Alfrēds Niedols. Viens no rosīgākajiem Liepājas Tautas fotostudijas "Fotast" veterāniem.
Pirmajā fotoizstādē viņš piedalījās tālajā 1958. gadā. Tai sekojušas daudzas izstādes Latvijā un aiz mūsu valsts robežām. Saņemtas nozīmīgas balvas, kā arī starptautiska mēroga pagodinājumi. Alfrēda darbi publicēti katalogos, bukletos, kalendāros, grāmatās. Tie greznojuši atklātnītes un aizceļojuši uz daudzām valstīm visā pasaulē.

Līdz šim sarīkojis trīs personālizstādes. Tās notika Liepājā un rajonā 1979., 1999. un 2004. gadā.

Izjusti fotografē cilvēku dzīvi laukos, latviešu tradīcijas un valsts mēroga norises, kā arī apkārtējo dabu un faktūru. Daiļradē viņu visnotaļ atbalsta sieva Elga, kas beigusi Liepājas Mākslas vidusskolu un arī pati aizrautīgi fotografē.

Abi mākslinieki saskanīgi dzīvo Nīcas novada Otaņķos. Tur viņiem pieder sertificēta bioloģiskā zemnieku saimniecība "Žūrnieki", kur audzē dažādas zāļu tējas un gatavo ārstniecisku augu maisījumus.

"Mums bildēs nekas nav jāizdomā," viņi saka. "Daba ir vissuperīgākais modelis, mēs iedvesmu smeļamies tuvākajā apkārtnē, joprojām cenšamies izprast, visu mūžu mācāmies zemes valodu."

Atdzimst brīnumjauki mirkļi

Patlaban Tautas fotostudijā var izsekot, kā no sen fotografētiem filmu negatīviem, kas izvilkti no atvilktnēm un citām glabātuvēm, datora ekrānā secīgi top fotomākslinieka Alfrēda Niedola ceturtā krāsaino un melnbalto fotogrāfiju soloizstāde. Bija interesanti tur iegriezties un pavērot, kā tas mūsdienās notiek. Bija fantastiski sekot, kā krietni saskrāpētie un apsūbējušie attēli atkal spēj atgūt kādreizējo spožumu un iezaigojas no jauna. Izrādās, ka nekas nav zudis uz neatgriešanos, pateicoties fotoshopa rīkiem, brīnumainus un jau šķietami zudušus mirkļus ir iespējams atsaukt atpakaļ.

"Mana fotofilozofija ir diezgan vienkārša - ir jābūt pareizajam ekspozīcijas laikam, pareizajam apgaismojumam, kas krīt attiecīgajā leņķī, pareizajam rakursam un atspīdumam. Kad visi šie faktori sakrīt, iznāk laba bilde," klāstīja fotomeistars, rādot kāda kaukāzieša portretējumu. Šis lepnais kalnietis uzņemts pirms daudziem gadiem Čečenijā. Alfēds nezina, kāds ir viņa varoņa tālākais liktenis. Taču nešaubās, ka negodā tas nav kritis, jo zinot, ka uz šādiem vīriem var paļauties. Ne mazāk izteiksmīgi liekas uzņēmumi, kuri tapuši 1991. gada janvārī barikāžu ugunskuru piedūmotajā Rīgā un pēc tam izstādīti Liepājā Graudu ielas skatlogos, lai mūsu pilsētas iedzīvotāji redzētu, kas notika galvaspilsētā. Alfrēds bija to dienu notikumu tiešs dalībnieks, tādēļ viņa tvertie kadri ir patiesi. Tāpat kā neaizmirstamā bilde, kurā atainota līgava ar māti. Kaut gan daudz laika aizritējis, kopš mirklis tverts kādās kāzās, tā brīža izjūtas nav zudušas. "Tālas noskaņas zilā vakarā," savulaik rakstīja Rainis. Te, rau, tās ir! Arī Niedola tvertās izjūtas strāvo joprojām, satraucot skatītāju, ielaužoties cilvēku dvēselē. "Un tas jau arī ir fotomākslas pamatuzdevums," sprieda autors, kurš nekad nav laidis garām iespēju izteiksmīgi nofotografēt bērnus. Arīdzan to, kā tas viņam ir izdevies, varēsim vērot izstādē.

