Šodien, 2019. gada 27. novembrī, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kopā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš” iepazīstināja ar jaunu izglītojošu video projektu “Viena fotogrāfa stāsts”.“Viena fotogrāfa stāsts” ir turpinājums Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” partnerībā īstenotam sadarbības projektam, kas 2017. gadā uzsākts kā iniciatīva “Vienas gleznas stāsts” un ieguvis saturisku paplašinājumu.
8 video mini-sērijās skatītāji varēs uzzināt vairāk par 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta mākslas fotogrāfijām, kas iekļautas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, un to autoriem. LNMM fotogrāfijas kolekcija koncentrējas uz to meistaru darbiem, kuru vārdi kļuva plaši pazīstami 80. gados un jo īpaši 90. gados – pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Piektdien, 8. novembrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes „Ķermenis – propagandas veids” apskati kopā ar tās autoriem un kuratori. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena). Pasākums notiks angļu un krievu valodā.No 7. novembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma sešu ukraiņu fotogrāfu – Romāna Pjatkova, Valērija Miloserdova, Saša Kurmaza, Milas Tešajevas, Sergija Melničenko, Mihaila Palinčaka – izstāde „Ķermenis – propagandas veids”. Kuratore: Katerina Radčenko.
No 7. novembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma sešu ukraiņu fotogrāfu - Romāna Pjatkova, Valērija Miloserdova, Saša Kurmaza, Milas Tešajevas, Sergija Melničenko, Mihaila Palinčaka - izstāde "Ķermenis – propagandas veids". Kuratore - Katerina Radčenko.
No 26. septembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Ilmāra Znotiņa izstāde "Latgales ļaudis".Izstāde "Latgales ļaudis" ir ļoti personisks projekts, jo izstādes autora tēvs bija no Latgales un bērnībā vasaras Ilmārs bieži pavadīja laukos. Tas, ko labi zinām, liekas ikdienišķs, un bieži nepamanām savdabīgo, unikālo un izzūdošo. Ierosmi fotografēt Latgalē viņš guva no sava drauga, dāņu fotogrāfa Stiga Stasiga, kurš, viesojoties viņa tēva mājās, teica: "Fotografē, drīz tā visa pirmatnējā, unikālā nebūs, mums Dānijā vairs nav." Pirmie Latgales projekta attēli tapuši 1989. gadā, jaunākie – 2018. gadā. Vērtējot foto materiālu, jāsecina, ka autora dāņu kolēģa teiktais ir piepildījies. Liela daļa cilvēku foto stāstos ir pārcēlušies uz mūža mājām, citi uz Angliju. Daļa no mājām vairs nepastāv, nelielo piemājas lauku vietā iekoptas plašas lielsaimnieku saimniecības. I. Znotiņa fotoprojekts ir balstīts uz vizuālu stāstu par vienkāršajiem, sirsnīgajiem Latgales cilvēkiem, par viņu dzīves ritmu, kurā svarīgu vietu ieņem ticība Dievam gan tagad, gan arī tad, kad baznīcā iet uzdrošinājās ne katrs. Bet latgalieši gāja un joprojām iet. Cilvēks, Dievs, Darbs ir šo ļaužu pamats, uz tā balstās projekta vizuālā koncepcija.
No 2019. gada 29. augusta līdz 26. oktobrim Mūkusalas Mākslas salonā skatāma Intas Rukas personālizstāde "Zem tām pašām debesīm".Izstādi veido fotoportreti un tajos redzamo cilvēku dzīvesstāsti, kas tapuši un pierakstīti Balvos un to apkārtnē vasaras sezonā trīs gadu garumā. Rukas fotogrāfijās šie subjektīvo stāstu atklājēji portretēti uz tiem apkārt esošās vides un ainavas fona. Tā ir Latvijas iedzīvotāju pieredzēta un pašu stāstīta vēsture no Otrā pasaules kara gadiem līdz pēdējo desmitgažu emigrācijas vilnim.
No 15. augusta Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma četru somu fotogrāfu – Mia Damberga, Esi Orpana, Tīna Palola, Patrisia Rodasa – izstāde "Pazušana". Kuratore: Tūla Alajoki.Izstādē "Pazušana" tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar pārkāpumiem un vardarbību, pazemošanu un kaunu, sevis apšaubīšanu, identitāti un tās zaudēšanu – pazušanu no citiem, kā arī no sevis. Mēs mantojam un pārņemam uzvedības modeļus, balss toņus, žestus, lai padarītu citus nepārliecinātus pašiem par sevi, mēs iemācāmies sevi apspiest. Mēs interpretējam un atjaunojam atmiņas un situācijas. To, kas mēs esam un kā jūtamies, ietekmē un nosaka arī citi faktori, ne tikai mēs paši, – mūsu pagātne, mūsu vecāki, mūsu partneri – katrs, kas kļūst mums tuvs un svarīgs. Dažreiz mēs pazūdam, citreiz mēs apzināti slēpjamies, meklējot patvērumu, līdz mēs jūtamies droši, lai paši no jauna definētu robežas un atgrieztu savu telpu.
