Jura Urtāna aerofotogrāfiju izstāde "Rīgas Daugava skatā no putna lidojuma" apskatāma Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zāles Balkona galerijā no 30. marta.Viena no arheologa un kultūrvēsturnieka Jura Urtāna darbības sfērām ir aerālā arheoloģija un aerālā fotogrāfija. Lidmašīnā viņš aplidojis visus Latvijas novadus, iegūtos attēlus izmantojis kultūrvēsturiskās vides monitoringam, grāmatu ilustrēšanai, veidojis fotoizstādes. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā eksponētajos darbos izstādē "Rīgas Daugava skatā no putna lidojuma" būs redzami Rīgas un Pierīgas kultūrvēsturiskie pieminekļi, kas ieņem izcilu vietu Latvijas arheoloģijā, arhitektūrā un pilsētbūvniecībā - Vecrīga, Daugavgrīvas cietoksnis, Doles sala, Daugmale, u.c.. Izstāde top Jura Urtāna sadarbībā ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģijas nodaļu un tās vadītāju - arheologu Andri Celmiņu.
Arheologs un kultūrvēsturnieks Juris Tālivaldis Urtāns dzimis 1952. gada 15. decembrī Madonā. Pirmās iemaņas arheoloģijā jau bērnībā guva vecāku - mātes Stefanijas (vēsturnieces, skolotājas) un tēva Vladislava (arheologa, muzeju darbinieka) vadībā. 1970. gadā J. T. Urtāns beidza Rīgas 49. vidusskolu, 1975. gadā - LU Vēstures un filozofijas fakultāti. 1988. gadā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta grādu PSRS Arheoloģijas institūta Ļeņingradas nodaļā (tēma : Senās kulta vietas Latvijā), 1992. gadā Latvijā nostrificējies, kļūstot par vēstures doktoru (Dr. hist.), 1998. gadā ieguva mākslas zinātņu habilitētā doktora grādu - Dr. habil. art. (tēma : Arheoloģiskais piemineklis kā kultūrvēsturiskais fenomens).
1975. gadā J. T. Urtāns sāka strādāt Kultūras pieminekļu pētniecības padomē par Arheoloģijas pieminekļu nodaļas vadītāju. 1988.-2008. gadā bija Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks, Arheoloģijas centra vadītājs, inspekcijas vadītāja padomnieks, patlaban - Kultūras mantojuma politikas daļas eksperts. Veicis plašus arheoloģisko pieminekļu apzināšanas darbus visos Latvijas novados, kopš 1973. gada vadīja izrakumus dažādu laikmetu un veida pieminekļos. Par pētījumu rezultātiem ar referātiem uzstājies Latvijā un 10 ārvalstīs. Nozīmīgu vietu J. T. Urtāna radošajā dzīvē ieņem pedagoģiskā darbība - 1998. gadā viņš kļuva par Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru kultūras vēsturē un teorijā. Bez tam J. T. Urtāns lasījis lekcijas Latvijas Universitātē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Rēzeknes augstskolā u.c.
J. T. Urtāns ir pāri par 1250 publikāciju autors. To skaitā 38 grāmatas (septiņas monogrāfijas) un ap 200 zinātniskie raksti. Pētīto tēmu lokā ir senās kulta vietas un pilskalni, arheoloģijas un folkloras mijiedarbība, kā arī citi jautājumi. Bez tam J. T. Urtāns piedalījies distancētās arheoloģiskās pētniecības metožu ieviešanā Latvijā un zemūdens arheoloģijas izstrādnēs gan iekšzemes ūdeņos, gan Baltijas jūrā. 2009. gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, ir vairāku Latvijas un starptautisko profesionālo organizāciju biedrs un valdes loceklis.