Jauni darbi piešķirs svaigumu

Mēdz sacīt, ka patiesība dzimst diskusijās. Protams, ka, gatavojoties soloizstādei, tas ir ņemts vērā. Ieklausoties kolēģu spriedumos, autors vēl un vēlreiz pārcilāja savu bilžu nodzeltējušās kopijas, izvēloties no to lielās kaudzes eksponēšanai paredzētos darbus. Tikai četrus desmitus bilžu nolemts ietvert ekspozīcijā, taču tajās pilnībā jāatklājas fotogrāfa darbības tematiskajai daudzveidībai. Alfrēds vēloties, lai izstādē netrūktu labu portretuzņēmumu un, Atmodas barikāžu notikumos piedaloties, uzņemtu reportāžas attēlu. Taču vienlaikus tur tāpat jāatrod vieta dabas ainavām, dažādām gadalaiku noskaņām un obligāti arī faktūrai, kas uzskatāmi liecina par senlietām un to pievilcību.

Agrāk izstādēs demonstrētos darbus viņš šoreiz nolēmis ierobežot. Tādējādi izdošoties vairāk vietas atvēlēt līdz šim vēl nerādītām bildēm. Kontrolkopijas, ja kāds vēlēšoties vēsturē ielūkoties, viņš nolēmis izkārtot izstādes priekštelpā. Bet jaunu darbu klātbūtne piešķiršot ekspozīcijai svaigumu. Alfrēds uzver, ka tas viņam liekoties ļoti svarīgi. Izstādē nekas nebūs samākslots. Tur atspoguļosies dzīve visā savā daudzveidībā un patiesīgumā. "Jau daudzus gadus abi ar sievu saimniekojam savās lauku mājās Otaņķu pusē, un turpat, tuvākajā apkārtnē, ciešā sasaistē ar dabas norisēm top mani fotodarbi. Ko bildēt netrūkst - rasas atspīdums ziedos un zāles stiebros, gadalaiku maiņa, mājdzīvnieki - tas viss, kas liekas ikdienišķs un tomēr ir tik īpašs un jauks," viņš sacīja, atgādinot, cik svarīgi ir mīlēt pasauli ap sevi.

Kad žēlsirdībai nav vietas

Tomēr reizēs, kad jāgatavojas izstādei, viss ir nedaudz citādāk. Šādos gadījumos jāsaņem sevi rokās un jākļūst maksimāli cietsirdīgam pret paša uzņemtajiem attēliem. "Nekādai žēlsirdībai pret mīļbildītēm un nekādām paviršībām nav vietas," atzina autors. Visam, kā mēdzot sacīt fotogrāfi, jābūt ar glanci. Arī fotolaboratorijā pasūtītās un jau izgatavotās kopijas ne vienmēr viņu apmierinot. Alfrēds bija satraucies, ka dažām nedaudz pietrūcis kontrasta, citām turpretī tas, viņaprāt, par stipru un pārlieku nomāc skatienu. Tāpēc daļa no tām, lai tas maksājot ko maksādams, vēl jākopē par jaunu.

Jātiek skaidrībā arī par to, kāda izskatīsies personālizstādes reklāma. Fotomākslinieks iecerējis, ka afišā, ko rotās Elgas uzņemts un ļoti izteiksmīgs Alfrēda portrets, parādīs arī visus fotoaparātus, ar kuriem viņš savā mūžā ir strādājis, sākot no primitīvā, bet uzticamā "Ļubiteļa" un "Smenas" līdz modernajai "Minoltai" un "Olimpus". "Tā ir visnotaļ atbalstāma iecere. Fotoaparāts taču ir fotomākslinieka palīgs un draugs," saka studijas vadītājs Varis Sants.

Arī Elga šajās dienās ir mobilizējusies palīdzēt vīram, gatavojoties viņa dzīves astoņdesmitajai jubilejai veltītajai izstādei, cenšas turēties Alfrēdam blakus un dzīvo tam līdzi kreņķīgajā darbu izvēles procesā. Viņa apgalvo, ka naktīs vairs nevarot mierīgi nogulēt, jo laika līdz ekspozīcijas atklāšanai nav palicis vairs nemaz tik daudz. Tas esot gluži kā pirms eksāmena, kad vienmēr kādas dienas var izrādīties par maz. Jau zināms, ka durvis apmeklētājiem Latviešu biedrības nama vestibila zālē izstāde vērs 5. maijā un būs aplūkojama līdz 24. maijam, bet liepājnieku un pilsētas viesu tikšanās ar autoru ir paredzēta 6. maija pēcpusdienā.
Info: www.liepajniekiem.lv