Sadarbībā ar Babītes novada pašvaldības bibliotēku tiks atklāta Daiņa Matisona fotoizstāde "Trīs punkti pasaules kartē".Autors par izstādi:
Viss atkarīgs no attāluma, no kura mēs skatāmies uz pasauli. Ceļojuma laikā viesojāmies trīs valstīs: Peru, Bolīvija un Čīle. Uz globusa tās izskatās pietiekami lielas, bet konkrētās vietas, kas tika apmeklētas - tikai kā nelieli punkti. Tajā pašā laikā esot konkrētajā punktā - vārda tiešā nozīmē - aizraujas elpa no tā varenuma, kas tev ir apkārt. Bezgalīgs, visaptverošs, aizgrābjošs. Ceru, ka to varēs ieraudzīt arī fotogrāfijās.
Izstādes atklāšana notiks ceturtdien, 2020. gada 11.jūnijā 12:00 Babītes novada pašvaldības bibliotēkas telpās, Jūrmalas iela 14a, Piņķi, Babītes pagasts.
Šī ir kārtējā autora personālizstāde.
No 12. jūnija Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma latviešu mākslinieka un fotogrāfa Ata Ieviņa personālizstāde „Faraona dārgumi”, kas notiks Rīgas Fotomēneša programmas ietvaros.Izstādē “Faraona dārgumi” redzamās asamblāžas ir pēdējā gada laikā Ata Ieviņa radītās vizuālās pasakas, kuru aizsākums meklējams autora interesē par Seno Ēģipti un konceptuālos mākslas eksperimentos. Autoru vienmēr ir fascinējusi Senā Ēģipte, tās tonalitāte, zeltainumus, sarkofāgi, dārgumi un nemitīgie jaunatklājumi. Asociācijas ar Ēģiptes dārgumiem, kurus joprojām izceļ no pazemes, to noslēpumainība un senatnes piegarša, fotogrāfa prātā saistījās ar pasakām par Faraonu. Autors apgalvo, ka viņš nevarot uzrakstīt labu pasaku, toties spēj tādu izdomāt un, ar dažādu tehniku un glezniecisku elementu palīdzību, realizēt.
Fotogrāfi, mākslinieki un kuratori ir aicināti iesniegt pieteikumus elektroniski latviešu valodā, sūtot materiālus uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. līdz šī gada 9. augustam, vai pa pastu (pasta zīmogs 2. augusts).
Atklāšana 2020.gada 10.martā pl.15.00 LATVIJAS VALSTS MEŽI biroja telpās Rīgā, Vaiņodes ielā 1."Vieglatlētiku dēvē par sporta karalieni. Un pelnīti, jo katrā sportiskā kustībā ir šī sporta veida pamati. Maldinošs ir sporta veida nosaukums „vieglatlētika”, jo savā būtībā gan skrējiens, gan metiens, gan lēciens prasa milzu spēku, apņēmību, vispusīgu fizisko sagatavotību, gara spēku. Savās melnbaltajās fotogrāfijās centos parādīt šī populārā sporta veida pamatbūtību".
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina uz projekta “Viena fotogrāfa stāsts” turpinājumu!
“Viena fotogrāfa stāsts” ir astoņas video mini-sērijas, kur skatītāji uzzina vairāk par 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta mākslas fotogrāfijām, kas iekļautas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, un to autoriem. LNMM fotogrāfijas kolekcija koncentrējas uz to meistaru darbiem, kuru vārdi kļuva plaši pazīstami 80. gados un jo īpaši 90. gados – pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
“Viena fotogrāfa stāsts” ir astoņas video mini-sērijas, kur skatītāji uzzina vairāk par 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta mākslas fotogrāfijām, kas iekļautas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, un to autoriem. LNMM fotogrāfijas kolekcija koncentrējas uz to meistaru darbiem, kuru vārdi kļuva plaši pazīstami 80. gados un jo īpaši 90. gados – pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
No 6. februāra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma baltkrievu fotogrāfa Maksima Saričava izstāde "Es gandrīz dzirdu putnus".Malijtrascjaņecas ciemats atrodas 10 kilometru attālumā no Minskas, vietā, kur no 1942. līdz 1944. gadam atradās Kārļa Marksa vārdā nosaukts kolhozs. Skolā, kuru Maksims Saričavs apmeklēja Minksā, šī vieta netika pieminēta, jo valdība neuzskatīja to par īpaši nozīmīgu. Tikai vēlāk viņš uzzināja, ka kādreiz tur atradās lielākā nacistu nāves nometne bijušajā PSRS teritorijā. Izmaiņas Otrā pasaules kara gaitā 1943. gadā un iespēja, ka tiks atklāti nacistu kara noziegumi, veicināja nometnes administrāciju uzsākt operāciju “Sounderaktion 1005", kuras mērķis bija iznīcināt pierādījumus par nāves vienību darbību. No dažādiem avotiem ir zināms, ka uz nometni atveda no 60 līdz 200 tūkstošiem cilvēku, kuri to nekad nepameta. Pēc kara PSRS valdība šo informāciju neuzskatīja par nozīmīgu, tāpēc nometnes vēsture tika noklusēta, un zeme, uz kuras tā atradās, izmantota citām vajadzībām, ļaujot tās atstātajām pēdām izgaist.
