Paņemot fotoaparātu rokās, vai pareizāk sakot, pieliekot pie acs, uzreiz paliek skaidrs, ka tas ir profesionāls fotoaparāts. Skatu meklētājs ir tik milzīgs, ka ar Canon 350D nemaz nav ko salīdzināt - liekas pat 3 reizes lielāks. Ja es asumu manuāli varēju regulēt vecajam Zenit un Kijev aparātam, tad Canon 350D es to ļoti reti izmantoju (tad kad viņš tumsā pats nevarēja nofokusēties). Tagad atkal varu regulēt asumu ar roku manuāli. Ļoti pateicīgi tas ir pie makro fotografēšanas kad fotografē no statīva un asums nepieciešams konkrētā vietā.
Neieteiktu pirkt vecos 1D Mark aparātu akumulatorus NP-E3, bet gan jaunos LP-E4 akumulatorus. Kāda atšķirība? Es domāju, ka liela. Viena lieta ir ietilpība, otra lieta ir tāda, ka lādētājs, kas nāk līdzi aparātam var lādēt tikai jaunā tipa akumulatorus un pats galvenais, ka jaunajam akumulatoram ir komunikācijas iespējas ar aparātu. Tas nozīmē to, ka izvēlnē ir iespējams paņemt: Battery info. un tur tiks precīzi attēlota informācija par to cik % vēl palikuši baterijā elektroenerģijas (man šobrīd rāda 5%), cik fotoattēli jau ir uzņemti (rāda 97 kadrus), kā arī parāda akumulatora stāvokli - vai viņam vēl ir maksimālā uzlādes iespēja vai mazāk. Nezinu vai viņš tur kaut ko pēc tam rēķinās no tā cik kadri uzņemti un tad rādīs cik tad varēs ar to akumulatoru kadrus uzņemt, bet vēlāk noskaidrošu.
Reāli nepatīk viena lieta - sensora tīrīšana. Galīgi nesaprotu kādēļ sensors ir jātīra aparātu izslēdzot. Varbūt tādēļ, lai pēc fotografēšanas nokratītu visus liekos putekļus, lai tie stāvot nepiekalstu? Nekur neatradu iespēju atslēgt atsevišķi sensora tīrīšanu pēc aparāta izslēgšanas. Var atslēgt to funkciju vispār un tad netīrīs ne aparātu ieslēdzot ne arī izslēdzot. Tas arī kaut kā nebūtu pareizi. Laikam jau tā matricas kratīšana ar ultraskaņu daudz nebojā sistēmu, ja dod garantiju uz 300.000 kadriem. Pēc vienas nedēļas fotografēšanas secināju, ka tā sensora tīrīšana ir kaķim zem astes. Aparāts tika saudzīgi lietots un putekļi īpaši iekšā netika laisti, bet tie jau pie aizvērtas diafragmas ir redzami pa visu matricu. Tas ir pie nosacījuma, ka visu laiku man tas sensora tīrītājs ir ieslēgts. Un galvenais, kas ir pats interesantākais - tas, ka pat vairākas reizes slēdzot aparātu iekšā un ārā (tiek veikta sensora priekšējā stikla kratīšana ar ultraskaņu), putekļi nemaina pat par mikrometru savu atrašanās vietu, nemaz nerunājot par to daudzumu samazināšanos. Tā, ka mierīgi varat plānot vecās tīrīšanas metodes un uz uz to tīrīšanas sistēmu īpaši nepaļauties. Aparātā ir gan vēl programmatūra, ko var ieslēgt un tad automātiski tiks dzēsti tie putekļi ar procesoru apstrādi. Bet arī tam es negribu uzticēties, jo netīšām var kaut ko ne tā nodzēst, kas nav puteklis.
Es ļoti ilgi gaidīju vēl vienu fīču no Canon, jo Nikon to vienreiz liekas bija uztaisījis un pēc tam atteicās tāpēc vairs laikam nepiedāvā to, bet neesmu īsti pārliecināts un varbūt vēl joprojām tāda lieta ir. Un tas ir GPS atbalsts. Tagad varat iegādāties datu bezvadu raidītāju WFT-E2 (vai WTF-E2A - nezinu atšķirības) un tas caur bezvadu tīklu atbalsta GPS marķēšanu, kad tiek izmantota ar pārnēsājamo GPS ierīci. Tātad savas fotogrāfijas jau fotografēšanas brīdī varat marķēt ar GPS koordinātēm. Domājat es atkal rakstu muļķības? Nē, tā ir tehnoloģiju nākotne un iespējams arī amatieru fotoaparātos centīsies šo sistēmu ieviest. Studijā fotografējot šī lieta simts gadus nav vajadzīga, bet fotogrāfiem ceļotājiem tas ir vairāk nekā nepieciešams. Ir programmas, kas saliek GPS koordinātes kopā ar attēlu, izmantojot datumus un laiku, bet tur ir nepieciešama perfekta laika sinhronizācija un diezgan laba programmatūras pārzināšana. Ja nu kādam interesē, tad ieteiktu izmantot RoboGEO. Lai saprastu kādus rezultātus var sasniegt, tad apskatieties šādas mājas lapas: jetphotosoft.com, globalmotion.com, everytrail.com, flickr.com/map, maps.smugmug.com, locr.com. Papildus informācija te un te.
