Man visu laiku nav bijis skaidrs, kādēļ ir jāpērk ātri plīstoši, neprognozējami fotoaparāti, piemēram, LOMO Compact vai Holga, un tad jāfotografē apšaubāmas kvalitātes bildes. Es saprotu, ka tas sagādā prieku uz dullo fotografējot noķert kādu foršu kadru, bet tas nav nopietni. Vienīgais apbrīnas vērts šajā tehnoloģijā ir krāsu rezultāts, kas arī ir tikai reizēm paveicies (ja nav jau piešāvies kā un ko var panākt). Lietojot dažādas filmiņas un dažādus attīstīšanas procesus var panākt arī dažādus interesantus rezultātus. Iegādāties pašus LOMO fotoaparātus un citus aksesuārus var lomography veikalā. Bet kādēļ mūsdienu digitālajā laikmetā sevi tā jāapgrūtina?