Sākot ar 2010. gada 1. janvāri stājās spēkā izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tādejādi tika noteikts, ka vairākās jomās turpmāk varēs maksāt arī patenta maksu par saimniecisko darbību, kas atvieglošot nodokļu nomaksu. Patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību. Ar pašu likumu var iepazīties interneta vietnē www.likumi.lv, kur arī minēti profesiju un saimnieciskās darbības veidi, uz kuriem ir attiecināma patentmaksa, un patentmaksas apmēri.
Pēc pusgada likuma darbības perioda, VID konstatējis, ka Rīgā patentmaksājumus visbiežāk izvēlas fotogrāfi, mākslas fotogrāfi, frizieri, frizūru modelētāji, nagu kopšanas speciālisti, sēņu un ogu vācēji. Zemgalē patentus lūdz piešķirt fotogrāfi, sēņu, ogu vācēji, frizieri un šuvēji. Vidzemē šādu izvēli veic sēņu, ogu un savvaļas ārstniecības augu vācēji, kā arī frizieri. Savukārt Kurzemē patentiem visbiežāk piesakās ogu un dabas velšu vācēji, kam seko apavu remontētāji, savukārt Latgalē pēc VID datiem nav novērojams izteikts kādas profesijas pārsvars, proti, patentus līdz šim izvēlējušies viens rotaļlietu izgatavotājs, viens dekorētājakmeņkalis, viens frizieris, kā arī viens slotu sējējs un viens fotogrāfs.
Tātad fotogrāfi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu vietā var izvēlēties maksāt patentmaksu, ja viņu ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteikto slieksni, kas paredz pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (LVL 10.000 12 mēnešos), un ja viņš nenodarbina citas personas likumā uzskaitītajās saimnieciskās darbības jomās. Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, vienlaikus nevar būt fiksētā nodokļa maksātājs.