No 27. septembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Arņa Balčus izstāde "Izstāde pēc izstādes".
Tā ir izstāde par fotogrāfa-mākslinieka darba specifiku, radošo mantojumu, attiecībām ar skatītāju un varu.
Izstādē "Izstāde pēc izstādes" A. Balčus pievēršas jautājumiem, kas skar fotogrāfa-mākslinieka radošo mantojumu – kā to aptvert, atlasīt, aprakstīt, kontekstualizēt, popularizēt, saglabāt un izstādīt? Parasti māksliniekam dzīves laikā veidojas ievērojama darbu kolekcija, taču situācijā, kad to nav iespējams realizēt, institucionalizēt vai utilizēt, tā kļūst pašam autoram gan par nopietnu loģistikas problēmu, gan ietekmē viņa pašapziņu. Lai arī izstādei ir retrospektīvs raksturs, tās mērķis ir ne tikai atklāt Arņa Balčus centrālo darbu tēmu – Latvijas identitāte, veidojot jaunu naratīvu no galvenokārt veciem darbiem, bet arī rosināt diskusiju par mākslinieku, institūciju, kuratoru, kolekcionāru un pētnieku lomu un atbildību mākslas vēstures veidošanā. Līdz ar to par nozīmīgiem izstādes elementiem kļūst pat telpu iekārtojums, klātesošais darbu apjoms, kuratora un pētījuma neesamība.