Uztaisīju testa kadrus gandrīz pilnīgā tumsā fotografējot monitoru. Lūk abi attēli: 1Ds Mark III un 350D. Iesaku viņus pilnā izmērā ielādēt datorā, lai būtu skaidrs par ko es te rakstu. Daudzi saka, ka pie šāda attēla izmēra (21.1 MPix) būs nepieciešami L klases objektīvi un tikai fiksētie. Lai nebūtu maldīgs priekšstats par objektīviem, tad salīdzinājumam tika izmantots ne L klases (parastais) Canon EF 50mm f/1.4 objektīvs, kas ir jau vairāk nekā 10 gadus vecs modelis. Man viņš pagaidām pašam ir mīļākais objektīvs. Fotografēts tika no rokas, tādēļ kaut kādas atšķirības varbūt ir tajā, ka nevaru tumsā noturēt un roka trīc, bet principu vajadzētu saprast un izskatās tīri sakarīgi kadri salīdzināšanai. Attālums līdz monitoram daudz mainīts netika, tādēļ pirmo ko var pamanīt, tas ir attāluma izmaiņas. Canon 350D ir palielinājums 1,6 reizes, tādēļ attēls tiek pievilkts tuvāk stāvot tādā pašā attālumā. Bet ja skatīsities bildes oriģinālā izmērā, tad redzēsiet, ka burtu lielums daudz nav mainījies. Tātad vieglāk būs salīdzināt kādas ir atšķirības starp šīm kamerām. Asums tika uzstādīts uz 3 fotogrāfijas centrā. Fotografēju pusautomātiskajā P režīmā uz ISO 100 un AWB (automātiskais baltā balanss). Tādejādi var salīdzināt kādas bildes sanāk no šāda režīma abām kamerām. Interesants novērojums bija tāds, ka Canon 350D visu laiku mēģināja izvēlēties diafragmas atvērumu f/1.6 vai f/1.8, bet 1Ds Mark III gandrīz vienmēr izvēlējās f/1.4 un līdz ar to arī ātrāku slēdža laiku. Esmu pārsteigts, ka ar vienu un to pašu objektīvu ar vieniem un tiem pašiem uzstādījumiem pat pie atvērtākas diafragmas, kad attēla kvalitātei būtu bijis jāsamazinās, ir noticis pretējais - 1Ds Mark III attēls ir daudz kvalitatīvāks pēc ļoti daudziem parametriem. Varbūt tas atkal ir tīri mans subjektīvais viedoklis, bet mēģināšu pamatot. Tātad pirmais un svarīgākais ir hromatiskās aberācijas - tāds violets krāsojums starp balto un melno. Esmu vienkārši šokā kā to ir programmatūriski apstrādājis 1Ds Mark III, jo objektīvs jau ir viens un tas pats. Canon 350D attēls ir vienkārši violets un tur pat ar Photoshop diez vai izdosies to novākt, bet 1Ds Mark III pat pie atvērtākas diafragmas, kad it kā hromatiskām aberācijām bija jābūt vēl vairāk, ir panācis ļoti labu efektu. Nevar teikt, ka vispār pazudušas, bet ir ļoti minimālas.
Tālāk varam salīdzināt detalizāciju, kas parasti ir pirmais parametrs ko salīdzina. Arī šajā gadījumā Canon 1Ds Mark III ieliek mazo Canon 350D vienos vārtos - visas līnijas ir taisnas bez grauzumiem, nav ap burtiem kaut kādi artefakti (tādi lieki kropļojumi). Varat pat vertikālās līnijas uz monitora salīdzināt (tur kur asumā ir baltais fons), un redzēsiet atšķirību kas ir tīrs kadrs un kas ir ar kropļojumiem. Tiešām esmu pārsteigts par šādu detalizāciju un atšķirību. Līdz šim uzskatīju, ka bilžu procesuālā apstrāde fotoaparātā nav tik svarīga. Tagad savas domas esmu mainījis pēc šī testa. Varbūt, ka šeit ir starpība divās paaudzēs un salīdzinājumā ar Canon 40D tik lielas atšķirības nebūtu, bet tik un tā es domāju, ka atšķirība būs jūtama un profesionālā fotoaparāta veikums būs krietni labāks. Pārējās atšķirības paši varat papētīt un padomāt kas labāks. Tāpat varat padomāt vai parastais ne L klases objektīvs ir pietiekami labs, lai fotografētu ar tik lielu izšķirtspēju. Kaut kādu lēto zoom objektīvu droši vien nevajadzētu skrūvēt virsū, bet ar labiem objektīviem būs labāki rezultāti nekā uz mazās matricas ar mazo izšķirtspēju - tas man arī pašam bija pārsteigums, ka atšķirība ir tik liela pat pie tik liela attēla izmēra. Un tie, kas jums stāstīs, ka šim aparātam der tikai fiksētie L stikli, tad zināt, ka viņš stāsta pasakas un neko no tehnikas nesaprot. Tikai neaizmirstat vienu lietu - nederēs neviens no EF-S objektīviem, kas ir paredzēti mazajām matricām.
Lai mani vārdi nebūtu tukša runāšana, tad lūk testa bilde, kas fotografēta ar Canon 17-40mm F4.0 L objektīvu pie ISO 200, F16, 19mm, AWB, 6 sec bez statīva. Baznīcās statīvus neļauj lietot. Kā varat redzēt, tad visur ir perfekts asums pie tik lielas izšķirtspējas un pat pa stūriem nav vinjetēšanas vai neasas vietas. Iespējams, ka tas ir pateicoties aizvērtai diafragmai, bet man ar šiem platleņķa objektīviem neko savādāku arī nevajag, jo tusiņus telpās maz fotografēju. Šis pats kadrs man ir arī RAW formātā (28 MB) un konvertējot ar Photoshop CS3 es secināju, ka aparātā JPEG fails netiek tik labi apstrādāts pret trokšņiem (laikam esmu atslēdzis Noise reduction). Pēc CS3 es pie šiem ISO 200 vispār trokšņus gandrīz neatradu. Plus vēl tas, ka attēls jau ir 14-Bit - tātad lielākas krāsu koriģēšanas iespējas un plašāks dinamiskais diapazons.