blueirViens no fotogrāfiju iespaidīgākajiem žanriem, kur iegūst neticamus attēlus, ir infrasarkanā fotografēšana. Ja kādreiz varēja iegūt tikai melnbaltos rezultātus, tad tagad tehnoloģijas gājušas uz priekšu un digitāli jau labu laiku fotogrāfi iegūst infrasarkanās fotogrāfijas. It kā reāli tā ir krāsa, ko cilvēka acs nemaz neredz, bet tomēr, pielietojot dažādus filtrus un apstrādes paņēmienus, tiek iegūtas ļoti savdabīgas fotogrāfijas.

Flickrista ir jauna web lapa, kas pievērš uzmanību labākajām modes fotogrāfijām no Flickr. Šajā web lapā redzēsiet tikai redaktora atlasītas modes fotogrāfijas, tādēļ pašiem nebūs jāiet cauri tūkstošiem modes fotogrāfiju, lai atrastu kaut ko vērtīgu.

Fotogrāfija šajā kolāžā ir bāzēta uz 2009. gada 20. janvāra Washington Post fotogrāfa Jonathan Newton fotogrāfijas. Kolāža ir sagatavota no tūkstošs fotogrāfijām, kas tapušas Baraka Obamas inaugurācijas ceremonijā, kā arī no The Post un Assiciated Press fotogrāfiem. Daudzas bildes atkārtojas, bet tomēr interesanti sagatavots specials.washingtonpost.com/inauguration/mosaic.

Laikmetīgās mākslas centrs ceturtdien, 29. janvārī, pulksten 19.00 aicina apmeklēt Aināra Kamoliņa lekciju "Māksla un emocijas: riebums". Pēc lekcijas notiks paneļdiskusija, kurā piedalīsies filozofs Ivars Neiders, rakstnieks Nils Sakss un mākslinieks Kristians Brekte.

Latvijas kultūras vidē pēdējā laikā ir parādījušies daži mākslinieki, kuru darbi raisa diskusijas plašākos sabiedrības slāņos, ne tikai tradicionālajā mākslas baudītāju lokā. Viens no tiem ir mākslinieks Kristians Brekte, otrs – literāts Nils Sakss. Abu minēto autoru darbība dažādos kontekstos ir raksturota kā tukša vēlme šokēt, darbi – kā pretīgi, nebaudāmi u.tml. Protams, viņu daiļrade plašākā kontekstā nav unikāla; eksistē salīdzinoši izvērsta tradīcija, kurā gan ar vizuāliem, gan literāriem paņēmieniem tiek attēlots nepatīkamais, neglītais un riebīgais, kas tomēr ļauj mākslas interesentiem gūt estētisku baudījumu.

leopards vai krokodilsBritu laikraksts "The Daily Telegraph" sastādījis 2008. gada visvairāk lasītāko rakstu reitingu. Un šajā reitingā piekto vietu ieguva sižets par Leopardu, kurš saplosa krokodilu. Tā ir unikāla fotosesija no Āfrikas savannas, kur redzama cīņa starp leopardu un krokodilu. Šie fotoattēli dokumentēja pagaidām pirmo zināmo gadījumu, kad leopards uzbrūk un pieveic krokodilu. Viss ilga tikai 5 minūtes, bet, lūk, ko nozīmē būt īstajā vietā un laikā ar savu fotoaparātu.

Vienīgā fotogrāfijaRaidījums "Viss notiek" šoreiz pēta tā saukto "Vienīgo fotogrāfiju". Daži to sauca par "nelikumību", bet bija arī autori, kuri jau nākamajā dienā šo slavināja kā "lielo vēsturisko brīdi". Pirms 90 gadiem Nacionālajā teātrī tika pasludināta Latvijas neatkarība, un notikumā uzņemta viena vienīga fotogrāfija. Tagad ikviens to var apskatīt Kuģniecības un vēstures muzejā. Bet kur fotogrāfija, ar klīsteri aplīmēta, bija 49 gadus? Kāpēc par tās izpirkšanu pieprasīja maksāt tieši 18 000 rubļu? Kur Neatkarības pasludināšanas foto glabā mūsdienīgs patriots? Un, galu galā, - kāda saistība patriotismam ar Cūkmenu?

