No 12. decembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotovecmeistara Viļa Rīdzenieka izstāde “Sejas un stihijas”. Izstādē redzamās fotogrāfijas glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā.

Izstādi “Sejas un stihijas” veido divas daļas – portreti un ainavas fotogrāfijas. Portretu sadaļā skatāmas fotogrāfijas, kas lielākoties tapušas slavenajā Viļa un Marijas Rīdzenieku mākslas fotogrāfijas salonā “Klio” (1915–1935), mēģinot ieskicēt salona viesu plašo diapazonu un Rīdzenieka kā portretista rokrakstu un estētiskās kvalitātes. Fotogrāfs centies noķert portretējamā būtību – neatkārtojamo un individuālo, ko var nolasīt katra sejā, cenšoties to saprast un izcelt.

Maldīgs ir uzskats, ka hibrīdsistēma būs kompaktāka un svērs mazāk. To jau daudzus gadus atpakaļ pierādīja dažādi fototehniku apskatnieki, jo tas ir saistīts ar fizikālām likumsakarībām. Tagad arī tirgus līderis Canon piedāvā savu pilnā kadra hibrīdsistēmu ar RF bajoneti, kuru varētu salīdzināt ar standarta EF bajoneti. Jā, pati kamera sanāk plānāka un nedaudz vieglāka, jo nav jāintegrē spoguļmehānisms, bet sistēmu vajadzētu apskatīt kopumā ar objektīviem, jo reti kad tiek pirkta spoguļkamera, lai to izmantotu ar vienu objektīvu. Šo fotoaparātu galvenā priekšrocība ir iespēja manīt objektīvus. Tātad katram fotogrāfam vajadzētu būt kādiem pāris objektīviem, lai varētu fotografēt dažādos apstākļos dažādām vajadzībām.

Šodien, 2019. gada 27. novembrī, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kopā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš” iepazīstināja ar jaunu izglītojošu video projektu “Viena fotogrāfa stāsts”.

“Viena fotogrāfa stāsts” ir turpinājums Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” partnerībā īstenotam sadarbības projektam, kas 2017. gadā uzsākts kā iniciatīva “Vienas gleznas stāsts” un ieguvis saturisku paplašinājumu.

8 video mini-sērijās skatītāji varēs uzzināt vairāk par 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta mākslas fotogrāfijām, kas iekļautas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, un to autoriem. LNMM fotogrāfijas kolekcija koncentrējas uz to meistaru darbiem, kuru vārdi kļuva plaši pazīstami 80. gados un jo īpaši 90. gados – pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Ceturtdien, 5. decembrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz lekciju “Politiskā propaganda un slēptā pretošanās Padomju Latvijas klases telpā” un diskusiju ar Latvijas Universitātes profesori, Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošo pētnieci Ivetu Ķesteri.

Latvijas pedagoģijas vēstures pētnieki gadu gaitā ir apkopojuši vairākus simtus klases telpu fotogrāfiju, kas uzņemtas padomju režīma laikā. Šīs fotogrāfijas atklāj klases telpas vizuālo ainavu ar tās oficiālajām nodevām politiskajai varai, gan arī klases neoficiālo kultūru, ko veidojuši paši skolēni un skolotāji. Padomju vizuālās propagandas stāsts atbild uz jautājumiem, cik ātri propagandas materiāli nokļuva klases telpā, kuri klases telpas ikdienas elementi tika padarīti par politiskās propagandas līdzekļiem, kas bija galvenie propagandas „varoņi”, kā skolotāju un skolēnu tēli tika izmantoti propagandas nolūkos un kā propaganda mainījās gadu gaitā. Taču ikviena vara neizbēgami producē interešu konfliktu un, lai cik tā būtu nežēlīga un represīva, vienmēr pakļautajiem atliek neliela vieta pretestībai. Jaunās – padomju – Latvijas iedzīvotāji ātri apguva, cik bīstama ir atklāta pretošanās, tāpēc par viņu ikdienu kļuva apzināta vai neapzināta slēptā pretošanās, kuras stāstu atklāj arī klases fotogrāfijas.

Piektdien, 8. novembrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes „Ķermenis – propagandas veids” apskati kopā ar tās autoriem un kuratori. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena). Pasākums notiks angļu un krievu valodā.

No 7. novembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma sešu ukraiņu fotogrāfu – Romāna Pjatkova, Valērija Miloserdova, Saša Kurmaza, Milas Tešajevas, Sergija Melničenko, Mihaila Palinčaka – izstāde „Ķermenis – propagandas veids”. Kuratore: Katerina Radčenko.

Ja daudzus gadus tirgū pastāvēja tikai divi zibatmiņu karšu veidi, ko lietoja fotoaparātos – CF (Compatc Flash) un pēc tam nāca mazākā māsa SD (Panasonic, SanDisk un Toshiba). Toties pēdējos gados ir parādījusies galīga putra un neskaidrība. Katram fotoaparātam jāpērk bez maz vai sava atmiņas karte un to dažādība ir milzīga, piemēram, CF, SD, SDHC, SDXC, miniSDHX, SD Express, microSD, XQD, CFast un citas. Veco atmiņas karšu ātrumi un veidi aprakstīti šajā rakstā par zibatmiņām.