Ar iepriekšējo Canon EOS 1Ds Mark II es neesmu tik daudz strādājis (izpētījis visas iespējas), tādēļ nevarēšu salīdzināt visu ar to, toties padalīšos iespaidos ar šīs kameras iespējām. Pirmajā vakarā mani jau pārsteidza Autofokusa uzstādīšanas/regulēšanas iespējas. Zem individuālajiem uzstādījumiem es skatījos tās iespējas un pusi nesapratu. Varat iedomāties, ka Autofokusa funkcijām vēl ir 18 apakšfunkcijas - tas ir kā pieregulēt autofokusu pēc savām vajadzībām. Un tas nav ņemts vērā asuma mērīšanas punktu režīmu maiņu utt.
Vēl salīdzinot ar savu mazo brāli, secināju, ka šim aparātam kaut kas iekšā grab. To es konstatēju uzreiz, kā paņēmu pirmo reizi rokās. Man īpaši nepatīk, kad kaut kas iekšā ļurkājās. Akumulators tas nebija, bet kaut kas jau bija. Vēlāk mēģināšu sīkāk papētīt un cerams tas nav kaut kāds spogulis vai ļurkājošās mikroshēmas.
Tagad esmu studijā vairākas stundas fotografējis ar šo aparātu un rezultāts ir pārsteidzošs. Ja ar Canon 350D man aptuveni ceturtdaļa no kadriem kaut kādā veidā nesanāk - ļoti liels brāķa procents, tad ar Canon EOS 1Ds Mark III man šis brāka procents ir būtiski samazinājies. Paskaidrošu, kas man skaitās brāķa procents - tie ir kadri, kas nav ar pareizi iestādītu asumu un neveikmīgi noķerti momenti. Lielā marka priekšrocība ir lielais skatu meklētājs un līdz ar to ir iespējams daudz labāk kontrolēt situāciju. Bet ar asuma iestādīšanu manuprāt viņš tiek galā lieliski - tie kadri, kur nav trāpījis asums, tur bijusi mana kļūda. Cik zinu, tad tā ir liela problēma daudziem fotogrāfiem (arī man līdz šim ar iepriekšējo fotoaparātu), bet tagad var pat sakarīgi iestādīt asumu manuāli. Ja fotografējat ar ziepju traukiem vai ar mazu diafragmas atvērumu, tad visticamāk jūs šo problēmu neesat novērojuši un jums tas diez vai būtu aktuāli.
Bilžu apstrādei tiešām vajadzīgs ir jaudīgs dators - apstrāde tiek veikta salīdzinoši 2-3 reizes ilgāk. Pat bilžu apskatīšanai ir vajadzīgs ilgāks laiks. Man no 3 stundas aktīvas fotosesijas sanāca 8GB JPEG labas kvalitātes attēli. Tad varat iedomāties kādi ir datu apjomi un kāda procesošana tur nepieciešama. Praktiski mājās jau nepieciešams serveris ar lielu monitoru, lai varētu bildes izbaudīt pilnībā.
Šajā modelī ir parādījusies tāda jauna iespēja kā Highlight tone priority. Tīri teorētiski tā ir ļoti laba sistēma, jo mēģina nepārdedzināt gaišās vietas un izvilkt no kadra maksimālo dinamisko diapazonu. Domāts darīts un uzliku no standarta disable un enable. Tad vēl šo to patestēju un vairs nevarēju saprast kādēļ nekādi nevaru dabūt ISO zemāk par 200. Izrādās Highlight tone priority režīms to neļauj - laikam vajadzīga kaut kāda rezerve. Tad nu es tomēr uztaisīju disable tai lietai, jo ISO 100 man tomēr ir svarīgāk reizēm nekā pārdedzinātās vietas.
Pateicoties Live view funkcijām (tiešās apskates režīms), tagad var fotoaparātu pieslēgt pie datora un fotografēt neatejot no datora. Visus parametrus var mainīt ar Canon EOS Utility. Pat EXIF datos ierakstīt uzreiz savu vārdu, lai rakstās katrā bildē. Tāda iespēja principā bija jau arī agrākajos modeļos, bet nu tagad es arī to izbaudu. Fotografēt ar Live view diemžēl es nefotografēju - nav autofokusa, tādēļ lielas jēgas no tās funkcijas navun nevajadzētu tikai dēļ tā mainīt aparātus.