Rēzeknē, Latgales macību centra otrajā stāvā no 17. augusta līdz 17. oktobrim skatāma fotoizstāde "Alternatīva", autors Leonīds Važnais.Šīs izstādes darbi ir veidoti divās tehnikās:
* fotoglezniecīda - digitālā attēla apvienošana ar analogo zīmejumu;
* analogā fotogrāfija - attēls ir veidots (fotografēts) uz želatīn-sudraba emulsijas pamata.
No 20. jūlija Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Reiņa Hofmaņa izstāde "UN".Kamēr ikdienā dažādas prakses un rituāli ir veidojušies, pārmantojot un sapludinot gadu simtiem senas tradīcijas, mūsdienu pasaulē ir ierasts pagānisko pretnostatīt kristīgajam. Mēģinot izskaidrot, kā ir būvēta cilvēka garīgā realitāte, nereti notiek kategoriju sadursme. Tomēr ikdienā tās dzīvo līdzās – kā senās svētvietas, kas saglabājušās baznīcu tuvumā, vai pagānisma simboli dziesmu svētku repertuārā. Dažas tradīcijas laika gaitā zaudē savu sākotnējo nozīmi un iegūst jaunu saturu.
Šogad savā laikā pasaulē plaši pazīstamais fotoklubs "Rīga", kurā izauga daudzi izcili fotomeistari, kā Jānis Gleizds, Gunārs Binde, Valdis Brauns, Ilmārs Apkalns, Vilhelms Mihailovskis, Leonīds Tugaļevs un daudzi citi autori, atzīmē savas dzimšanas 55 gadu jubileju.Kluba iesāktās tradīcijas turpina tā vadītāja Eiženija Anna Freimane, dalībnieki Silvija Danelsone, Aivars Berners, Juris Kalniņš, Kaspars Upītis, Dainis Ozols, Inese Grizāne un daudzi citi, seniori Bruno Alsiņš, Ilga Sūna, Antons Vogulis, Nikolajs Zīraps un Irēna Nikkinena.
Vakar, 29. jūnijā, norisinājās modeles, fotogrāfes un Instagram zvaigznes Agnijas Grigules fotogrāfiju izstādes "SUMMER EUPHORIA" svinīgā atklāšana. Pirmā izstāde, kurā Agnija iejūtas gan fotogrāfes, gan modeles lomā, pulcēja Rīgas bomonds – Olga Kolotova, Una Meistare, Aivars Ērglis, Betija Sadauska un citi. Izstāde salonā Miss Bonbon (Tērbatas ielā 50, Rīgā) turpināsies līdz 29. jūlijam, ļaujot visiem interesentiem iepazīties ar vairāk nekā 40 fotogrāfijām.Agnija norādīja, ka notikusī izstādes atklāšana – ir ļoti īpašs un unikāls pasākums, jo šī ir pirmā izstāde, kas piedāvā Agnijas personīgos kompozicionālos risinājumus, kuri radušies iedvesmas vadīti, nevis kā pasūtījuma darbi, kā tas bijis iepriekšējā izstādē. «Fotogrāfija – tā ir mana kaislība, ar kuru aizraujos jau no bērnības, lai gan sevi par fotogrāfi varu saukt kopš brīža, kad uzsāku darbu pie Nila Saksa grāmatas vizualizēšanas», - komentē Agnija, piebilstot, ka jau trešo gadu fotografē portālam ARTERRITORY.COM.
No 15. jūnija Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfes Daces Voitkevičas izstāde "Laužot ledu".Dokumentālā foto sērija "Laužot ledu" tika aizsākta 2013. gadā kā stāsts par neparastiem cilvēkiem. Fotogrāfes mērķis bija iepazīt citus cilvēkus, bet tas viņu aizveda atpakaļ pie sevis, ļāva iepazīt savas personiskās robežas un iegūt jaunu pieredzi. Sērijas tapšanas laikā Dace Voitkeviča satika dažādus cilvēkus un piedzīvoja daudzus aizkustinošus brīžus. Viens no tiem bija agrāk neredzēts ziemas peldētājas ģimenes video, kurā pārsteidzošā kārtā uz īsu brīdi redzama autores mamma gaidībās ar meitu. Fotogrāfiju sērija iedvesmojusi arī autori "lauzt ledu" un izmēģināt peldi āliņģī.