calendar.lvUn atkal ikvienai fotogēniskai, pilngadīgai meitenei tiek piedāvāta unikāla iespēja kļūt par projekta Calendar.lv modeli kopā ar īstām zvaigznēm. Viss, kas jums jāizdara:

1. Saprātīgi novērtēt savu ārējo izskatu.
2. Aizpildīt konkursa dalībnieces anketu.
3. Pievienot 2 fotogrāfijas - portretu un visā augumā.
4. Gaidīt savu zvaigžņu stundu.

Inta Ruka Amālijas iela 5aApgāds "Neputns" izdevis albumu "Amālijas iela 5a" ar Intas Rukas fotogrāfijām, kurās attēloti vienuviet dzīvojoši cilvēki sev ierastā vidē un apstākļos. Attēlus papildina Irēnas Bužinskas, Jāņa Rokpeļņa teksti un ziņas par mākslinieci.

Inta Ruka arī jaunākajā fotogrāfiju kolekcijā ir palikusi uzticīga savai radošās darbības metodei jeb, mākslas zinātnieka Eduarda Kļaviņa vārdiem runājot, "kontemplatīvajam antropocentrismam". Piecās vasarās – laikā no 2004. līdz 2008. gadam – kā parasti fotografējot vienīgi dabiskā dienasgaismā uz melnbaltajām filmām, viņa ir radījusi darbu ciklu par vienas mājas iedzīvotājiem. Tie ir dokumentāli precīzi portreti, kas vienlaikus demonstrē autores dziļi personisku un iejūtīgu attieksmi pret vienkāršu cilvēku.

Marsa fotoDivi Marsa visurgājēji (Mars Rovers) 90 dienās uz sarkanās planētas safotografēja vairāk nekā 36GB datus un pēc pieciem gadiem šie foto nonākuši uz zemes un publikācijai. 2004. gada 3. janvārī NASA nosēdināja savus visurgājējus uz Marsa un tagad tiek atzīmēta piecu gadu jubileja par godu šim notikumam.

2009. gada pirmajā žurnāla "Santa" numurā var lasīt interviju ar vienu no fotogrāfu aprindu spožākajām un talantīgākajām zvaigznēm - Valtu Kleinu. Iespējams daudzi būs vīlušies izlasot interviju, jo par fotogrāfiju tiek runāt ļoti maz, bet tomēr šādi tādi domu graudi tur ir par fotogrāfiju. Piemēram, Kleina atbilde uz jautājumu: "Katrā jau no mums sēž iekšā šis radošais elements - viens muzicē, viens dzied, viens dejo, viens klusībā raksta dzeju un liek atvilktnē. Atšķirība tikai tā, ka nezinu nevienu cilvēku, kurš būtu nopircis klavieres un teicis, ka viņš ir pianists. Bet fotografējot tieši tā arī notiek - nopērk fotoaparātu, pat īsti neizlasot instrukciju, sāk spiest pogu, un ļoti ātri rodas tā ilūzija, ka esi mākslinieks." Vai arī šī doma varbūt jau dzirdēta, bet tomēr viennozīmīgi pareiza: "Nekas jau nav briesmīgāks un banālāks kā fotogrāfijās tik bieži redzētais saulriets amatiera izpildījumā - viena oranža ripa, viena pankūka pie bāli zilām debesīm, un viss. Bet es ticu, ka tas brīdis bija neprātīgi skaists. Tas bija kluss, harmonisks, burvīgs. Bet fotogrāfijā tas izskatās banāls."
Pārējo interviju ar fotogrāfu Valtu Kleinu un viņa dzīves uztveri var lasīt janvāra "Santas" žurnāla numurā.

Atslēgvārdi