Vairāk nekā 10 miljonu attēlu no žurnāla Life arhīva, kur attēli ir sākot no 1750. gada, tagad būs pieejami Google interneta vietnē. 97% no visām fotogrāfijām nekad nav bijušas publicētas līdz šim. Ar šo fotoalbumu noslēdzas SIA Merks trīs gadu laikā īstenotais projekts Dziesmu un deju svētku radošā procesa atbalstam, kura gaitā tika realizētas vairākas aktivitātes - seno mūzikas instrumentu apzināšana, svētku ieskaņas koncerta rīkošana, jaunu dziesmu un izdevumu veidošana, kopumā šim projektam veltot 150 tūkstošus latu.
Spēlfilma "Vienīgā fotogrāfija" par valsts proklamēšanu pirms 90 gadiem un šī notikuma vienīgo foto liecību ir gatava.Latvijas dzimšanas dienas nedēļā, no 14. - 21. novembrim, filmu būs iespējams apskatīties Rīgā, Rēzeknē, Cēsis, Dobelē, Liepājā, Preiļos, Talsos, Ķekavā, Valmierā un Viesītē.
52 minūšu garajā spēlfilmā "Vienīgā fotogrāfija" režisore Brigita Eglīte atklāj to, kā veidojās un attīstījās notikumi Latvijā 1918. gada 18. novembrī. Filmā tiek izdzīvotas valsts dzimšanas un svinīgo brīdi iemūžinošās Viļa Rīdzenieka vienīgās fotogrāfijas radīšanas ainas.
"Brīvs..." projekta ietvaros uzsvars tiek likts uz emociju portreta fotogrāfiju. Izmantojot emociju portretu, fotogrāfam pasakot to, ko viņš vai viņa redz un sajūt ap sevi šajās Latvijas valstij nozīmīgajās dienās.
Viena vienīgā vizuālā liecība no 1918.gada 18.novembra, kad Latvijas Nacionālajā teātrī piedzima Latvija ir Viļa Rīdzenieka fotogrāfija no valsts proklamēšanas svinīgā pasākuma. Un šo brīdi - diennakti, kurā tapa jaunā valsts, un brīdi, kā fotogrāfs iemūžina Latvijas piedzimšanu, - pirms valsts 90. jubilejas filmā Vienīgā fotogrāfija iemūžinājusi kinorežisore Brigita Eglīte. Filma - 52 minūtes gara - nu ir pabeigta un jau 14.novembrī kinoteātrī Rīga gaidāma tās pirmizrāde. Latvijas dzimšanas dienas nedēļā filmu izrādīs ne tikai galvaspilsētā, bet arī citās pilsētās Latvijā."Vienīgā fotogrāfija no idejas līdz gatavai filmai tapusi ļoti īsā laikā - vienā gadā - un ar ļoti ierobežotiem finanšu līdzekļiem. Es domāju, ka ir sasniegts maksimālais rezultāts, un es esmu patiesi gandarīta par izdarīto," saka filmas režisore Brigita Eglīte. Diemžēl vairs nav neviena vēsturiskā notikuma aculiecinieka, taču režisore pie filmas radīšanas strādājusi kopā ar vēsturniekiem un akadēmiķiem, izlasījusi milzum daudz vēsturisko dokumentu, liecību un atmiņu un arī tikusies ar cilvēkiem, kas atcerējās nostāstus par valsts dibināšanu. Gaismā nākuši fakti, kas līdz šim plašākai publikai nav bijuši zināmi. Piemēram, režisore uzzinājusi, kāpēc ir tikai viena fotogrāfija no šī valstiski tik svarīgā notikuma un kas ar Vili Rīdzenieku notika 1918.gada 18.novembrī. Par to visu pavēstīs Vienīgā fotogrāfija, kurā tāpat būs redzamas partiju nesaskaņas un cīniņi dienu pirms valsts dibināšanas, savukārt sadzīviskās epizodes gan filmā ir režisores iztēles radītas.
Starptautiskā ekspertu komisija septembra beigās pnolēmusi iegādāties 20 izcilā lietuviešu fotogrāfa Antana Sutkus fotogrāfijas.Lietuviešu fotogrāfs Antans Sutkus (1939.) ir izcils meistars, kuru droši var pieskaitīt pie 20. gadsimta fotogrāfijas klasiķiem Eiropā. A.Sutkusa dokumentālās fotogrāfijas izceļas ar meistara īpaši aso redzējumu, it kā nejaušo, bet spožo kompozīcijas izjūtu un galvenais - cieņas un mīlestības pilnu skatu uz lietām, ko fiksē viņa „otrā acs" - kamera. Antana Sutkus darbi atrodami prestižākajās pasaules fotogrāfiju kolekcijās - Francijas Nacionālajā bibliotēkā, Francijas Foto muzejā, Helsinku Fotogrāfijas muzejā, V&A muzejā Londonā, Starptautiskajā Fotogrāfijas centrā Ņujorkā, Čikāgas Mākslas institūtā u.c.
Šajā fotogrāfiju esejā Juki Nakamura apceļo Latviju, meklēdams lībiešu netveramo kultūras mantojumu. Fotografēdams cilvēkus viņu dabiskā vidē, viņš sastapa ļaužu grupu, kas piekopa savu mantojumu kā dzīvu kultūras tradīciju liecību. Šodien vairs tikai nedaudz lībiešu runā savā "dzimtajā mēlē". Šī grāmata, papildināta ar Jura Kronberga poēmu, Valdas Marijas Šuvcānes un Rasmas Noriņas tekstiem, izstāsta lībiešu tautas vēsturi. Šodien redzam augošu interesi saglabāt lībiešu tradīcijas un mantojumu, katru gadu Mazirbē notiek lībiešu svētki, kur varam dzirdēt lībiešu valodu un lībiešu dziesmas. 2006. gadā bija skatāmas vairākās Latvijas pilsētās arī Juki Nakamuras fotoizstāde: "Stāsts par lībiešiem Kurzemes krastā".