No 15. jūnija Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālē skatāma fotogrāfes Noras Vrubļevskas izstāde "Ja kāds runā, ir gaišāk".Fotoprojekta galvenā tēma ir bailes no tumsas un autori interesē tas, ka cilvēka dabā ir vienlaikus baidīties un tai pašā laikā sajust vēlmi bailēm stāties pretī un tās atmaskot. Fotogrāfiju sērija tapusi ISSP Skolas laikā, un izstādē lielformāta fotogrāfijas mīsies ar mazizmēra foto kolāžu. Bailes no tumsas nav bailes no gaismas trūkuma, bet gan bailes no iespējamām vai iedomātām briesmām, ko tumsa slēpj.
13. maijā plkst. 15.00 RCB filiālbibliotēkā "Avots" (Stabu ielā 64) viesosies fotomāksliniece Irēna Pupiņa. No 10. maija līdz 30. jūnijam bibliotēkā skatāma viņas fotoizstāde " Canis urbanis – suns pilsētnieks". Izstāde ietver 26 melnbaltas un krāsu fotogrāfijas.Pati māksliniece par savu izstādi saka tā:
"Vēl nesen bijis vilks, zvērs un plēsējs, Viņš ir kļuvis Draugs, Ģimenes Loceklis, Palīgs, Sargs un Kompanjons. Viņš atdod mums visu savu mūžu, jo Viņaprāt citādi nav iespējams. Viņš ir izvēlējies Savu cilvēku un ir gatavs vienmēr un visur doties tam līdzi.
No 11. maija Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma poļu fotogrāfes Viktorijas Vojcehovskas izstāde "Dzirksteles", kurators Sarmens Beglarjans. Izstāde notiks festivāla "Rīgas Fotomēnesis 2017" ietvaros.Tā ir fotogrāfiju sērija par karu Ukrainā, kuras pamatā ir jauno karavīru portreti, kas radīti, sarunājoties ar katru no tiem. Viņu vārdos atklājas motivācija cīnīties, viņu griba aizstāvēt savu valsti, viņu šaubas, psiholoģiskās problēmas un sajūtas, kas radušās sabiedrības nesapratnes dēļ. Šajā projektā ir iekļauti arī citi mediji – no dokumentālās fotogrāfijas līdz kolāžām, videomākslai un instalācijām. Viktorijas Vojcehovskas darbi ļauj skatītājam salīdzināt vēsturisko kara ainu ar mūsdienu realitāti. Izstādē "Dzirksteles" ir atainota stāstu sērija, kurā tiek aprakstīta ikviena cilvēka dzīve – pieaugšana, nāve, lomu noteikšana pēc dzimuma.
Sadarbībā ar Rīgas Tirdzniecības profesionālo vidusskolu tiks atklāta fotogrāfa un pasniedzēja Daiņa Matisona personālizstāde "Sakura. Pavasaris. Japāna.".Autors par izstādi:
Katru gadu, kad pienāk pavasaris, mēs ar satraukumu sirdī gaidām, kad parādīsies pirmie pavasara vēstneši. Japānā pavasara iestāšanās tiek iezīmēta ar laiku, kad visas kalnu nogāzes, parki un pilsētas apstādījumi pārvēršas par ziedu mākoņiem. Sākas sakuras ziedēšana. Pavasaris ir klāt! Šī izstāde ir neliels ieskats Japānas pavasarī.
No 5. aprīļa LNVM Dauderu nodaļā apskatāms ārzemju fotogrāfa ieskats Latvijas kultūrā un tās vēsturē. Izstāde "Cilvēks un daba Latvijā" ir itāļu izcelsmes fotogrāfa Lukas Berti melnbalto fotogrāfiju fotoprojekts par četriem Latvijas reģioniem."Latvijas lauki ir pārmaiņu priekšā. Līdzīgi kā ziemeļvalstīs tie tiek pārveidoti un modernizēti atbilstoši mūsdienu sabiedrības prasībām, un daudzviet lauki pārdzīvo krīzi, jo tajos ir palikuši tikai gados veci cilvēki, ir bezdarbs, jauni cilvēki emigrē, kas kopumā izraisa vietējo lauku un to dzīves izzušanu. Cilvēki pārceļas dzīvot pilsētās, bet lauki paliek tukši un lauku saimniecības ir neapdzīvotas. Tas izjauc lauku vēsturiskās dzīves līdzsvaru starp cilvēkiem un dabu," stāsta autors.