Piektdien, 2019. gada 12. jūlijā, plkst. 11.00 Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) aicina mediju pārstāvjus un visus interesentus uz pastaigu un sarunu ar kuratori Irēnu Bužinsku jaunajā izstādē Boses zālē “Mākslas darbu fotogrāfijas 19. gadsimtā. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkas kolekcija”.Mūsdienās 19. gadsimta fotogrāfijas tiek uztvertas kā nozīmīgi mākslas darbi, kas dod iespēju apbrīnot to izcilo kvalitāti un spriest par fotografēšanas principiem. Tā ir svarīga, bet Latvijā maz apzināta un pētīta lappuse fotogrāfijas vēsturē. Par to liecina fakts, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkas krājumā esošā mākslas darbu fotoreprodukciju kolekcija vienkopus atsevišķā izstādē tiek eksponēta pirmo reizi.
No 4. jūlija līdz 11.augustam Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma poļu fotogrāfes Agņeškas Raisas izstāde "Pēdējā saruna ar akadēmiķi Saharovu".Agņeška Raisa ir apsekojusi bijušās padomju kodolizmēģinājuma vietas. Ziemeļkazahstānā. Tieši šī vieta bija pazīstama kā "poligons", un tā bija viena no svarīgākajām Padomju Savienības kodolprogrammas realizēšanas teritorijām. Līdz 1989. gadam, kad teritorija tika slēgta, 40 gadu laikā tika veiktas vairāk nekā 450 detonācijas. Pat mūsdienās daudzi vietējie iedzīvotāji cieš no radioaktīvā piesārņojuma, kas konstatēts augsnē, pārtikā un ūdenī. Mazā pilsēta Semipalatinska 21 tika uzbūvēta, lai pārvaldītu zinātnisko centru un eksperimentālās teritorijas, kas atradās tuvākajā apkārtnē. Mūsdienās pilsēta tika pārdēvēta – Kurčatova, nosaukta par godu padomju atombumbas projekta vadītājam Igoram Kurčatovam.
Otrdien, 28. maijā plkst. 17.00, Žaņa Lipkes memoriālā atklās somu mākslinieka Jari Silomaki izstādi "Mēs esam revolūcija, pēc Jozefa Boisa". Pasākums notiek festivāla "Rīgas Fotomēnesis 2019" ietvaros.Projekta sākumpunkts bija slavenā vācu mākslinieka Jozefa Boisa attēls dabiskā izmērā "Mēs esam revolūcija" ("La Rivoluzione siamo Noi", 1972). Šajā darbā Boiss pārliecināti dodas pretim kamerai, ierosinot, ka mēs, skatītāji, varam sākt revolūciju, ja viņam pievienosimies. Somu mākslinieks Boisa ideju pavērsa savādāk – tā vietā sekojot indivīdam, kurš kļuva nevis par nenovēršamo vēstures spēku līderi, bet gan to objektu. Projekta mērķis ir noiet tikpat soļu, cik bija upuru katrā no 20. gadsimta politiskajām traģēdijām – sākot ar Austroungārijas erchercoga Franča Ferdinanda un viņa sievas Sofijas Hotekas slepkavības Sarajevā un beidzot ar Pasaules tirdzniecības centra vietā Ņujorkā. Starp šiem abiem notikumiem Jari Silomaki ir nogājis desmitiem miljonu soļu.
Otrdien, 21. maijā plkst. 18.00, Latvijas Okupācijas muzejā Raiņa bulvārī 7 norisināsies kuratora un fotogrāfa Aļņa Stakles ekskursija izstādē "Ēdot ananasus uz Mēness”. Izstāde, kurā piedalās desmit mākslinieki no dažādām pasaules valstīm, ir festivāla “Rīgas Fotomēnesis 2019” centrālais notikums.Ekskursija izstādē ir veltīta stāstiem par mākslinieku darbiem un fotogrāfijas medija lietojumu laikmetīgajā mākslā. Izstāde ir tapusi ar domām par laikmetu, kurā mēs esam sapratuši, ka viss jau ir bijis un pārsvarā mūsos valda skeptiska vilšanās par pagājušo laikmetu lielajām vīzijām, kā padarīt pasauli par labāku un skaistāku vietu. Mēs arī esam sapratuši, ka vilšanās sajūtas politikā, reliģijā, sabiedrībā, kolektīvās patiesībās nav nesušas nekādus jaunus kopējus dzīves jēgas apliecinājumus. Viss ir beidzies nemaz nesācies, un mēs visi esam labprātīgi kļuvuši par sociālo mediju puspatiesību un prokrastināciju pārņemtiem globālā ciemata pilsoņiem. Izstādes mākslinieki privāti un situatīvi pievēršas dažādu kolektīvu utopiju laikmetīgām atblāzmām pēc-demokrātijas ideju diskursā.