Šodien, 2019. gada 27. novembrī, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kopā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš” iepazīstināja ar jaunu izglītojošu video projektu “Viena fotogrāfa stāsts”.

“Viena fotogrāfa stāsts” ir turpinājums Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” partnerībā īstenotam sadarbības projektam, kas 2017. gadā uzsākts kā iniciatīva “Vienas gleznas stāsts” un ieguvis saturisku paplašinājumu.

8 video mini-sērijās skatītāji varēs uzzināt vairāk par 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta mākslas fotogrāfijām, kas iekļautas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, un to autoriem. LNMM fotogrāfijas kolekcija koncentrējas uz to meistaru darbiem, kuru vārdi kļuva plaši pazīstami 80. gados un jo īpaši 90. gados – pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Ceturtdien, 5. decembrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz lekciju “Politiskā propaganda un slēptā pretošanās Padomju Latvijas klases telpā” un diskusiju ar Latvijas Universitātes profesori, Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošo pētnieci Ivetu Ķesteri.

Latvijas pedagoģijas vēstures pētnieki gadu gaitā ir apkopojuši vairākus simtus klases telpu fotogrāfiju, kas uzņemtas padomju režīma laikā. Šīs fotogrāfijas atklāj klases telpas vizuālo ainavu ar tās oficiālajām nodevām politiskajai varai, gan arī klases neoficiālo kultūru, ko veidojuši paši skolēni un skolotāji. Padomju vizuālās propagandas stāsts atbild uz jautājumiem, cik ātri propagandas materiāli nokļuva klases telpā, kuri klases telpas ikdienas elementi tika padarīti par politiskās propagandas līdzekļiem, kas bija galvenie propagandas „varoņi”, kā skolotāju un skolēnu tēli tika izmantoti propagandas nolūkos un kā propaganda mainījās gadu gaitā. Taču ikviena vara neizbēgami producē interešu konfliktu un, lai cik tā būtu nežēlīga un represīva, vienmēr pakļautajiem atliek neliela vieta pretestībai. Jaunās – padomju – Latvijas iedzīvotāji ātri apguva, cik bīstama ir atklāta pretošanās, tāpēc par viņu ikdienu kļuva apzināta vai neapzināta slēptā pretošanās, kuras stāstu atklāj arī klases fotogrāfijas.

Piektdien, 8. novembrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes „Ķermenis – propagandas veids” apskati kopā ar tās autoriem un kuratori. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena). Pasākums notiks angļu un krievu valodā.

No 7. novembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma sešu ukraiņu fotogrāfu – Romāna Pjatkova, Valērija Miloserdova, Saša Kurmaza, Milas Tešajevas, Sergija Melničenko, Mihaila Palinčaka – izstāde „Ķermenis – propagandas veids”. Kuratore: Katerina Radčenko.

No 7. novembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma sešu ukraiņu fotogrāfu - Romāna Pjatkova, Valērija Miloserdova, Saša Kurmaza, Milas Tešajevas, Sergija Melničenko, Mihaila Palinčaka - izstāde "Ķermenis – propagandas veids". Kuratore - Katerina Radčenko.

Sony šodien izziņoja Alpha 9 II (modelis ILCE-9m2), kas ir jaunākais Sony modelis atzītajā α™ (Alpha™) pilnkadra maināmo objektīvu kameru sērijā un radīts atbilstoši profesionālo fotogrāfu vajadzībām sporta fotogrāfijas un fotožurnālistikas jomā.

Jaunā Alpha 9 II pamatā ir oriģinālmodeļa Alpha 9 funkcionalitāte, saglabājot izcilu veiktspēju, tostarp nepārtrauktas fotosērijas nevainojamu kadru uzņemšanu ar ātrumu 20 kadri sekundē, ar autofokusēšanu un automātiskās ekspozīcijas sekošanu. Pie nozīmīgākajiem uzlabojumiem jāmin ievērojami paaugstinātās savienojamības un datu pārsūtīšanas iespējas, nepārtrauktas fotosērijas uzņemšana ar mehānisko slēdzi ar ātrumu 10 kadri sekundē, vēl vairāk uzlabota AF darbība ar nule optimizētiem algoritmiem, izmaiņas korpusa uzbūvē, lai uzlabotu izturību un lietojamību.

No 26. septembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Ilmāra Znotiņa izstāde "Latgales ļaudis".

Izstāde "Latgales ļaudis" ir ļoti personisks projekts, jo izstādes autora tēvs bija no Latgales un bērnībā vasaras Ilmārs bieži pavadīja laukos. Tas, ko labi zinām, liekas ikdienišķs, un bieži nepamanām savdabīgo, unikālo un izzūdošo. Ierosmi fotografēt Latgalē viņš guva no sava drauga, dāņu fotogrāfa Stiga Stasiga, kurš, viesojoties viņa tēva mājās, teica: "Fotografē, drīz tā visa pirmatnējā, unikālā nebūs, mums Dānijā vairs nav." Pirmie Latgales projekta attēli tapuši 1989. gadā, jaunākie – 2018. gadā. Vērtējot foto materiālu, jāsecina, ka autora dāņu kolēģa teiktais ir piepildījies. Liela daļa cilvēku foto stāstos ir pārcēlušies uz mūža mājām, citi uz Angliju. Daļa no mājām vairs nepastāv, nelielo piemājas lauku vietā iekoptas plašas lielsaimnieku saimniecības. I. Znotiņa fotoprojekts ir balstīts uz vizuālu stāstu par vienkāršajiem, sirsnīgajiem Latgales cilvēkiem, par viņu dzīves ritmu, kurā svarīgu vietu ieņem ticība Dievam gan tagad, gan arī tad, kad baznīcā iet uzdrošinājās ne katrs. Bet latgalieši gāja un joprojām iet. Cilvēks, Dievs, Darbs ir šo ļaužu pamats, uz tā balstās projekta vizuālā koncepcija.