22.01.–12.03.2020.
Goethe-Institut Riga
Torna iela 1, Rīga
Ieeja bez maksas.
"Mani interesē visi, bet tas ir kā dzīvē – katram ir sava vieta. Katram savs veiksmes stāsts vai liktenis. Visi kopā mēs esam valsts iedzīvotāji, bet ļoti dažādi," teic Inta Ruka.
Vai nu tas bija veiksmes stāsts vai liktenis, taču tālajā 2003. gada vasarā Rīgā, kādas Gētes institūta rīkotās vācu fotoizstādes atklāšanā izstāžu zālē Arsenāls, satikās divas fotopasaules izcilības - pazīstamā latviešu fotogrāfe Inta Ruka un toreizējā Folkwang muzeja, Essene, Fotogrāfijas krātuves direktore Ute Eskildsena. Un tas bija sākums ilgu gadu draudzībai un sadarbībai, ka arī Intas izstādēm Gētes institūtā. Sadarbībai, kuras rezultātā Intas fotodarbi atrodas dažādās kolekcijās, kā, piemēram, Essenes un Minhenes Fotogrāfijas muzejos, Stokholmas Modernās mākslas muzejā un daudzviet citur. Laikā no 2003. līdz 2008. gadam Vācijā vien bija 8 Intas fotomākslas izstādes. 2008. gadā Intas darbi tika iekļauti ļoti apjomīgā un prominentu autoru pārstāvētā izstādē "On the Human Being. International Photography 1950-2000" Seviljā, kuras kuratore bija Ute Eskildsen. 2012. gadā izdevniecība Max Ström, Zviedrija, laida klajā retrospektīvu grāmatu ar Intas Rukas fotogrāfijām, kurā Ute Eskildsena publicēja eseju par Intas Rukas radošo darbību.
Goethe-Institut Riga
Torna iela 1, Rīga
Ieeja bez maksas.
"Mani interesē visi, bet tas ir kā dzīvē – katram ir sava vieta. Katram savs veiksmes stāsts vai liktenis. Visi kopā mēs esam valsts iedzīvotāji, bet ļoti dažādi," teic Inta Ruka.
Vai nu tas bija veiksmes stāsts vai liktenis, taču tālajā 2003. gada vasarā Rīgā, kādas Gētes institūta rīkotās vācu fotoizstādes atklāšanā izstāžu zālē Arsenāls, satikās divas fotopasaules izcilības - pazīstamā latviešu fotogrāfe Inta Ruka un toreizējā Folkwang muzeja, Essene, Fotogrāfijas krātuves direktore Ute Eskildsena. Un tas bija sākums ilgu gadu draudzībai un sadarbībai, ka arī Intas izstādēm Gētes institūtā. Sadarbībai, kuras rezultātā Intas fotodarbi atrodas dažādās kolekcijās, kā, piemēram, Essenes un Minhenes Fotogrāfijas muzejos, Stokholmas Modernās mākslas muzejā un daudzviet citur. Laikā no 2003. līdz 2008. gadam Vācijā vien bija 8 Intas fotomākslas izstādes. 2008. gadā Intas darbi tika iekļauti ļoti apjomīgā un prominentu autoru pārstāvētā izstādē "On the Human Being. International Photography 1950-2000" Seviljā, kuras kuratore bija Ute Eskildsen. 2012. gadā izdevniecība Max Ström, Zviedrija, laida klajā retrospektīvu grāmatu ar Intas Rukas fotogrāfijām, kurā Ute Eskildsena publicēja eseju par Intas Rukas radošo darbību.
Ceturtdien, 16. janvārī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes "Sejas un stihijas" apskati kopā ar tās autori Laumu Lancenieci. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena). Pasākums notiks latviešu valodā.
Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma latviešu fotogrāfa Viļa Rīdzenieka izstāde "Sejas un stihijas". Par izstādes ideju, tapšanu un tajā redzamajiem darbiem runās tās autore un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fotogrāfiju krājuma glabātāja Lauma Lanceniece.
No 13. decembra līdz 15. decembrim Biznesa Vēstniecības telpās būs skatāma četru Latvijas Kultūras koledžas studentu izstāde "Labirints"."Labirints" skatītājam liek sekot četru vadātāju pēdām, atspoguļojot katra ceļu ārā no labirinta, pa kuru ir meklējuši izeju 2,5 gadus. Beidzot šis brīdis ir pienācis un ir laiks parādīt citiem šo apjukuma sajūtu, kas pārņem, atrodoties "labirintā".
No 12. decembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotovecmeistara Viļa Rīdzenieka izstāde “Sejas un stihijas”. Izstādē redzamās fotogrāfijas glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā.Izstādi “Sejas un stihijas” veido divas daļas – portreti un ainavas fotogrāfijas. Portretu sadaļā skatāmas fotogrāfijas, kas lielākoties tapušas slavenajā Viļa un Marijas Rīdzenieku mākslas fotogrāfijas salonā “Klio” (1915–1935), mēģinot ieskicēt salona viesu plašo diapazonu un Rīdzenieka kā portretista rokrakstu un estētiskās kvalitātes. Fotogrāfs centies noķert portretējamā būtību – neatkārtojamo un individuālo, ko var nolasīt katra sejā, cenšoties to saprast un izcelt.