No 26. septembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Ilmāra Znotiņa izstāde "Latgales ļaudis".
Izstāde "Latgales ļaudis" ir ļoti personisks projekts, jo izstādes autora tēvs bija no Latgales un bērnībā vasaras Ilmārs bieži pavadīja laukos. Tas, ko labi zinām, liekas ikdienišķs, un bieži nepamanām savdabīgo, unikālo un izzūdošo. Ierosmi fotografēt Latgalē viņš guva no sava drauga, dāņu fotogrāfa Stiga Stasiga, kurš, viesojoties viņa tēva mājās, teica: "Fotografē, drīz tā visa pirmatnējā, unikālā nebūs, mums Dānijā vairs nav." Pirmie Latgales projekta attēli tapuši 1989. gadā, jaunākie – 2018. gadā. Vērtējot foto materiālu, jāsecina, ka autora dāņu kolēģa teiktais ir piepildījies. Liela daļa cilvēku foto stāstos ir pārcēlušies uz mūža mājām, citi uz Angliju. Daļa no mājām vairs nepastāv, nelielo piemājas lauku vietā iekoptas plašas lielsaimnieku saimniecības. I. Znotiņa fotoprojekts ir balstīts uz vizuālu stāstu par vienkāršajiem, sirsnīgajiem Latgales cilvēkiem, par viņu dzīves ritmu, kurā svarīgu vietu ieņem ticība Dievam gan tagad, gan arī tad, kad baznīcā iet uzdrošinājās ne katrs. Bet latgalieši gāja un joprojām iet. Cilvēks, Dievs, Darbs ir šo ļaužu pamats, uz tā balstās projekta vizuālā koncepcija.
Ja daudzus gadus tirgū pastāvēja tikai divi zibatmiņu karšu veidi, ko lietoja fotoaparātos – CF (Compatc Flash) un pēc tam nāca mazākā māsa SD (Panasonic, SanDisk un Toshiba). Toties pēdējos gados ir parādījusies galīga putra un neskaidrība. Katram fotoaparātam jāpērk bez maz vai sava atmiņas karte un to dažādība ir milzīga, piemēram, CF, SD, SDHC, SDXC, miniSDHX, SD Express, microSD, XQD, CFast un citas. Veco atmiņas karšu ātrumi un veidi aprakstīti šajā rakstā par zibatmiņām.
