standarta objektīviem un teleobjektīviem, bet rezultāts reti kad sanāk īsts 1:1 makro. Var pat vairākus šādus filtrus saskrūvēt kopā, panākot vēl stiprāku makro efektu, bet tas viss degradē attēla kvalitāti. Labāk tad iegādāties kādu īstu makro objektīvu vai makro gredzenu. Makro filtriem ir dažāda stipruma pakāpe (+1; +2; +4 utt. līdz +10), tās ir palielinājuma reizes, jeb + dioptrijas. Vēl jārēķinās, ka vairs nevarēs nofokusēties uz bezgalību, tādēļ ikdienā šo filtru atkal nevarēs lietot. Tāpat viņš samazina attēla asumu. Ieteicami šādi filtri būtu kompaktkameru lietotājiem, kuri nevar nomainīt objektīvu vai ieskrūvēt kādu makro gredzenu.
Krāsu filtri
Šādus filtrus parasti vairs gandrīz nekur neizmanto, jo tie pamatā bija melnbaltajai fotogrāfijai (filmiņām), lai manipulētu ar kontrastu. Dzelteno, oranžo un sarkano filtru lietoja debess un mākoņu izcelšanai. Tagad to pašu var panākt digitāli apstrādājot attēlus. It kā ir iespēja vēl ar šiem filtriem iegūt dažādus interesantus efektus arī krāsu fotogrāfijā, bet tas vairāk attiecas uz profesionāļiem, piemēram, graduētie krāsu filtri dabai vai lietojot komplektā ar mākslīgo gaismu var panākt visai savdabīgus efektus.
IR jeb infrasarkanie filtri
IR saīsinājums ir radies no angļu vārda Infraded un tas ir viļņu garums, kas pārsniedz cilvēka acij redzamo krāsu spektru - standarta fotogrāfijā izmantojamais viļņu garums ir aptuveni no 700 nm līdz 900 nm. To parasti digitālajās fotokamerās nofiltrē, lai nebojātu attēla kvalitāti. Tādēļ ar šiem filtriem darboties ir visai sarežģīti un ne ar visiem fotoaparātiem visi IR filtri spēs darboties. Ja paši izņemsiet iebūvēto fotoaparāta IR filtru vai pirksiet speciālu fotoaparātu, piemēram, Canon 20Da, tad rezultāti būs daudz iespaidīgāki un IR filtru pielietojums daudz noderīgāks. Tādēļ šo filtru lietošana prasa speciālu sagatavotību un būs jāizlasa vēl daudz rakstu par šiem filtriem un galvenais to specifiku, piemēram, fokusēšanos, jo pat uz objektīva ir rakstīti infrasarkanā diapazona fokusēšanās distances skala, kas atšķiras no standarta skalas. Ir tādi, kas mazāk laiž cauri redzamo gaismu un tādi, kas vairāk - tātad sanāktu diezgan mākslinieciski kadri ar dažādām pēcapstrādēm.