Izrādās, tieši Viesītē, tolaik Eķengrāves miestā, Juču saimnieka dēls Mārtiņš Buclers (1866 - 1944) pats pirmo reizi fotografējies Brunovska darbnīcā. Mārtiņam, vērojot Brunovska kunga svarīgo darbošanos ap iespaidīgo foto kasti ar noslēpumaino objektīva aci, iespējams, radās ierosme pašam pievērsties šai nodarbei.
12. decembra Fotogrāfu foruma Buclera Lasījumi starplaikā Viesītes Kultūras centrā tiks atklāta aizvadītajā vasarā notikušās otrās radošās darbnīcas - foto plenēra Pa Buclera Pēdām laikā tapušo fotogrāfiju izstāde Buclera gars, darbu fotogrāfiskās drukas kvalitāti nodrošinot Epson. Izstādi vēlāk varēs skatīt Jēkabpils Tautas namā un Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīgā. Fotoplenērs atkal risinājās M. Buclera dzimtajā pusē - Jēkabpils rajonā, tajā piedaloties Latvijas foto klubu un apvienību biedriem.
Latvijas Fotogrāfu foruma Buclera Lasījumi mērķu vidū ir sekošana M. Buclera aicinājumam dokumentēt savu laiku, atstāt daudzveidīgas sava laikmeta fotogrāfiskās liecības nākotnes paaudzēm, kā arī veicināt fotogrāfu ar regulāru sniegumu profesionālajā un radošajā līmenī kopdarbu un biedrošanos ar vienotu uzdevumu - nozares attīstību. Taču joprojām Buclera iemīto taku mantiniekiem aktuāli ir uzsvērt par šī vīra nozīmi Latvijas kultūrā. Jau kādu laiku Latvijā virmo diskusijas par to, kā tas nācies, ka fotogrāfija palikusi ārpus mākslas vēstures un pētnieku uzmanības loka, Latvijā nav savas fotomākslas teorijas zinātniski izstrādātas versijas, nav pat foto un īpaši digitālās fotogrāfijas terminoloģijas latviešu valodā. Fotogrāfija teju būtu palikusi ārpus Kultūras kanona, ja tajā kā vienīgais nebūtu iekļauts Egona Spura mantojums. Tomēr ne visus ar fotogrāfiju saistītus notikumus Latvijā vada izpratne, ka citur pasaulē jau sen fotogrāfija pārkāpusi robežas, kur spēkā vērtēšana vienīgi pēc tēlotāja mākslas kritērijiem. Joprojām trūkst kopīgas fotogrāfiskās izglītības, kas radītu pēctecīgu sistēmu. Ir vairākas izglītības iestādes, kur notiek fotogrāfijas apmācība, taču pēctecība nav radusies. Tiek ieteiktas un arī izmantotas foto izglītības iespējas ārzemēs, bet ne vienmēr kopā ar garantiju, ka ieguvumam būs cerētā kvalitāte. Bieži ar atzinību un piedāvājumiem tiek aplaimoti vieni un tie paši autori, nepamanot citus. Vēl kāds uzsver, ka fotogrāfijas pastāvēšanu Latvijā iespējams apdraudēt ar to, ka apkārt tiek radīta un rādīta slikta fotogrāfija, - ka profesionālu mākslinieku skaits, kuri visu dzīvi konsekventi strādās un radīs kvalitatīvus mākslas darbus, nākamajās paaudzēs Latvijā krietni saruks, nesaņemot adekvātu samaksu par padarīto darbu. Dzirdamas nopūtas, ka Latvijā diemžēl nenotiek gandrīz nekas, ko varētu attiecināt uz jēdzienu fotogrāfijas tirgus... Ar fotogrāfijas nozari saistīto problēmjautājumu uzskaiti varētu vēl turpināt, kas tikai pasvītro Vislatvijas mēroga Fotogrāfu forumu nepieciešamību turpmāk problēmu formulēšanai, aktualizēšanai, izdiskutēšanai un it īpaši rīcībai. Varbūtējs minētā procesa klupšanas akmens līdz šim bijis vadības konstruktīva nesavtīguma un saprātīgas, neuzspīlētas un godprātīgas ambiciozitātes trūkums.
Bet jau vairāk kā pirms gadsimta M.Buclera dzīve un darbība tika virzīta uz vienu mērķi - fotogrāfu un tautas izglītību, kā arī fotogrāfijas attīstību Latvijā.
„Mārtiņa Buclera ieguldījums Latvijas kultūrā ir nepārvērtējams, jo viņš mācēja saskatīt vienā no industrializācijas tehnoloģiskajiem rīkiem - fotogrāfijā - tā mākslinieciskās potences," raksta Latvijas Fotogrāfijas muzeja speciālists Vilnis Auziņš. Buclers bijis gan skolotājs, gan strādājis visdažādākos darbus tēva saimniecībā, pūtis trompeti, apguvis vairākas svešvalodas, strādājis par spirta deģi, atvēris pats savu fotodarbnīcu Siguldā, bet veikalā - fotolaboratorijā Rīgā ražojis fotoplates un fotopapīru, bijis Latviešu Fotogrāfiskās biedrības pamatlicējs un galvenais organizators, ilggadējs biedrības priekšsēdētājs, izdevis žurnālu Stari; kas pirmo reizi latviešu periodikā bija veltīts fotogrāfijai, bijis publicists, sarakstījis ap divdesmit grāmatu gan iesācējiem, gan profesionāļiem ar kopējo metienu apmēram 115 tūkstošos eksemplāru. Buclera daudzpusībā sakņots personības dziļums turpina kalpot un iedvesmot Latvijas fotogrāfijas nākotnei arī pēc Buclera.
Uz 24. novembri bija zināmas sekojošas Viesītē gaidāmā Latvijas Fotogrāfu foruma Buclera Lasījumi 2009 tēmas: Fotogrāfijas drukas tehnoloģijas aktualitātes no Epson; aktualitātes no Latvijas Kāzu fotogrāfu asociācijas - Latvijas Kāzu Fotogrāfu Asociācijas valdes loceklis Imants Urtāns; nodibinājuma FotoForma darbības modelis - Foto Forma valdes loceklis Harijs Liepiņš; saruna ar dārza kailgliemezi - Secret Garden Studio pārstāvis Valts Kleins; Cēsu Fotosalona idejas atjaunošana - Pilsētas Fotoklubs valdes loceklis Arno Marnics; portāls Foto.lv - Foto.lv, valdes loceklis Juris Kmins; vienotas informācijas trūkums par fotogrāfu darbību Latvijā - Latvijas Fotogrāfijas Muzeja direktore Maira Dudareva; kā izvairīties no paaudžu konflikta Latvijas fotogrāfijā - Fotast valdes loceklis Varis Sants; Latvijas Dizaina Balva 2009 - Vilnis Auziņš. Lasījumu noslēgumā tiek piedāvāts apmeklēt atjaunoto M. Buclera kabinetu - piemiņas istabu Saukas pagasta pārvaldes ēkā.
P. s. Uz pasākumu Viesītē 12. decembrī ir iespējams doties ar kopīgu autobusu, kas no Rīgas aties plkst. 8.00. Brauciena cena turp un atpakaļ - 8 lati. Tiem, kuri vēlētos izbraukt no Rīgas ar minēto autobusu, lūgums pieteikties līdz 4. decembrim, piezvanot: 28619776, kā arī pārskaitīt maksu par autobusu papildinformācijā norādot Vardu, Uzvārdu, tālruni un e-pastu:
Konta Nr.: LV60HABA0551025966322
Pilsētas Fotoklubs
Reģ. Nr. 40008129880